Pujats: Jauno pāvestu ievēlēs bez Latvijas katoļu baznīcas pārstāvja piedalīšanās
Pāvests Benedikts XVI 28.februārī atkāpsies no amata, pirmdien paziņoja Vatikāna preses pārstāvis Federiko Lombardi. Benedikts XVI tādējādi kļūs par pirmo pāvestu pēdējo gadsimtu laikā, kas atkāpies no katoļu baznīcas vadītāja amata.
85 gadus vecais garīdznieks par Romas katoļu baznīcas galvu tika ievēlēts 2005.gada 19.aprīlī pēc Jāņa Pāvila II nāves, ziņo LETA/BBC.
“Pāvests pavēstīja, ka atkāpsies no amata 28.februārī plkst.20 (plkst.21 pēc Latvijas laika),” teikts Benedikta XVI pārstāvja izplatītajā paziņojumā. Kā atkāpšanās iemesls tiek minēts garīdznieka veselības stāvoklis.
Benedikts Vatikānā kardinālu sapulcē sacīja: “Esmu nācis pie pārliecības, ka mani spēki, man kļūstot arvien vecākam, vairs nav piemēroti, lai pienācīgi veiktu Pētera amata kalpošanu.” “Lai vadītu svētā Pētera kuģi un sludinātu evaņģēliju, ir vajadzīgs kā prāta, tā miesas spēks, kas pēdējos mēnešos manī ir vājinājies tādā mērā, ka man ir nācies atzīt savu nespēju pienācīgi pildīt man uzticēto kalpošanu.”
“Šī iemesla dēļ un pilnībā apzinoties šādas rīcības nopietnību, pēc savas brīvas gribas pasludinu, ka atsakos no Romas bīskapa, Svētā Pētera pēcteča amata, kuru man 2005.gada 19.aprīlī uzticēja kardināli, un tas no 2013.gada 28.februāra plkst.20 būs brīvs, un atbildīgajiem būs jāsauc konklāvs, lai ievēlētu jaunu augstāko pontifu,” sacīja 85 gadus vecais pāvests, kardinālus uzrunājot latīņu valodā.
Pāvesta preses pārstāvis Federiko Lobardi žurnālistiem apliecināja, ka “Lieldienās mums būs jauns pāvests”. Viņš arī sacīja, ka konklāvs sapulcēsies 15-20 dienu laikā pēc Benedikta XVI atkāpšanās.
Pujats: Tas ir rets gadījums, bet pasaulē viss mainās
Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats uzskata, ka Benedikta XVI lēmums pieņemts pāvesta darbam raksturīgās lielās slodzes dēļ.
“Acīmredzot ir tiešām nopietni apsvērumi, kādēļ pāvests pieņēmis šādu lēmumu. Domāju, ka, ņemot vērā viņa vecumu, slodze bijusi ļoti liela un darba ritms tik straujš, ka vienkārši vairs veselība neļāva to panest. Tas, protams, ir rets gadījums, bet dažādas izmaiņas pasaulē notiek un viss mainās,” sacīja Pujats.
“Līdzīgi kā daudziem citiem arī man pāvesta Benedikta XVI lēmums atkāpties no amata bija negaidīta ziņa. Esmu pārliecināts, ka šo lēmumu viņš ir rūpīgi izvērtējis un pie tā nonācis pēc daudzām lūgšanās un pārdomās pavadītām stundām,” teic Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Viņš uzsver, ka Benedikta XVI paziņojums ir ļoti pazemīgs. “Acīmredzot, apzinoties savas robežas un domājot par lielāku Baznīcas labumu, viņš vēlas, lai pāvesta vietu ieņem kāds gados jaunāks kardināls. Kopš 2005. gada 19. aprīļa, kad kardināli Benediktam XVI uzticēja šo atbildīgo kalpojumu, viņš ir paveicis ļoti daudz. Bet vispirmām kārtām devis ļoti skaistu ticības liecību,” norāda Stankevičs.
Pēc Pujata teiktā Ir.lv, jaunā pāvesta ievēlēšanas procedūra neatšķirsies no iepriekšējām. Slēgtā kardinālu sanāksmē Vatikānā tiks izraudzīts jaunais Romas katoļu baznīcas galva. No Latvijas uz pāvesta ievēlēšanu neviens pārstāvis šoreiz nedosies.
“Ja man vēl nebūtu 80 gadu, tad arī nāktos braukt, bet esmu pārsniedzis pēc likuma noteikto vecumu, ar kuru kardināls drīkst piedalīties pāvesta vēlēšanās,” norādīja 82 gadus vecais kardināls. “Domāju, ka mēneša laikā pāvestu noteikti ievēlēs, bet tas šoreiz notiks bez Latvijas katoļu baznīcas pārstāvju piedalīšanās.”
