Kipra vēl nespēj iegūt Krievijas palīdzību valsts glābšanā

Kipra liek uz Krievijas kārts; Merkele kategoriski pret

Kipras finanšu ministrs Mihaels Sars trešdien nav spējis panākt progresu pēc diviem pārrunu raundiem Maskavā par Krievijas iespējamo palīdzību grūtībās nonākušajai valstij, vēsta LETA.

Sars tikās ar Krievijas finanšu ministru Antonu Siluanovu pirms rīkoja pārrunas ar premjerministra pirmo vietnieku Igoru Šuvalovu, lai apspriestu iespējas par jaunu Krievijas aizdevumu.

Kipra arī cer panākt nosacījumu atvieglojumus un atmaksas termiņa pagarinājumu 2,5 miljardu eiro (1,7 miljardu latu) aizdevumam, ko Krievija Kiprai piešķīra 2011.gadā un kuru nepieciešams atmaksāt 2016.gadā.

“Mums bijis ļoti labs sākums. Mums bija ļoti laba, godīga un atklāta diskusija,” žurnālistiem norādīja Sars pēc tikšanās ar Krievijas finanšu ministru.

Taču informācijas avots Krievijas valdībā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja, ka pārrunu otrais raunds ar Šuvalovu, kurš ir tuvs Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomdevējs un pārrauga finanšu sektoru, nav panācis cerēto rezultātu.

Sars solījis uzturēties Maskavā, līdz tiks panākta kāda vienošanās, kas palīdzētu viņa valsts bankām izvairīties no bankrota un valstij no maksātnespējas. Krievijas mediji ziņo, ka pārrunas Maskavā turpināsies ceturtdien.

Latvijas ministrs: Kiprai krīze jāatrisina nekavējoties

Kipras krīze jārisina nekavējoties tā, kā konkrētajā situācijā un ar pieejamajiem resursiem gan vietēji Kiprā, gan starptautiskās finansiālās palīdzības veidā ir iespējams vienoties, uzskata Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība).

Iepriekšējās sarunas bija ilgstošas. “Kipras valdībai noteikti vajadzēja izvērtēt visu aizdevēju izvirzīto prasību iespējamās sekas, tās spēju savas apņemšanās īstenot, kā arī iespēju samazināt valsts kopējā parādu sloga pieauguma apmērus līdz tādam, ko Kipras valsts spēj pārvaldīt. Ir jāapzinās, ka jebkuram aizdevumam līdzi nāk nosacījumi, un vienmēr tiks meklēts individuālajai situācijai vispiemērotākais risinājuma variants, tādēļ nepastāv un būtu kļūdaini runāt par vienu pareizo,” šādu finanšu ministra nostāju biznesa portālam “Nozare.lv” pauda Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Ministrs uzsver, ka jebkuras krīzes sekas ir pietiekami smagas, bet krīzes situācijās svarīgākais ir izlēmība, atbildība un savlaicīgums. Vilks domā, ka risinājumiem ir jābūt solidāriem visai Kipras sabiedrībai. Viņaprāt, mazo depozītu jeb depozītu zem 100 000 eiro (70 000 latu) aplikšana ar nodevu gan nav labs precedents. Kipras parlaments to arī nav atbalstījis.

“Uzskatu, ka Kipras politiķiem pēc iespējas ātrāk ir jāspēj vienoties ar sabiedrību un starptautiskajiem aizdevējiem par piemērotāko risinājumu krīzes pārvarēšanai. Es sagaidu drīzu un pārliecinošu risinājumu no valdības kolēģiem Kiprā,” norāda Vilks.

Tikmēr kļuvis zināms, ka Maskavā, kur norit sarunas par jaunu kredītu Kiprai, lēmums trešdien vēl nav pieņemts, raksta “gazeta.ru”. Pārrunas notiek ar pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Krievu medijs raksta, ka Kipra tagad gaida Krievijas palīdzību ar finansējumu un ka “Laiki” banku nopirks “Gazprom” struktūras. Kipras finanšu ministrs Mihaels Sars trešdien paziņoja, ka pārrunām Maskavā par iespējamu Krievijas atbalstu grūtībās nonākušajai valstij bijis ļoti labs sākums. 

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele jau paziņojusi, ka ir kategoriski pret Kipras vienošanos ar kādu citu, kā vien ar trim starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Komisiju, ECB un SVF. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible jau paziņojis, ka pēc Kipras atteikšanās ieviest 9,9% depozītu nodokli “Kipras bankas var vispār nekad vairs netikt atvērtas”.

Otrdienas vakarā Kipras parlamenta deputāti ar lielu balsu vairākumu noraidīja vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu, kas paredzēja vienreizēja nodokļa piemērošanu banku depozītu turētājiem. Eirozonas dalībvalstu finanšu ministri pēc negatīvā Kipras parlamentāriešu balsojuma paziņoja, ka viņi joprojām ir gatavi palīdzēt Kiprai.

Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka turpinās sniegt finanšu atbalstu grūtībās nonākušajām Kipras bankām, tādējādi visām iesaistītajām pusēm nodrošinot vairāk laika, lai rastu izeju no strupceļa, ko radījis Kipras parlamenta balsojums.

“Gudrākā” nauda no Kipras jau aizplūdusi

Noguldījumi no Kipras uz Latviju jau sāka plūst pirms diviem, trim gadiem, kad kļuva skaidri nojaušams, ka Grieķijas maksātnespēja radīs Kipras bankās lielu “caurumu”. Tātad “gudrākā” nauda no Kipras jau sen ir aizbēgusi, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina “DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Tomēr ļoti iespējams, ka pēc pēdējiem notikumiem Kiprā nauda uz mūsu pusi plūdīs pastiprināti, vērtēja eksperts.

