“de facto”: Latgales skolas atbalstījušas jauniešu līdzdalību Krievijas nometnēs

Ne Latgales skolās, ne Valsts prezidents neredz pamatu bažām par Krievijas tā sauktās maigās varas ietekmi

Pasākumus Krievijā ar militāru un Krievijas vēstures tematiku vairākkārt apmeklējuši skolēni no Latgales skolām, turklāt šajos gadījumos tas noticis ar skolu akceptu. To, pētot Krievijas “maigās varas” īstenošanu Latvijā, atklājis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Ārlietu ministrija jau norādījusi, ka Latvijai nav pieņemama Latvijas jauniešu iesaistīšana kaimiņvalsts rīkotajos ideoloģiski militarizētos pasākumos.

“Militārais varoņdarbs bērna acīm” – tieši tā sauc Krievijas puses rīkoto pasākumu skolēniem aizvadītā gada novembrī, kas norisinājās Pleskavas apgabalā, Krievijas bruņoto spēku militārajā bāzē “Ostrova-3”. Dalībnieki – skolēni no Pleskavas apgabala patriotiskām kustībām, bet īpašie viesi – skolēnu grupa no Rēzeknes 2.vidusskolas un Ludzas 2.vidusskolas.

Atšķirībā no gadījuma, kad Rīgas skolēni devās uz militāru nometni Krievijā pēc vecāku iniciatīvas, šoreiz pārrobežu aktivitātes notikušas arī ar tiešu skolu atbalstu, svētdien vēsta raidījums.

Konkurss par militāro varoņdarbu sācies ar uzdevumu Latgales skolu skolēniem prezentēt dzimtās vietas saikni ar Krieviju. “Mēs draudzējamies ar Pleskavas apgabalu. Tur bija konkurss, mēs iestudējām lugu, tur dziedāja un dejas, un nekādas problēmas tur nebija. Un tie, kas uzvarēja, brauca uz Ostrovu, kur bija pasākums,” raidījumam “de facto” norāda Rēzeknes 2.vidusskolas direktora vietnieks Vladimirs Dukulis.

Internetā pieejamie materiāli liecina, ka pasākums noticis karabāzes teritorijā. Latgales jaunieši vesti uz memoriālo kompleksu “Staļina līnija”. Formāli konkurss bija veltīts 1812.gada Tēvijas kara notikumiem, bet arī šajā pasākumā slavināta padomju armija.

Skolotāji gan nedomā, ka tajā visā meklējama kaimiņvalsts vēlme paplašināt savas ideoloģisko teritoriju. “Es tur neko neredzēju.. Jo saprotiet – bērniem to veco vēsturi ir jāzina, un viņiem tas bija pētnieciskais darbs, teiksim. (..) Viņi bija apmierināti! Bet par politiku un visu pārējo bērni pat nedomāja,” uzskata Ludzas 2.vidusskolas direktore Zinaīda Buliga (SC).

Ludzas 2.vidusskolas direktore aizrautīgi stāsta par vēl vienu konkursu aiz robežas, uz kuru devušies abu skolu skolēni. Lai gan spēlēts teātris un dziedātas dziesmas, arī šis konkurss tematiski veltīts militāram varonim. Rēzeknieši pavisam nesen piedalījušies konkursā, kas veltīts Latvijas un Krievijas kopīgās vēstures popularizēšanā.

Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) uzskata, ka skolām nevajadzētu iesaistīties šādu pasākumu organizēšanā, savukārt vecāku izvēli tā ierobežot nevar. Gan Rēzeknes, gan Ludzas skolai pieprasīti paskaidrojumi par dalību militāri patriotiskajos pasākumos Krievijā.

Tomēr Vj.Dombrovskis redz vainu arī pašu lauciņā: “Domāju, ka tas pietiekami skaidri norāda, ka šeit uz vietas jauniešiem trūkst iespēju pilnvērtīgi pavadīt laiku. Tā ir problēma Izglītības un zinātnes ministrijai, un tāpēc mēs pieprasīsim papildu naudu pasākumiem, kas ir nevis mērķēti uz profesionālu sportu, bet paredzēti bērniem, un otrkārt, tā ir problēma, kurai varētu pievērsties Aizsardzības ministrijai.”

Savukārt aizsardzības ministrs ir gatavs prasīt vairāk naudas jaunsargiem dažādu nometņu rīkošanai, tomēr sadarbības iniciatīvu gaida arī no pašām skolām, kā arī pašvaldībām un to pašu Izglītības ministriju. “Ja jūs esat skolotājs, ja jūs esat direktors, audzinātājs, tas ir jūsu uzdevums mēģināt bērnu vest tajās ekskursijās, braukt uz šejieni, aiciniet mūs! Mēs esam gatavi braukt, cik mums pieklājība atļauj, bet skolotāja uzdevums ir, pirmkārt, nepievērt acis, kad bērni brauc uz nometnēm ārpus Latvijas, vai tā ir Krievija, Pakistāna vai citas valstis, un, otrkārt, – būt proaktīviem, nevis gaidīt, kad kāds viņiem atsūtīs šo loterijas biļeti.”

Abās Latgales skolās neredz pamatu bažām par Krievijas tā sauktās maigās varas ietekmi, gluži tāpat kā to neredz Valsts prezidents Andris Bērziņš. Pēc “de facto” ziņotā par Rīgas skolēnu dalību militāri ideoloģiskā nometnē “Sojuz”, viņš izteicās, ka Latvijas drošības iestādes ir aizrāvušās ar ienaidnieku meklēšanu tur, kur viņu nemaz nav. Zīmīgi, ka viņa viedoklim pievienojies Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Tikām Ārlietu ministrija pa diplomātiskajiem kanāliem jau vērsusi Krievijas vēstniecības uzmanību uz to, ka Latvijai nav pieņemama Latvijas jauniešu iesaistīšana kaimiņvalsts rīkotajos ideoloģiski militarizētos pasākumos. Ārlietu ministrija vēstniecību aicina atturēties no šāda veida iniciatīvu atbalstīšanas. Citējot Ārlietu ministriju: “Šāda rīcība disonē ar abu valstu deklarēto vēlmi veidot uz savstarpēju cieņu un sapratni balstītas attiecības.” 

 Par to, ka izpratne par šādu nometņu rīkošana ir visai atšķirīga, apliecina arī šonedēļ klajā nākušie fakti, ka nometnes dalībnieki no Latvijas tikuši pie norakstītām jaunsargu formām, kas gandrīz maksāja amatu Jaunsardzes vadītājam Druvim Kleinam. Arī tas, ka Saeimas deputāts un bijušais Drošības dienesta vadītājs Gunārs Rusiņš lūdzis atbalstu Rīgas tūrisma attīstības biroja vadītājam, Rīgas domes deputātam Maksimam Tolstojam. Rusiņš tagad ir gatavs noliegt savu atbalstu un noliedz, ka parakstījis pieprasījumu, kas būtībā apliecina, ka viņam vajadzēja saprast, uz kurieni bērni dodas: “Paraksts ir manējais, bet kā tas nokļuva uz vēstules es nemāku pateikt. Jo vēstules tekstu, kad es tagad dabūju, man tas teksts bija svešs.”