Pāvesta vēlēšanās drīkst piedalīties tikai kardināla titulu ieguvušie garīdznieki. Jānis Pujats ir vienīgais Romas katoļu baznīcas kardināls Latvijā.
XIII gadsimta pāvests Celestīns V līdz šim bija viens no katoļu baznīcas galvām, kurš no augstā amata atteicies, norādot, ka nespēj pildīt savus pienākumus. Viņš bija eremīts, un pāvesta amatā pavadīja vien dažus mēnešus. Celestīns toreiz skaidroja, ka tiecas pēc vienkāršākas dzīves un nav piemērots augstajam amatam.
No amata atkāpies arī pāvests Gregorijs XII, kurš valdīja no 1406. līdz 1415.gadam, vēsta BBC.
Pasaules līderi jau pauduši cieņas apliecinājumus Benediktam. Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses pārstāvis sacīja, ka Benedikts ir pelnījis cieņu un pateicību par viņa veikumu, astoņus gadus atrodoties augstajā amatā. Francijas prezidents Fransuā Olands sacīja, ka pāvesta lēmumi bijuši “augstākā mērā cienījami”.
Ievēlēšanas brīdī Benedikts XVI bija 78 gadus vecs, tādējādi kļūstot par vienu no ievēlēšanas brīdī vecākajiem pāvestiem vēsturē.
Biogrāfija
Pašreizējais Romas katoļu baznīcas pāvests pasaulē nāca 1927.gada 16.aprīlī Bavārijā.
1939.gadā Racingers iestājās seminārā. 1951.gadā viņš tika apstiprināts priestera kārtā, un 1958.gadā viņš sāka pasniegt teoloģiju Freizingā. Pēcāk garīdznieks pasniedza teoloģiju arī vairākās citās Vācijas universitātēs.
Racingera panākumus akadēmiskajā lauciņā pamanīja Ķelnes arhibīskaps kardināls Jozefs Frings, kurš jauno garīdznieku iesaistīja Vatikāna otrā koncila darbā, laika posmā no 1962. līdz 1965.gadam iekļaujot modernizācijas reformu izstrādes procesā.
1977.gadā Racingers kļuva par Minhenes arhibīskapu, bet tajā pašā gadā pāvests Pauls VI apstiprināja viņu kardināla kārtā.
Četrus gadus ilgā kalpošana Minhenē bija Racingera vienīgā mācītāja pieredze pirms kļūšanas par pāvestu.
1978.gada kardinālu koncila laikā Racingers iepazinās ar Karolu Vojtilu, kurš vēlāk kļuva par pāvestu Jāni Pāvilu II.
Pēc trim gadiem viņš piekrita uzņemties Vatikāna doktrīnas kongregācijas vadību.
Benedikts XVI tiek uzskatīts par kautrīgu cilvēku. Viņam tā arī nekad neizdevās iemantot tādu popularitāti kā priekštecim Jānim Pāvilam II.
Benedikts XVI ne tikai lieliski prot klavierspēli, bet ir arī ražens rakstnieks. Viņš sarakstījis ne tikai trīs enciklikas, bet arī ap 40 citu darbu.
Komentāri (38)
oktaavs 11.02.2013. 18.28
Pēc izcilā Jāņa Pāvila II uzreiz bija skaidrs, ka esošais pāvests būs laika aizpildītājs, līdz atradīs daudzmaz līdzvērtīgu iepriekšējam. Atrada ? To laiks parādīs.
Veselības stāvoklis, protams, nav iemesls pamest šo amatu. (Sk. J.P. II )
Tā ir Vatikāna atbildība, bet cerams, ka viņi iecels cilvēku, kas tiešām tic Dievam un nekam citam. No tā būs atkarīgs miljonu un miljardu cilvēku liktenis.
13
Andris > oktaavs 11.02.2013. 21.42
> Ino
„ Nevari saskaitīt par cik kārtām ateisti iznīcinājuši vairāk cilvēku kā katoļu baznīca?”
Atļaujos nepiekrist Jūsu definīcijai: arī ateisms bija ticība (pie tam daudz dogmatiskāka par pārējām) – sākot ar „mūžamdzīvo” un viņa „Sīnajas kalna” postulātiem, tad – asiņainajam „Tautu tēvam”, beidzot – komunismam, kas “jau pie horizonta”.
Taču par upuru skaitu Jums taisnība.
