Prauliņa “Svinēšanas dziesma” Dziesmu un deju svētkos piedzīvos pirmatskaņojumu

47

Komentāri (47)

a.celmins 20.06.2013. 17.21

Hmm, “kāpēc Jūs pretojaties tam, lai svētkos būtu tikai labi un pārbaudīti darbi”.. Nu, varbūt tāpēc, ka arī tiem, kas novērtē klasiku un pārbaudītas vērtības, “Līgo – Jāņu nakts mistērija” šogad varētu būt arī WOW brīdis. Man bija. Starp pārējo, kur katra nots un zilbe zināma, šis bija “O!” brīdis, kad koris to sāka mācīties!

0
0
Atbildēt

0

Ieva 27.05.2013. 19.31

Dziesmu svētkos nedrīkst būt pirmatskaņojumi. Nevis tāpēc, ka tie ir slikti, varbūt nav- mēs nezinam. Nevar būt tāpēc, ka nepārbaudīti. Piemēri nav tālu jāmeklē – Karlsona, Lūsēna neveiksmes, kas bija pirmatskaņojumi iepriekšējos Dziesmu svētkos, un kurus neviens nekad vairs neizpilda..
Tāpēc repertuāra izvēle ir nepareiza, autoram dziesmas izpildīšana ir jānopelna, nevis jābūt savam čomam, lai komisija pasūtītu jaunu darbu. Lai darbu izpildītu, būtu jābūt noteiktam kritērijam – dziesmai iepriekš jāskan 100 koncertos, jābūt koristu izvirzītai, vai tamlīdzīgi. Esmu diletants šai lietā, bet Dziesmu svētkos gribas klausīties kvalitatīvus darbus, ne neveiksmīgus eksperimentus
Un atvainojos Prauliņam, ja viņa darbs ir šedevrs- neesmu dzirdējis..

+1
-1
Atbildēt

7

    Una Grinberga > Ieva 27.05.2013. 23.09

    @Ķīps
    Tavs ierosinājums ir pretrunā ar to, ko paudi pie raksta par Hermaņa viedokli – ja vairākums saka, ka Reinika “Es skrienu” kora aranžijai jābūt DzSv, tad tā ir jāliek?
    DzSv Noslēguma koncerts nav zaļumballe, kur var dziedāt un dejot līdzi. Tas ir KONCERTS!!! Būs gan dzirdētas dziesmas, gan mazāk dzirdētas, bet apšaubīt kvalitāti nevar, jo Latvijas vadošo kordiriģentu profesionalitāte ir izcila! Tas, ka ne visi klausītāji spēs uztver piem. mūsu klasiķu J.Vītola vai J.Mediņa darbus, ir trūkums pašu klausītāju prasmēs nevis programmas veidotāju. Dziedātāji iemācās gan idejiski, gan tehniski latviešu akadēmisko kora mūziku.
    Atšķirībā no iepriekšējiem svētkiem es manu, ka beidzot programmas sastādītāji ir atteikušies no kvotām konkrētiem komponistiem (Pauls, Lūsēns, Kalniņš), bet ietvēruši daudz plašāku komponistu loku un vadījušies pēc dziesmas tehniskās un idejiskās kvalitātes.
    DzSv vienmēr ir bijuši jaundarbi! Vienīgais, kā R.Vanags pēdējā “Lai top!” raidījumā teica – pēdējās desmitgadēs mums nav bijuši tik daudz izcili darbi radīti, lai varētu teikt, ka tie dzīvos arī pēc 100 gadiem. Tas, ka organizētāji pasūta darbu izcilam komponistam par koncerta tēmu, ir ļoti normāli, jo kaut kā jau šiem DzSv ir jāatšķiras no visiem pārējiem. Manuprāt, Prauliņa darbs ir ļoti labs (lai gan gala versiju, ar visu orķestri, neviens no dziedātājiem nav dzirdējis!), bet klausītāji to īsti varētu nesaprast, tāpat kā Ešenvalda “Aizej lietiņ” iepriekšējos DzSv.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 28.05.2013. 09.25

    Uz nasing spešual. Neesat uztvēris manu domu. Tajā komentār taisni uzvēru, ka jābūt filtram, filtram, kas nodala zinošus un lojālus cilvēkus no lumpeniem.
    Un man priekšlikums bija atšķirīgs no Hermaņa – ļaut balsot tikai tiem, kas valstij ir vairāk iemaksājuši, nodokļos tajā skaitā, nekā no tās saņēmuši, pabalstos, piemēram.

    Un Dziesmu svētkos ir līdzīgi- tagad to, ko likt tūkstošu koristu mutēs, izlemj saujiņa funkcionāru, pie kam pasūtot jaundarbus, pat nezinot kādi tie būs. Un diemžēl arī autoriem ar vārdu gadās neveiksmes.Nu nedrīkst Dziesmu svētku skatuvi padarīt par eksperimentu vietu. Tāpēc jāatlasa būtu darbi, ne autori. Pasūtiet, bet pārbaudiet rezultātu! No tā visi būs tikai ieguvēji..Kā rakstīju, esmu diletants šai nozarē, bet tālāk tekstā nepiedāvāju to likt uz vispārēju balsošanu, bet likt izlemt, piemēram, tiem, kas ir šajā sfērā- koristiem. Vai otrs – uzskatīt, ka Dziesma var skanēt Dziesmu svētkos, ja tā skanējusi 100 koncertos pirms tam.. (varbūt 75, varbūt 125)
    Un Dziemsu svētki nav tautas audzināšanas pasākums. Tie ir Tautas svētki. Tautai patīk kičs. Tā ir, un tur neko nevar un nevarēs darīt. Otrā daļa, ar tautā populāru darbu dziedāšanu, daudziem pat patīk labāk. Ar audzināšanu jānodarbojas pirms tam. Un koru kustība ir viens no tā stūrakmeņiem. Dziesmu svētki ir šī darba rezultāts, nevis viens pasākums audzināšanas plānā… Dziesmu svētkos ir jāskan darbiem, ko grib Tauta, nevis “pareizam,audzinošam” repertuāram, ko izlēmusi saujiņa funkcionāru un jaundarbiem, par kuru kvalitāti neviens neko nezin.

