Reģionālajiem ceļiem nepieciešami 535 miljoni latu
Finansējumam valsts galvenajiem autoceļiem no 2014. līdz 2020.gadam jāsasniedz 348,7 miljoni latu, savukārt valsts reģionālajiem autoceļiem šajā periodā paredzēti 535,8 miljoni latu, otrdien nolēma valdība.
Satiksmes ministrija skaidro, ka valsts galvenajiem autoceļiem, lai tos atjaunotu atbilstoši Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam, jāpiešķir finansējums 181,5 miljonu latu apmērā, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 154 miljoni latu un valsts budžeta finansējums 27,5 miljoni latu, ziņo LETA.
Valsts galveno autoceļu seguma atjaunošanai un rekonstrukcijai 2014.-2020.gadam valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim būs 167,2 miljoni latu.
Valsts reģionālo autoceļu rekonstrukcijai līdz 2020.gadam finansējumam jābūt 196 miljoni latu, tai skaitā ERAF finansējumam – 166,6 miljoni latu un valsts budžeta finansējumam – 29,4 miljoni latu.
Valsts reģionālo autoceļu seguma atjaunošanai paredzēts budžeta finansējums 135,5 miljoni latu, savukārt valsts reģionālo autoceļu seguma un autoceļu posmu rekonstrukcijai – valsts budžeta finansējums atbilstoši finansēšanas modelim – 204,3 miljoni latu.
Satiksmes ministrija skaidro, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 23 gadu laikā valsts un pašvaldību autoceļu un ielu stāvoklis turpina nepārtraukti pasliktināties.
Ikgadējais valsts autoceļu tīkla stāvokļa novērtējums apliecina, ka rādītājs – tuvu 50% no valsts autoceļu garuma – ir vērtējams kā neapmierinošs, vairāk nekā divas trešdaļas tiltu uz valsts autoceļiem prasa neatliekamu remontu. Problēmas cēlonis ir savlaicīgi un pietiekamā apjomā neveiktie autoceļu atjaunošanas darbi, kuriem ir jākompensē satiksmes slodzes radītais autoceļu konstrukciju nolietojums un klimatisko apstākļu radītā materiālu novecošanās. Līdzīga situācija ir izveidojusies ar pašvaldību autoceļiem un ielām.
Lai valsts autoceļi kalpotu nevainojami, katru gadu autoceļu tīklā ir jāatjauno asfalta sega vai jāveic tā rekonstrukcija vismaz 1100 kilometru apjomā, jāatjauno grants sega 1700 kilometru apjomā un jāveic 65 tiltu klāja konstrukciju atjaunošana vai tiltu rekonstrukcija, šiem mērķiem kopā plānojot 300 miljonus latu gadā (2012.gada cenās).
Lai sasniegtu Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020) izvirzītos mērķus, valsts autoceļu tīklā vidēji katru gadu laika periodā līdz 2020.gadam ir jāveic šādi darbu apjomi: jāatjauno asfalta segums – 405 kilometri, jārekonstruē autoceļu sega – 223 kilometri, jāizbūvē jauna asfalta sega – 14 kilometri, jāatjauno grants sega – 200 kilometri, jārekonstruē tilti – 29 gabali un jārealizē seši satiksmes drošības projekti.
SM skaidro, ka “Latvijas Valsts ceļu” speciālisti katru gadu izstrādā autoceļu rekonstrukcijas un atjaunošanas trīs gadu programmas, kas kalpo par pamatu ikgadējo finansēšanas plānu izstrādāšanai. Šo trīs gadu programmu izstrādāšanā iegūtā informatīvā bāze kalpoja par pamatu, lai izstrādātu “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020.gadam” projektu. Septiņu gadu autoceļu sakārtošanas programmas projektā ir iekļauti projekti kapitālieguldījumu apjomam 1062,2 miljonu latu apjomā, tai skaitā ar NAP2020 iekļauto ES fondu finansējums, taču šie plānu projekti neaptver visas vajadzības autoceļu tīklā, uzsver Satiksmes ministrijā.
Ja tiks īstenoti šajā programmā identificētie projekti, tad 2020.gadā valsts autoceļu stāvoklis tiks ievērojami uzlabots un ļaus sasniegt NAP2020 noteiktos mērķus sasniedzamības un autoceļu kvalitātes nodrošināšanā un tiks iezīmēts virziens turpmākiem valsts autoceļu stāvokļa uzlabojumiem, uzsver SM.
Valdības protokollēmumā teikts, ka jautājums par “Valsts autoceļu sakārtošanas programmas 2014-2020.gadam” finansēšanu tiks izskatīts 2014.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā.
