„100 g kultūras” ar asu kritiku sadusmo teātru direktorus

LTV kultūras raidījuma veidotāji nesola būt komplimentāri

„Vai tiešām skatītājiem nevajadzētu iet uz šo izrādi?” Šis 7.novembrī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā „100 g kultūras” izskanējušais raidījuma vadītāja Arno Jundzes jautājums kļuvis par iemeslu domstarpībām un savstarpējai vēstuļu apmaiņai starp LTV un visu Latvijas lielāko teātru direktoriem. Konflikts nonācis pat tik tālu, ka Nacionālais teātris pat liedzis LTV filmēt jaunāko izrādi.

Pārmetums – raidījuma vadītājs, runājot par Lavijas Nacionālajā teātrī (NT) iestudēto izrādi „Zeme un mīlestība”, nenoturējis neitrālu pozīciju, bet būtībā pieslējies teātra kritiķes Silvijas Radzobes skarbajam viedoklim par konkrēto skatuves darbu. „100 g kultūras” projekta vadītāja Ieva Rozentāle šos pārmetumus noraida un teic, ka teātru vadībai ir „ļoti īpatnēja izpratne par sabiedriskā medija lomu un uzdevumiem”, un akcentē – raidījuma veidotāji strādā skatītāju, nevis teātru interesēs.

Ir.lv uzrunātie teātru direktori gan uzsver, ka ar minēto vēstuli nav vēlējušies domstarpības ar LTV risināt publiski, bet tikai norādīt sabiedriskajai televīzijai uz raidījuma vadītāja iespējami neētisko rīcību.

Domstarpību būtība ir šāda – 7. novembra „100 g kultūras” studijā bija aicināta viena pati viešņa – teātra kritiķe Silvija Radzobe. Raidījuma vadītājs Arno Jundze skatītājiem skaidroja, ka viedokļi par NT izrādi „Zeme un mīlestība” ir ļoti atšķirīgi un daudzi kritiķi atteikušies par to runāt publiski. „Un tad tu pasauci mani,” secināja S. Radzobe, kas „Zemei un mīlestībai” raidījumā veltīja ļoti nesaudzīgus vārdus, līdz, sarunu beidzot, A. Jundze ļoti tieši pajautāja, vai tiešām skatītājiem nevajadzētu uz izrādi iet? Uz to S. Radzobe atbildēja īsi un konkrēti: „Jā, nevajadzētu iet.”

„Nav nekādu tiesību raidījumā aicināt neiet uz kādu konkrētu izrādi, piedevām vēl šajos ekonomiskajos apstākļos,” saka NT direktors Ojārs Rubenis. Tomēr I. Rozentāle neuzskata, ka raidījuma vadītājs būtu rīkojies neētiski, jo līdztekus S. Radzobes viedoklim viņš citējis „Latvijas Avīzē” publicēto atzinīgo kritiku par izrādi, kā arī sižetā rādīti dažādi skatītāju viedokļi, līdz ar to viedokļu dažādība bijusi nodrošināta. Savukārt pēc S. Radzobes atzinuma, ka uz izrādi iet nevajag, A. Jundze aicinājis skatītājus spriest pašiem, vai izrādi apmeklēt.

„Pasaules kultūras medijos nav prakses pie recenzijām likt pretējus viedokļus, jo tas iznīcina jebkuras recenzijas jēgu. Pēc šādas loģikas iznāk – ja raidījumā viens kritiķis slavē izcilu grāmatu, tad mums viņam pretī jāliek otrs kritiķis, kas to nolīdzina līdz ar zemi. Tas padara absurdu recenzijas žanra pastāvēšanu,” uzskata I. Rozentāle.

Viņa uzsver, ka „100 g kultūras” nekad nebūs tikai komplimentu teicējs, bet gan turpinās analizēt Latvijas kultūras notikumus un procesus, taču bažījas par tālāku sadarbību ar NT, jo kāds nepatīkams starpgadījums jau bijis – „100 g kultūras” vēlējušies filmēt jaunāko NT iestudējumu – izrādi „Vecene”, taču saņēmuši „mutisku atteikumu, ka NT negrib sadarboties ar raidījumu,” stāsta I. Rozentāle.

„Neviens nav aizliedzis filmēt. Ar mani no LTV par filmēšanu neviens nav runājis,” saka Rubenis un paziņo, ka „konflikts ir atrisinājies”, jo NT saņēmis LTV redaktoru padomes atzinumu par konkrēto „100 g kultūras” raidījumu.

5. decembra vēstulē LTV redaktoru padome atzīst, ka A. Jundze kā sarunas vadītājs „nesaglabāja neitralitāti, sarunā pārstāvot kritiķes viedokli”, taču tajā pašā laikā raidījuma veidotāji neesot pārkāpuši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, un LTV uzskata par nepamatotu teātru direktoru lūgumu izskatīt raidījuma redaktores un vadītāja atbilstību LTV kultūras raidījumu uzdevumiem.

LTV bijusi diskusija par konkrēto raidījumu un to, kā situāciju risināt. I. Rozentāle stāsta, ka sarunās ar LTV1 kultūras, izklaides un bērnu raidījumu satura redaktori Dainu Markovu izskanējis viedoklis, ka raidījuma vadītājiem vajadzētu iet atvainoties NT, tomēr „uzstādījuma tāda nav”. „Domāju, ka tas ir katra paša žurnālista sirdsapziņas jautājums. Mēs visi pieļaujam kļūdas, un, ja tās atzīstam, tad ir normāli, ja atvainojamies,” uzskata D. Markova.

Diskusijas par konkrēto raidījumu LTV vēl turpinoties, „jo ir jādomā, kā mēs runājam par nepatīkamām lietām,” saka D. Markova. Tomēr no LTV darbinieku atšķirīgajiem viedokļiem noprotams, ka īsta vienošanās par raidījuma vadītāju izpausmes robežām panākta nav. I. Rozentāle uzskata, ka kultūras cilvēkiem ir „jākāpj ārā no paštīksmināšanās purva, jo kritika, nevis komplimentāra klanīšanās var attīstīt lietas”.