0
dzintarz > oktaavs 12.02.2013. 15.06
Paldies! Novēlu arī tev vairāk prāta un zināšanu, un mazāk reliģijas!
0
dro > oktaavs 12.02.2013. 08.50
_M_. Agresivitāte ir, arī liela pārliecība par savu taisnību, tikai zināšanu nav:) Hitleram bija ideja radīt īpašu reliģiju ģermāņiem,” ārietim nav jātic žīdu pasakām”:)
Es salīdzināju 20. g. s. ateistus -sarkanos vai brūnos, kuri, kā man pareizi aizrāda, nav mazāk fanātiski kā viens otrs kādai reliģijai piederīgais, ar VIDUSLAIKU baznīcu. Taupi veselību:)
0
Sanšains > oktaavs 11.02.2013. 23.30
_M_:
kristietis Hitlers
==========================
Ha-ha! Labs. Negribēts humors, vai ne?
Tad kāpēc neizmantot arī faktu, ka Staļins jaunībā studēja “garīgajā seminārā”? Droši vien tieši tāpēc viņš pēc tam kļuva par Slakteri?:)
Domāju, ka pretinieku nīcināšanai – it īpaši, ja rokās neierobežota vara – ir ļoti maz sakara ar ticību vai ateismu: tāda tieksme mūsos ierakstīta daudz, daudz dziļāk. Tāda ir cilvēka daba, kas mainās ļoti lēni vai pat nemaz.
iespējams, visprātīgāk būtu skatīties uz idejām, kā vārdā asinis izlietas. te nu tiešām rodas problēma – ateisma vārdā sākti tieši 0 kari
==========================
Un cik no tiem kariem, kurus savulaik it kā sāka “ticības vārdā”, patiešām tika karoti ticības dēļ, nevis, piemēram, gaidāmā laupījuma dēļ?:)
Pag, ar kādu ieganstu mūs okupēja un kolonizēja krievi?…
Kaut kā neatminos – bet ateisms gan tur laikam patiešām nebija pieminēts.:)
0
Sanšains > oktaavs 11.02.2013. 19.56
nulle –
Kad bijāt maziņš, vēl pastāvēja tāda valsts un tās iekārta, kas godā turēja ATEISMU un plātījās “progresīva” esam. Toreiz bazūnētajām idejām noticējušie vēl tagad “nespēj atiet”, un pat cenšas savu pasaulskatu nodot tālāk saviem bērniem.
Šī ateismu sludinošā valsts savulaik pamanījās nodarboties gan ar citādi domājošo vajāšanu, gan ar “inkvizīciju”. Un tas notika pat vairākus gadsimtus pēc tā visa, ko aizgūtnēm mēdzat pārmest baznīcai.
0
dro > oktaavs 11.02.2013. 20.07
nulle. Nevari saskaitīt par cik kārtām ateisti iznīcinājuši vairāk cilvēku kā katoļu baznīca? Tu taču esot nepārspējams programētājs:)
0
dzintarz > oktaavs 11.02.2013. 21.00
Haris ir dauzīts/spīdzināts ar reliģiju bērnībā, kad pašam vēl prāta pretoties murgiem nebij.
Netiesāsim viņu bargi.
0
Māris Engers > oktaavs 11.02.2013. 23.14
lno salīdzina ateistus ar katoļu baznīcu – nu tad jau var arī salīdzināt Latvijas armiju ar Staļinu, skat ka arī negadās nepatīkami secinājumi, jo cik tad tas Josifs savām rokām gluži būs nobendējis…
var mēģināt izveidot kādu mazāk dumju salīdzinājumu. piemēram, cik nogalējuši ticīgie un cik neticīgie, tieši par cilvēkiem runājot. tīri par reliģiju un demogrāfiju domājot, ir skaidrs, ka ticīgie nogalinājuši daudz, daudz vairāk, jo viņu gluži vienkārši ir bijis vairāk.
var neskatīties uz cilvēkiem kopumā, bet viņu vadoņiem. pēc cipariem lielākie, šķiet, būs abi ūsainie otrā pasaules kara censoņi – ateists Staļins un kristietis Hitlers. pierēķinot vēl visus iepriekšējos karaļus un imperatorus, vismaz Eiropas robežās kristieši uzvar bez variantiem. par citām pasaules daļām nemācēšu spriest – un, ja turamies pie kristīgās ticības, tad tas nebūtu arī korekti.
iespējams, visprātīgāk būtu skatīties uz idejām, kā vārdā asinis izlietas. te nu tiešām rodas problēma – ateisma vārdā sākti tieši 0 kari… bet dalīt ar nulli nedrīkst!
