Lielākās izmaiņas budžeta vietu sadalē ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, Liepājas Universitātei un Daugavpils Universitātei
Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis piektdien parakstīja līgumus ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošajām augstskolām un koledžām par budžeta vietu finansēšanu 2013./2014.mācību gadā, aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Reinis Tukišs.
Viņš norādīja, ka pēc IZM organizētām individuālām sarunām ar augstskolu pārstāvjiem, kurās piedalījās arī darba devēju pārstāvji, izmaiņas ir veiktas 1417 budžeta vietām 142 programmās.
“Izmaiņu kopējā tendence ir lielāks finansējuma piešķīrums augstāk kvalificētām un dārgākām studijām, proti, maģistra un doktora programmām, tādējādi rūpējoties par valsts budžeta līdzekļu ieguldīšanu jomās, kuras ir ar lielāku nozīmi kopējā valsts attīstībā,” skaidro Ķīlis.
Lielākās izmaiņas budžeta vietu sadalē ir veiktas Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijai, Liepājas Universitātei un Daugavpils Universitātei.
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā budžeta vietu pārdales virziens bijis no bakalaura uz maģistra un doktora līmeņa studiju programmām. Izmaiņas skārušas trīs no četrām programmām, kurās ir budžeta vietas, un 71 budžeta vietu no 579 budžeta vietām.
Savukārt Liepājas Universitātē budžeta vietu dalījumā tās no pamatstudiju līmeņa programmām pārvirzītas uz maģistra un doktora līmeņa studiju programmām. Liepājas Universitātē izmaiņas skārušas 15 no 34 programmām, kurās ir budžeta vietas, un 190 no 997 budžeta vietām.
Tukišs norāda, ka tāpat arī Daugavpils Universitātē notikušas vērā ņemamas izmaiņas, pārvirzot budžeta vietas no pamatstudiju uz maģistra un doktora līmeņa studiju programmām. Daugavpils Universitātē izmaiņas skar 28 no 51 programmas, kurās ir budžeta vietas, un 352 no 1830 budžeta vietām.
Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē izmaiņas notikušas 19 un 51 programmā, un budžeta finansējums arī lielākā mērā piešķirts maģistra un doktora studijām.
Kopā IZM padotības augstskolās 2013.gadā paredzētas 19 353 budžeta vietas ar kopējām izmaksām 30 361 118 latu apmērā. Prognozēts, ka 2013.gadā studentiem tiks piedāvātas studijas 870 akreditētās studiju programmās.
Ķīlis paudis nožēlu, ka, pretēji cerētajam, budžeta vietu finansēšanā nebija iespējams izmantot nedz Augstākās izglītības padomes veikto studiju programmu izvērtējumu, nedz arī AIP sagatavoto priekšlikumu budžeta vietu sadalījumam, ko ministrs vērtē kā aplamu.
“AIP priekšlikums nav saistāms ar nekādām izvirzītajām prioritātēm un to nevar praktiski pielietot budžeta vietu sadalījumā. Tas pēc būtības ir pretējs IZM panāktajam. Piemēram, padome bez jebkādiem saprotamiem argumentiem piedāvā trīskāršot tiesību zinātnes bakalaura studiju programmās budžeta vietu skaitu, kā arī nefinansēt vairākas doktora līmeņa studiju programmas,” uzsver Ķīlis.
Komentāri (15)
Janis 04.01.2013. 15.50
Suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
Ķīlis malacis!
0
lismanis 04.01.2013. 16.43
es kaut kā nesaprotu … ir dzirdēts viedoklis, ka valstī trūkstot, piemēram, inženieru. kā budžeta līdzekļu pārvirzīšana no bakalaura programmām uz maģistra un doktora programmām sekmēs inženieru rašanos? jeb šie jautājumi nav saistīti?
