Kozlovskis bažīgs par ieceri “legalizēt” ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h

IeM nav zināmi Satiksmes ministrijas argumenti, kas liecinātu, ka šāda braukšanas ātruma palielināšana ir attaisnojama

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) ir nobažījies par Saeimā otrajā lasījumā atbalstīto Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) grozījumu projektu, kas paredz jebkāda soda atcelšanu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā, aģentūru LETA informēja ministra padomniece Daiga Holma.

Lai gan Saeimas neatkarīgais deputāts Klāvs Olšteins prognozē, ka, skatot izmaiņas trešajā lasījumā, par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā tomēr tiks noteikts sods – brīdinājums -, Kozlovskis uz to raugās neticīgi.

Ministrs atgādina, ka Olšteina priekšlikumi, kas vēl pagājušajā gadā tika virzīti izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā kā Satiksmes ministrijas (SM) virzītie grozījumi APK, neguva deputātu atbalstu, jo tie bija iesniegti bez jebkādas argumentācijas un pamatojuma. Uz to sēdē norādījusi arī Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība).

“Jācer, ka pašlaik SM ir gan nopietni argumenti, gan analītisks izvērtējums, kas ļauj Olšteinam izteikt prognozes par izmaiņām trešajā lasījumā, kad tikšot paredzēts sods arī par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā – brīdinājuma izteikšana. Man šie argumenti pašlaik nav zināmi, un priekšlikumi šī brīža redakcijā ir Iekšlietu ministrijai (IeM) neizprotami,” sacīja Kozlovskis.

Ministrs skaidroja, ka patlaban Saeimā otrajā lasījumā atbalstītais priekšlikums faktiski paredz legalizēt braukšanu par desmit kilometriem stundā virs atļautā ātruma visiem transportlīdzekļiem – kā vieglajiem auto un motocikliem, tā arī kravas automašīnām un autobusiem, kuru pilna masa ir lielāka par 7,5 tonnām.

IeM neesot zināmi nekādi SM argumenti, kas liecinātu par to, ka šāda braukšanas ātruma palielināšana ir attaisnojama. Tāpat IeM neesot pamata izslēgt bīstamību, ka līdz ar braukšanas ātruma palielināšanos strauji nepalielināsies ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits.

“Ieviešot šādus grozījumus, vadītāji, visticamāk, biežāk pārkāps ātruma ierobežojumus, kas izraisīs ceļu satiksmes negadījumus, iespējams, ar upuriem. Tiek veicinātas situācijas, kad, piemēram, jūsu mašīnā ar bērniem iebrauc kravas auto, kas šādos laika apstākļos pārsniedzis ātrumu,” brīdina ministrs.

Kā pastāstīja Kozlovska padomniece Holma, Polijā 2011.gada sākumā atļautais braukšanas ātrums uz divjoslu un trīsjoslu ceļiem tika palielināts par desmit kilometriem stundā. Tā paša gada pirmajos sešos mēnešos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits pieauga par 17,5%, ko eksperti pavisam tieši skaidroja ar neseno atļautā braukšanas ātruma palielināšanu.

“Policija uzskata, ka Latvijas situācijā iespējamais atļautā braukšanas ātruma palielinājums par desmit kilometriem stundā bojā gājušo skaitu uz ceļiem varētu palielināt aptuveni par 20%. Pagājušā gada statistikas kontekstā tas nozīmētu par 35 zaudētām dzīvībām vairāk,” informēja Holma.

Tikmēr, piemēram, Igaunijā par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ir paredzēti bargi sodi jau no pirmā pārsniegtā kilometra stundā. Tur par ātruma pārsniegšanu no viena līdz 20 kilometriem stundā, ja pārkāpumu fiksējis inspektors, var piemērot naudas sodu līdz 120 eiro (84 latiem), bet, ja ātrums pārkāpts vairāk nekā par 60 kilometriem stundā, autovadītājam var nākties šķirties pat no 1200 eiro (840 latiem), sēdēt cietumā līdz 30 diennaktīm vai arī divus nākamos gadus dzīvot bez braukšanas tiesībām.

Savukārt, ja atļautā braukšanas ātruma pārkāpums uz Igaunijas ceļiem fiksēts ar fotoradaru, par katru pārsniegto kilometru stundā jāmaksā trīs eiro (2,1 lats).

Saeimas deputāti likumprojekta grozījumu izskatīšanas gaitā atbalstījuši soda atcelšanu par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā, ja tā veikta ar konkrēta veida transportlīdzekļiem. Olšteins gan prognozē, ka, skatot izmaiņas trešajā lasījumā, tiks paredzēts sods – brīdinājuma izteikšana.

Otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi APK attiecas uz motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, automobiļiem, kas velk piekabi, autobusiem un traktoriem.

31.janvārī Saeimā skatot savstarpēji saistītos Olšteina priekšlikumus, deputāti atbalstīja trīs no četriem. Neatbalstītais grozījumu priekšlikums paredzēja noteikt, ka “par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā transportlīdzekļa vadītājam izsaka brīdinājumu”.

Iespējams, ka šāds balsojums saistīts ar to, ka tas bija likumprojekta grozījumu pirmais priekšlikums un atbildīgā komisija to nebija atbalstījusi.

Pašlaik spēkā esošās normas nosaka, ka “par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadracikliem, vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā”. Savukārt “par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā”.

Taču atbalstītie grozījumi paredz pašlaik spēkā esošos sodu apjomus attiecināt tikai uz pārkāpējiem, kuri atļauto braukšanas ātrumu pārsniegs no 11 līdz 20 kilometriem stundā.

Izmaiņas gan vēl tiks skatītas trešajā lasījumā, un Olšteins prognozē, ka, skatot izmaiņas trešajā lasījumā, par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā tiks paredzēts sods – brīdinājums.