Kā skaidro “Latvijas ceļu būvētājs” pārstāvis Andris Bērziņš, valdībai šodien vajadzēja konkrēti nolemt, ka informatīvajā ziņojumā paredzētais finansējuma apjoms arī reāli tiktu iestrādāts nākamā gada budžetā. Attiecīgi Finanšu ministrijai bija jādod deleģējums konkrēto norādīto summu ietver budžetā. Tagad esot lielas bažas, ka tajā valdības sēdē, kur tiks plānots 2014.gada budžets, tiks samesti dažādi priekšlikumi, un ceļi atkal paliks bešā, jo “nevar runāt”.
Bērziņš uzskata, ka informatīvā ziņojuma ar konkrēto finansējuma akceptēšana jeb pieņemšana zināšanai tomēr problēmas neatrisina, jo finansējums ir jāiestrādā konkrēti budžetā. Vienlaikus Bērziņš novērtēja Satiksmes ministrijas paveikto finansējuma aprēķināšanā, tomēr uzskata, ka valdībai kopumā ir jārīkojas konkrētāk.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss savukārt ļoti atzinīgi vērtē “valdības pozitīvo lēmumu” un atbalstu ceļu sakārtošanas programmai. Tas apliecinot, ka ir atzīta nepieciešamība pēc papildus investīcijām Latvijas ceļu sakārtošanai. “Pirmais solis ir sperts, bet vēl ļoti daudz darāms. Esmu gandarīts, ka konkrēts plāns ir apstiprināts valdībā un mēs varam turpināt darbu ceļā uz šī plāna īstenošanu,” Matīsa viedokli pauž Satiksmes ministrijā.
Komentāri (19)
brigita_damme_rtk_lv 22.05.2013. 00.19
Draņķīgs viskijs.
0
LAURIS 21.05.2013. 18.49
klimats, sūdīgi ceļu būvnieki, nav naudas
0
lebronj2356 22.05.2013. 11.28
Nauda pati par sevi nav kritērijs….Darbime jābūt kārtīgiem nevis jau 2 gadus pēc remonta kārtējās plaisas….Būtu arī vēlams vismaz dažus ceļus atstāt ar 2 joslām – paštaisnie sēņotāji nesaprot kam ir domāta pusjosliņa :)
5
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@intars_busulis > lebronj2356 22.05.2013. 15.36
Normāli tās ir lai vari aizmugt ja kāds trakais veic apdzīšanu un ieskrien Tavā joslā. Bet vispār doma tām joslām ir lai lēnāki transporti kā traktori un pa retam kombaini var daļu sava gabarīta stumt pa to pusjoslu un Tu nesatraucoties ar savu auto mierīgi viņu apsteidz, neveicot apdzīšanas risku ar iebraukšanu pretējā joslā. Tāpat arī kājminamo transports var droši pa to ripot un nebaidīties kad kāds Diagnēze tiem uzliksies visrū no mugurpuses. Un ja tev auto pēkšņi bāka ir izžuvusi tad arī var tur noslēpties lai kāds liels ātrs auto nenones :)
0
silvija_vitina > lebronj2356 22.05.2013. 12.13
Kam ir domäta pusjosliņa? Es arī nesaprotu!
0
ineta_rr > lebronj2356 22.05.2013. 21.26
NP-14 ceļa nomale ir paredzēta, lai palaistu ātrāk braucošos transportlīdzekļus, īslaicīgi pārkārtojoties uz nomali. Vai ir jālaiž piloti, kas nesās uz 120 km/h un ātrāk, ir atvērts jautājums, uz kuru skaidras atbildes nav, toties skaidrs, ka policija piever acis, jo ne jau parastie pilsonīši tur terorizē valsti. Par laimi vairāk šādus ceļus nebūvē, jo pierādīts, ka tie provocē bīstamas situācijas, tikai nav skaidrs, vai Zviedrijā tas nebija noskaidrots, vēl pirms Latvijā vispār sāka būvēt NP-14, bet vienalga vajadzēja pašiem pārbaudīt.
