“Liepājas metalurgs” taupīšot, Zaharjins vēloties saglabāt uzņēmumu

“Liepājas metalurga” lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins vakar pēc valdes sēdes ticies ar uzņēmuma darbiniekiem

AS “Liepājas metalurgs” valde apstiprinājusi uzņēmuma struktūrvienību sagatavoto taupības pasākumu plānu, kas līdz gada beigām uzņēmumam ļaus ietaupīt vairāk nekā četri miljonu latu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja “Liepājas metalurga” sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Simona Laiveniece.

Taupības plāns ietver ražošanas un administratīvo izdevumu samazinājumu un ikdienas kontroli. Ražošanas izdevumu samazinājums ietver Enerģētiskā ceha izstrādāto pasākumu kompleksu energoresursu taupībai, Elektrokausēšanas ceha priekšlikumus par dārgāku materiālu nomaiņu uz lētākiem, saglabājot produkcijas kvalitāti, Šķirņu tērauda velmēšanas ceha izstrādātos uzlabojumus slitinga tehnoloģijā, kas arī dod finansiāli izmērāmu efektu.

Administratīvo izdevumu samazināšana skars transporta, sakaru, komandējumu un citas izmaksas. Reprezentācijas izdevumi tiek praktiski atcelti vispār.

“Liepājas metalurga” lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins vakar pēc valdes sēdes ticies ar uzņēmuma darbiniekiem. Viņš vairākiem simtiem darbinieku raksturoja esošo situāciju Eiropas metalurģijas tirgū, uzņēmuma finansiālo stāvokli. Zaharjins informēja par uzņēmumā veikto auditu un palīdzību, kas nepieciešama no valsts. Sarunas galvenā daļa tika veltīta soļiem, ko sper uzņēmuma vadība krīzes situācijas pārvarēšanā. Runa bijusi arī par vadības sarunām ar kreditoriem kopīgu risinājumu meklēšanā. Tāpat darbinieki tika informēti par akcionāru sarunām ar potenciālajiem investoriem.

Zaharjins stāstījis, ka viņa vienīgais mērķis ir uzņēmuma saglabāšana par katru cenu un savas uzņēmuma akcijas vienmēr ir uzskatījis par neaizskaramo rezervi, ko nepieciešamības gadījumā gan viņš, gan otrs akcionārs Iiļja Segals ir gatavs realizēt, lai iegūtu līdzekļus, kas uzņēmumam ļautu turpināt darbību un saglabāt darba vietas.

Tāpat Zaharjins norādīja, ka potenciālos investorus interesē valsts valdības nostāja un iespējamais atbalsts, jo virkne Eiropas Savienības valstu jau atbalsta savus metalurģijas uzņēmumus. Piemēram, pagājušajā nedēļā Slovākijas valdība atbrīvoja no virknes nodokļiem un piedāvāja ievērojamas elektroenerģijas cenas atlaides amerikāņu kompānijas “U.S.Steel” uzņēmumam Košicē, lai tikai saglabātu ražojošu uzņēmumu.

Pēc Laivnieces teiktā, “Liepājas metalurga” darbinieki izteica atbalstu Zaharjinam cīņā par rūpnīcas izdzīvošanu, bet arodbiedrības vadītājs Jānis Grava izteica gatavību vērsties pie valsts augstākajām amatpersonām ar prasību atbalstīt “Liepājas metalurgu”.

Jau ziņots, ka valdība pagājušajā nedēļā vēl nepieņēma lēmumu par piedalīšanos grūtībās nonākušā “Liepājas metalurga” glābšanā, norādot, ka vēlas lielāku uzņēmuma akcionāru aktivitāti problēmu risināšanā.

Ir ārkārtīgi grūti redzēt kādu pozitīvu atrisinājumu “Liepājas metalurga” problēmām, ja tā akcionāriem nav skaidra biznesa plāna, ne arī vēlmes iesaistīties problēmu risināšanā, pēc valdības sēdes sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V), piebilstot, ka nekādi konkrēti lēmumi par iespējamo palīdzību uzņēmumam nav pieņemti.

Jau ziņots, ka starptautiskais auditors “Ernst&Young” iesaka sagatavot LM finanšu restrukturizācijas plānu, kas paredzēs arī optimizācijas pasākumus uzņēmuma rentabilitātes paaugstināšanai, liecina biznesa portāla “Nozare.lv” rīcībā esošais ziņojums par finanšu situāciju LM.

Ņemot vērā LM un ar LM saistīto uzņēmumu tiešo ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ar to saistīto netiešo ietekmi uz pārējām nozarēm, to darbības pārtraukšanas vai sašaurināšanas kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību var sasniegt no 1,2% līdz pat 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts ziņojumā.

Kā ziņots, toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada 30.decembrī valsts vārdā izsniedza galvojumu par “Liepājas metalurga” saistībām 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apjomā pret banku “UniCredit”. Šā gada 25.janvārī izsniegtā, bet vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmērs bija 73,6 miljoni eiro (51,52 miljoni latu).