0
dzintarz > oktaavs 11.02.2013. 22.03
Ateisms esot ticība?
Jums, cienītais, ar galviņu nav viss kārtībā!
Atheism is, in a broad sense, the rejection of belief in the existence of deities. In a narrower sense, atheism is specifically the position that there are no deities. Most inclusively, atheism is simply the absence of belief that any deities exist.
Ateisms ir “absence of belief” nevis ticība.
0
Sanšains > oktaavs 11.02.2013. 22.54
Pelēkais vilks –
Ja es manītu, ka inteliģentus, apvaldītus, par cilvēka dzīves būtību un mērogu domāt noskaņotus ateistus apsaukā un apņirdz iedomīgi, bravurīgi, primitīvi katoļi, es droši vien neizturētu un kādu vārdiņu bilstu ateistu labā.:)
0
dro > oktaavs 12.02.2013. 08.51
Pelēkais Vilks. Novēlu Tev vairāk prāta un mazāk rupjības:)
0
Andris > oktaavs 11.02.2013. 22.39
>Pelēkais Vilks
Paldies, ka rūpējaties par manu veselību! Protu novērtēt.
Taču mēs runājam par dažādām lietām: Jūs – par grāmatās fiksētu teoriju (kaut arī ir gadījies lasīt, paldies, ka atgādinājāt!) , es – par dzīves realitāti Savienībā jau kopš 17. gada apvērsuma Krievijā un par Mao laika Ķīnu.(Ja vēlaties, šodienas Z-Korejas realitāti.)
Tur, kur arī šodien katoliskajās zemēs telpās ir krusts, tur padomijā – “vadoņu” ģimji. Visus rindiņā varēja lieliski apjūsmot kaut vai LZA konferenču zālē. Tikai 90.-tajos gados noņēma.
0
oktaavs > oktaavs 11.02.2013. 19.03
nulle
lai baznīcu pārveidotu par kaut ko jēdzīgāku.
————————————-
Komunisti jau mēģināja. Gandrīz izdevās.
Bija zirgu staļļi, kombikorma noliktavas un pat karojošo atejistu klubi.
0
Agnese Lûse 11.02.2013. 14.07
http://i1220.photobucket.com/albums/dd456/IR_lasitajs/78.png
Lielas cerības tika liktas uz šo pāvestu,kas attīrīs baznīcu no iekšienes (pedofīlija,naudas atmazgāšanas,sadarbošanās ar nacistiem un mafiju,bērnu sišana utt. ),kā arī spēs katoļu baznīcu pārveidot atbilstoši mūsdienu reālijām(cilvēku tiesībām),bet diemžēl baznīcas iekšējie spēki nav gatavi pārmaiņām.Katoļu baznīcai ir jāmainās,lai tā spētu turpmāk attīstīties un pastāvēt,tās vadību ir jāuztic jauniem un enerģiskiem cilvēkiem ! Latvijas katoļu baznīcas vadības nomaiņā ir labs piemērs tam ( par Rīgas arhibīskapu kļuva Zbigņevs Stankevičs, nomainot konservatīvo un politiku sajaukto Jāni Pujatu)
3
Sanšains > Agnese Lûse 11.02.2013. 14.38
Un visas šīs vēlmes pauž kas? Katolis?:)
Vai arī par “mūsdienu reālijām” (pediņtiesībām) norūpējies karojošs ateists?
0
Sanšains > Agnese Lûse 11.02.2013. 14.55
Man šķiet, Jūs neesat iepazinies ar “mūsdienu reālijas” apkalpojošajām teorijām – man būtu jābūt latentajam homītim, tikai tiem visur rēgojas.
100-procentīgos vairs nekāda rēgošanās nenomāc – tie rātni un relaksēti dodas draudzības/lepnības pastaigās.
0
Agnese Lûse > Agnese Lûse 11.02.2013. 14.49
Tu drosi viens pats esi 100% pediņš ja tev viņi visur rādās .. ha-haa-haaaa
0
Gunta Laiz?ne 11.02.2013. 19.30
Daudzi prezidenti, karaļi un valdnieki varētu sekot Pāvesta piemēram…
1
0
-2
Atbildēt
@peerku > Gunta Laiz?ne 12.02.2013. 08.54
> Alberts
Tik tiešām daudzi prezidenti, karaļi un valdnieki varētu sekot Pāvesta piemēram… Mani pārsteidz, ka karaliene Elizabete savā vecumā neatsakās no troņa, lai gan viņas dēls un mazdēls jau sen ir pieauguši vīrieši. Vismaz viņi nesnaustu Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā.
Par Latvijas prezidentu neizteikšos. :(
0