Līgumu par augstskolu akreditāciju cer parakstīt piektdien

Pretrunīgi vērtēto AIP augstskolu izvērtējumu IZM piedāvā daļēji izmantot augstskolu akreditācijai

Augstākās izglītības padomes (AIP) veiktā augstākās izglītības studiju programmu izvērtējuma rezultātus varētu daļēji izmantot studiju virzienu akreditācijā, kritiski izvērtējot AIP novērtējumus un pieprasot papildu informāciju no augstskolām, otrdien pavēstīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Līgumu par akreditācijas sākšanu varētu noslēgt piektdien.

AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” rezultāti tiks daļēji izmantoti akreditācijas procesā. To otrdien atbalstīja valdība, kas uzklausīja un atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto rīcības scenāriju.

Sarunā ar žurnālistiem pirms valdības sēdes Ķīlis norādīja, ka auditorfirmas “Deloitte Latvia” secinājumi par AIP izvērtējuma nepilnībām un iespējamiem pārkāpumiem vērtēšanas procesā ir „diezgan nopietni”.

„No auditorfirmas ieguvām vērtējumu, no kura var secināt, ka, izmantojot augstskolu vērtējuma rezultātus augstkolu akreditācijai, tiem ir jāpievērš nopietna uzmanība un tie ir nopietni jāpārvērtē, jo pamats, uz kā veidot akreditāciju, ir nopietni apšaubīts,” teica Ķīlis.

Ķīlis uzskata, ka, ņemot vērā auditorfirmas kritisko atzinumu, nav pieļaujams, ka akreditācijas procesā nekritiski tiek izmantoti rezultāti no būtiski apšaubīta vērtējuma, tomēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā piemērotāko risinājumu turpmākajai augstskolu akreditācijai redz iespēju daļēji izmantot AIP studiju programmu vērtējumu.

Februāra sākumā atklātā konkursā par institūciju, kas IZM deleģējumā organizēs augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, izraudzīta Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra ASIIN.

Deleģējuma līgums ar aģentūru pagaidām nav parakstīts. Ķīlis sacīja, ka līgums varētu tikt parakstīts piektdien, ja līdz tam pilnībā izdosies pabeigt akreditācijas metodiku izstrādi, vienoties par finansējuma sadali akreditācijas komisijai, un valdība akceptēs IZM priekšlikumu. Ķīlis arī uzsvēra, ka pašlaik nav paredzēts mainīt akreditācijai atvēlēto budžetu 151 000 latu apmērā.

IZM piedāvā nodrošināt, ka AIP projekta iegūtos rezultātus studiju virzienu akreditācijas vajadzībām Studiju akreditācijas komisija izmanto, “atbilstoši izvērtējot un nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju no augstskolām vai koledžām”.

„Šāds lēmums paredz to, ka Vācijas akreditācijas aģentūrai ASIIN nebūs nekritiski jāpieņem apšaubīta projekta rezultāti un tā varēs nodrošināt akreditācijas procesu, kas ir atbilstošs starptautiski atzītiem kvalitātes kritērijiem,” uzskata Ķīlis.

Ķīlis norādīja, ka IZM, vērtējot iespējas izmantot vai neizmantot AIP studiju programmu novērtējumu, apsvērusi iespēju arī pilnībā no tā atteikties, tomēr pieņemts lēmums par labu daļējai atzinuma izmantošanai.

Ja tiks izvēlēts ministrijas piedāvātais variants par daļēju projekta rezultātu izmantošanu, tad galvenie riski būs tie, ka paildzinās akreditācijas procesam nepieciešamais laiks, iespējami papildu izdevumi akreditācijas procesā, kas gan vēl tiek vērtēti. Var būt nepieciešami arī grozījumi Augstskolu likuma pārejas noteikumos par akreditācijas termiņa pagarināšanu, vēsta aģentūra LETA.

IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā piedāvā trīs iespējamos risinājumus turpmākai AIP izvērtējuma pielietošanai augstskolu un koledžu akreditācijā. Pirmais varitans paredz veikt akreditācijas procesu, pilnībā ņemot vērā AIP sniegto studiju programmu izvērtējumu.

Otrais paredz izmantot AIP izvērtējumu daļēji, pārvērtējot rezultātus un pieprasot papildu informāciju no augstskolām, ko pašlaik IZM uzskata par labāko risinājumu.

Savukārt trešais variants paredz pilnībā atteikties no AIP sniegtā izvērtējuma akreditācijas procesa veikšanai.