Savukārt kombainiem uz NP-14 un arī pārējiem lielceļiem nav ko darīt. Pa šosejām kombaini ir jāvadā uz attiecīgas piekabes, ko velk seglu vilcējs (CE kategorija). Īpaši uzjautrinoši, ja padomā, ka tā nomale jau nav visu laiku izmantojama, ja arī būtu atļauts pa to visu laiku braukt, jo regulāri ir drošības barjeras un krustojumi. Arī ar velosipēdiem uz NP-14 un arī parastajām, šķiet, NP-12 šosejām nav ko meklēt. Atceramies veco patiesību, ka jebkurš, kura ātrums no plūsmas ātruma atšķiras vairāk par aptuveni 10-20%, traucē satiksmi un izraisa avārijas situācijas. Uz normālas šosejas vasarā plūsmas ātrums ir vismaz 100 km/h, bet NP-14 dažbrīd liekas, ka ir lēno plūsma ap 90-100 km/h un ātro plūsma uz vismaz 130 km/h + vēl zemu lidojoši „dandruļeti“, no kuriem viens Ferrari pirms dažām dienām uz VIA Baltica nošķīlās, kā pats pilots teica policijai: „ar atļautajiem 90 km/h,“ lai gan tam neviens šoferis nenoticēja, jo ar tādu ātrumu nevar sporta auto padarīt par ceturtdaļu īsāku.
0
intars_busulis > lebronj2356 23.05.2013. 02.04
Kas ir NP-14? Atšifrē savus mistiskos kodus. Bet ja kombaini liks uz treileri tas šaurāks nepaliks un vispār kā var uz treileri uzlikt ierīci kuras platums ir lielāks par treilera platumu? Otrkārt tas kombainis nemaz nav tik lēns jo spē ieskrieties pat līdz 50km/h Un ja arī tā vestu tad kā to kombaini nokļutu uz tīrumiem? iedomājies ainu, kad viens tīrums ir no otra tīruma nepilna kilometra atālumā jo starp tiem ir kāds dabas šķērslis, upē, kalns, mežš un tagad beidzot darbu vienā laukā sauks treileri lai to pārvestu uz otru lauki 1 km tālāk. Bet akvai visi iekraušanas darbi ir veicami tikai uz ceļa. Pats tu tā darītu? Un vai esi ar mieru par graudu izstrādājumiem maksāt arī tos tēriņus kas radīsies no treilera pakalpojumiem? To kad uz šosejām nav vēlams tādai tehnikai vilkties to saprot visi, bet nav jau alternatīvu ceļu. To ka tos ceļus nebūvē vairāk nav avārijas vainīgas, bet dažu kretīnu iedomāts untums. Ja domā ka šaurāki ceļi atrisinās avāriju problēmu, tad baigi maldāties. Nejau ceļa platums nodrošina drošību, bet gan braucēju uzvedība. Uz ko skatās policisti, tā īsti nevienu nesatrauc. Bet kas atiecas uz Ferari sasišanu tad tam nevaig 120km/h lai tas izjuktu. Tie plasmasas auto izjuks pa sastāvdaļām pat pie 40km/h Jābūt garīgi atpalikušam lai tādu autiņu pirktu un vēl ar to pa ceļiem brauktu, tam vieta ir tikai uz sacīkšu laukumiem.
0
ineta_rr > lebronj2356 23.05.2013. 15.04
Kā tur bija par simts gudrajiem un vienu…?
NP-14 nozīmē normālprofils-14 jeb 14 metrus plats ceļš. Standarta ceļa platums ir 11,5 vai 12 metri, ja atmiņa neviļ.
Ko viņi dara ar pļaušanas iekārtu, nezinu, bet augstāks gan paliek, tādēļ vieglie auto mierīgi pabrauc zem kombaina, savukārt profesionālie šoferi jau paši zina, kā rīkoties.
Un 50 km/h it nemaz nav iespaidīgs ātrums, un, kā jau teicu, ikviens, kura ātrums no plūsmas ātruma atšķiras vairāk par 10-20% ir traucēklis uz ceļa, kas visu laiku izraisa avārijas situācijas. Jā, CSN atļauj vilkties pa lielceļu ar 40 km/h, palaižot aizmugurē sakrājušos transportlīdzekļus, bet tas visdrīzāk ir domāts, lai traktori varētu braukāt pa lauku ceļiem. Nav mana daļa, tādēļ precīzi neatceros, bet šoseju sakarā jau varētu būt kāds punkts vai traktortehnikai specifisks normatīvs, kas aizliedz ar tiem rādīties uz ātrgaitas ceļiem un, cerams, arī valsts nozīmes ceļiem, bet, ja tāda nav, tad pēdējais laiks tādu pieņemt.
Viss tālākais — piedodiet, bet, manuprāt, Jums nav ne mazākās nojausmas ne par autovadīšanu, ne satiksmes drošību, ne lauksaimniecību, tādēļ skatīt komentāra pašu pirmo teikumu, jo man nav spēka un vēlmes atbildēt uz visiem Jūsu jautājumiem, pēc kuriem Jūs noteikti mēģinātu izniekot vēl manu laiku ar citiem jautājumiem vai strīdoties pretī, piedodiet, bet tā nenotiks.
0