5
lismanis > lismanis 04.01.2013. 20.25
ja tagad bakalaura programma saņem nosacīti 100 vienības un turpmāk tā saņems tikai, pieņemsim, 75, tad acīmredzot mazāk cilvēki to varēs atļauties, būs mazāk budžeta vietu un būs zemāka bakalaura kvalitāte. ne?
0
Gvido Rasmanis > lismanis 04.01.2013. 17.11
Inženierzinātņu maģistri (akadēmiskie un profesionālie), kuriem ir darbs savā nozarē, arī ir šie inženieri, kuri trūkst. Vairāk budžeta vietas maģistriem – vairāk inženieru. Žēl, ka nav pieminētas studiju nozares, kurās ir šis palielinājums.
0
lismanis > lismanis 04.01.2013. 17.44
@Krišs
bet lai kļūtu par maģistru vispirms ir jākļūst par bakalauru, protams. tātad mēs noņemam naudu bakalauriem, lai iedotu maģistriem, bet vai nesanāks tā, ka nebūs ne bakalauru, ne maģistru, jo bakalauru nebūs tāpēc, ka nauda ir novirzīta maģistriem, bet maģistru nebūs tāpēc, ka vienkārši nebūs to bakalauru. kaut kāds apburtais loks iznāk.
un vai tas nebija tieši tas, ko Ķīlim pārmeta AIP, t.i. ka Ķīlis piedāvā naudu pārdalīt par labu kvalitatīvākajām programmām? protams, ka maģistra un doktora studijas ir kvalitatīvākas par bakalaura programmām, bet kā tas risina kopējo inženieru trūkumu? man liekas, ka tieši pretēji – mums nebūs pat inženieru bakalauri.
respektīvi lozungu līmenī, t.i. dosim naudu kvalitatīvākajām programmām, viss ir kārtībā, bet ja ar to ir domāts naudu novirzīt no bakalauriem uz maģistriem, tad tas ir “garām kasei”.
0
Gvido Rasmanis > lismanis 04.01.2013. 21.31
Nepiekrītu, jo lai iestātos bakalaura programmā, notiek atlase un ņem labākos. Tā kā inženierzinātnēs vidēji pirmajā kursā atbirst 30% švakāko, tad es redzu tikai ieguvumu, jo viņiem nemaz nebūs jāmokās. Labāk par 25% vairāk maģistra līmeņa inženieru, nekā par 25% mazāk bakalaura sācēju.
0
Gvido Rasmanis > lismanis 04.01.2013. 17.53
Kā nebūs bakalauru? Vai tu esi salīdzinājis bakalaura budžeta vietu skaitu ar maģistra budžeta vietu skaitu, kā arī bakalaura absolventu skaitu ar maģistra budžeta vietu skaitu?
Bakalaurs nav vēl nekāds inženieris, labi ja nozares pamatlietas ir apgūtas un ar šo droši vien veicinās apgūt tālāk zināšanas nevis tādam ne ceptam ne vārītam mesties darba tirgū.
0
Aivars Krauklis 06.01.2013. 12.37
Par laimi bērni jau izstudējuši, visi tikuši pie praktiski derīgas un brīvā tirgū apmaksātās (ne polit-socio-human…) izglītības un nevienam ģimenē nekad pat prātā nenāca doma, ka „bakalaura grāds” (kaķi, nerēc!) varētu tikt uzskatīts par kaut ko pabeigtu un lietojamu.
Pats savā prozaiskajā darbā un radniecīgajās profesijās vai ik dienu redzu, ko vērti 3-4 gadus pusmācītie.
Otra galējība – doktoru cepšana nozarēs, kurās pat maģistri un inženieri iznāk pusmācīti, rada ambiciozu un vietu/algu no budžeta prasošu bezdarbnieku kandidātu slāni. Toties politiski aktīvu, darba vietas prasošu un izgudrojošu, stabilu pamatu tikpat profesionālu politikāņu daudzsološai izaugsmei.
0