“Kiprai izvirzītie nosacījumi ir skaidrs signāls no Vācijas un citām eirozonas kreditorvalstīm, ka tās neuzņemsies zaudējumus, kurus rada neveiksmīgs finanšu pakalpojumu eksporta bizness. Tātad Latvijai būs īpaši jāparūpējas, lai šis bizness mūsu valstī strādājošu banku izpildījumā būtu veiksmīgs vai vismaz skaidri nodalīts no pārējās valsts ekonomikas,” komentēja eksperts. Vienlaikus viņš atzina, ka citu valstu iedzīvotāju naudas ieplūde Kiprā nebija krīzes galvenais cēlonis, tas bija vairāk nekā 100% Kipras iekšzemes kopproduktam atbilstošas summas aizdošana Grieķijai.

Vaicāts par iespējamiem alternatīviem risinājumiem grūtībās nonākušās Kipras glābšanai, Strautiņš norādīja, ka notiek aktīvas sarunas ar Krieviju, taču diez vai kāds kipriešiem aizdos naudu bez visnotaļ nepievilcīgiem nosacījumiem.

Taujāts par iespējamām Kipras problēmu sekām uz eirozonu, Strautiņš norādīja: “Nav noslēpums, ka arī Spānijas banku sistēmas finansiālais stiprums un šīs valsts valdības spēja savas bankas glābt ir visai nepārliecinoši. Kamēr nebūs stabilizējies Spānijas nekustamā īpašuma tirgus, nebūs skaidrības, cik lieli galu galā būs banku zaudējumi. Tātad vismaz teorētiski pastāv līdzīga scenārija atkārtošanās riski.”

Mediji: Kipras situācija neskaidra

Diennakts laikā situācija Kiprā nav kļuvusi skaidrāka, toties pavisam skandaloza – tā saucamais depozītu nodevas likumprojekts tika noraidīts, bet jauna likumprojekta izskatīšana gaidāma tikai ceturtdien. Vairs neesot arī šaubu, ka Kipras finanšu krīzē vislielākās cietējas būs Krievijas struktūras, turklāt lielā mērā – nekorporatīvie uzņēmēji, raksta „Kommersant”.

Pagaidām nekas netiek vēstīts par iespējamiem maksājumu ierobežojumiem no Kipras, kas varētu notikt pēc valsts parlamenta lēmuma pieņemšanas. Tāpēc tas, ka 9,9% nodoklis noguldījumiem, kas padarītu Krievijas struktūras par lielākajām Kipras banku „Cyprus Popular Bank” un „Bank of Cyprus” īpašniekiem, neesot tas lielākais drauds.

Savukārt vācu „Der Spiegel” komentētājs raksta, ka otrdienas vakara Kipras parlamenta balsojums parādīja – maza Eiropas Savienības valsts var bloķēt lielo ES valstu eiro glābšanas plānus. Tomēr Kiprai nāksies izlemt, ko darīt ar abām valsts lielākajām bankām, kas ir finansiāla sabrukuma priekšā. Un tam Kiprai būs vajadzīgi Briseles miljardi, vēsta vācu portāls.

Plāns B Kiprai esot saistīts ar palīdzību no Krievijas, piesaistot 5,8 miljardus eiro citos veidos, raksta vācu portāls. Par tiem, kā jau teikts, otrdien uz Maskavu runāt brauca Kipras finanšu ministrs.

Vācu komentētājs raksta nobeigumā uzdod pagaidām retoriskus jautājumus: kas notiek tad, ja Krievija atsakās maksāt Kiprai? Kam ir vairāk bail no Kipras bankrota – pašai Kiprai vai eirozonai? Vai jāsamazina eirozonas atbalsts Kiprai, bailēs no tā saucamā domino efekta? Notikumi, kas risinās Kiprā, „Der Spiegel” komentāra autoram atgādina situāciju, kad divi sacīkšu auto traucas pretī bezdibenim – kurš tajā lēks pirmais, ies bojā, savukārt izdzīvos tas, kurš nogaidīs. Viens ir skaidrs – ja eirozona gļēvulīgi zaudēs savu mazāko dalībvalsti, izredzes tai uzvarēt nākotnes cīņās samazinās, norāda komentētājs.

Arī BBC komentētājs Marks Lovens raksta, ka eirozonas trešā mazākā ekonomika ir nosūtījusi “pārsteidzošu vēstījumu” Briselei. Un tā ietekme izplatīsies tālu ārpus šīs mazās salas.

Naftas cenas piedzīvo kritumu

Tikmēr naftas cenas pasaules tirgū otrdien piedzīvojušas kritumu, ko galvenokārt veicināja Kipras likumdevēju lēmums noraidīt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par finanšu sistēmas glābšanu, raksta LETA/AFP.

ASV vieglās jēlnaftas “West Texas Intermediate” (WTI) cena aprīļa piegādēm tirdzniecību otrdien noslēdza ar kritumu par 1,58 dolāriem – līdz 92,16 dolāriem (50,04 latiem) par barelu. Savukārt Londonas “Brent” jēlnaftas cena maija piegādēm samazinājusies par 2,06 dolāriem un veido 107,45 dolārus (58,34 latus) par barelu.

Naftas cenas otrdien bija samazinājušās jau rīta tirdzniecības sesijā, kad kļuva skaidrs, ka Kipras parlaments noraidīs pretrunīgi vērtētā nodokļa piemērošanu banku depozītu turētājiem, kā to pieprasījuši starptautiskie aizdevēji.

(papildināta sākumā ar jaunāko informāciju)