    Un par Reiniku un skrienu-skrienu – atceros Dziesmu svētku koncertu, nu jau kādus 15 gadus atpakaļ, kur uzstājās estrādes mākslinieki ar koriem kopā. Šķiet Skonto. Ļoti jauks koncerts bija.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Ieva 28.05.2013. 10.53

    @Ķīps
    …atceros Dziesmu svētku koncertu, nu jau kādus 15 gadus atpakaļ, kur uzstājās estrādes mākslinieki ar koriem kopā. Šķiet Skonto. Ļoti jauks koncerts bija.

    Laikam esi ko sajaucis – kora mūzika ir akadēmiskā mūzika nevis popa bekvokāls. Atbilstošo Tavām interesēm es Tev ieteiktu Paula koncertus, kuri arī notiek ar regularitāti. DzSv jau izsenis ir sastāvējuši no folkloras un akadēmiskās kora mūzikas nevis populārās mūzikas! Iesaku iepazīties ar DzSv vēsturi. Ka piem. varu minēt, ka senos laikos, dziedātāji dziesmas mācījās pa ceļam uz sadziedāšanās vietu, tad samēģināja 1-2 reizes un bija gatavi koncertam. Tās nebija tā laika populārās mūzikas dziesmas, ko māva baļļukos!
    Par eksperimentēšanu var saukt, ja lielākā daļa dziesmu ir jaunas, bet pārmest, ka ir viens speciālpasūtījums, kas paredzēts konkrētās programmas ideoloģiskajam kodolam, ir ļoti pārspīlēti! Mākslinieciskā padome koriģē dziesmu sarakstu, ja redz, ka dziesma ir neveiksmīga vai neatbilst DzSv – gan 2008-ajā, gan 2013-ajā gadā, 2-3 dziesmas ir mainītas tieši šī paša iemesla dēļ!

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva > Ieva 28.05.2013. 13.44

    Bija gan tāds koncerts, man ir pat kaut kur ir ieraksts, jāpameklē. Kā teicu, jauks koncerts bija, tieši solistu un koristu mijiedarbība deva to efektu. Cik saprotu, Jūs šai lietai esat tuvu stāvošs, dīvaini, ka neatceraties.

    A par eksperimentiem- vienkārši paskatieties uz tiem jaundarbiem, kas ir tikuši izpildīti Dziesmu svētkos. Un neveiksmes atradīsiet. Karlsona dziesma, piemēram. Un tāpēc nevajag eksperimentēt- patiks, nepatiks…
    Viss, ko es gribu – lai Dziesmu svētkos būtu pārbaudītas vērtības, lai tūkstošu mutēs netiktu ieliktu “čomu” švakie darbi. Dziesmu svētkos katra minūte būtu jāizmanto, nesaprotu kāpēc Jūs pretojaties tam, lai svētkos būtu tikai labi un pārbaudīti darbi.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    andris902 > Ieva 28.05.2013. 18.17

    …lai izšķirtu Jūsu strīdu, teikšu – Ķīpam ir taisnība!….2003.gadā XXIII vispārējo Dziesmu un deju svētku programmā tika iekļauts jauniešu koru koncerts “Skonto” stadionā….tas bija pirmais tik liela mēroga jauniešu koru koncerts svētku vēsturē…koncerta programma bija tematiski sadalīta septiņās daļās, koncertā izskanēja 39 populāras roka un popmūzikas dziesmas kopā ar jauniešu iemīļotiem izpildītājiem….

    …pēc tam tika izdots albums «Jauniešu koru koncerts Skonto stadionā»….

    …par U.Prauliņa darbu “Līgo – Jāņu nakts mistērija”….faktiski tas ir muzikāls, pārsteigumiem pilns – uzvedums…
    …Ķīp, šoreiz Tu nebūsi vīlies…. :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Aldīna > Ieva 28.06.2013. 18.14

    Piekrītu Nasing Specialam! Lielos Dziesmusvētkus nevajadzētu marginalizēt un ir jābūt pirmatskaņojumiem un tieši otrādi vairāk pasūtījuma darbiem lai būtu izvēle, jo vērtības nerodas uz pasūtijuma, bet gan no mirkļa iedvesmas.
    Par skolēnu/jauniešu koriem gan piekrītu, ka tiem vajag tādu atsevišķu, “vieglāku” koncertu un 2003.gada koncerts manuprāt bija +/- izdevies un šo tradīciju vajadzēja turpināt!

    0
    0
    Atbildēt

    0

Una Grinberga 27.05.2013. 17.44

Patiess prieks, ka DzSv kļūst daudzpusīgāki, krāšņāki un ietver daudz plašāku programmu! Olimpiskās spēles ir reizi divos gados dažādās valstīs, bet mums ir savi svētki nedēļas garumā reizi piecgadē – ar to mēs varam arī dižoties!

0
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam