Polijas prezidents kā Latvijas simbolu nosauc režisoru Hermani

Prezidents Bērziņš nolēmis aktīvi piedalīties eiro ieviešanas Latvijā atbalstīšanā

Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis vizītes laikā Latvijā piektdien kā vienu no Latvijas valsts simboliem un vērtībām nosauca režisoru Alvi Hermani, ziņo LETA.

Savukārt Valsts prezidents Andris Bērziņš sarunā ar Polijas prezidentu nolēmis aktīvi piedalīties eiro ieviešanas Latvijā atbalstīšanā, jo tā esot valsts labākā izvēle. “Jautājums par eiro Latvijai ir ļoti nozīmīgs, un tādēļ pats personīgi esmu nolēmis aktīvi piedalīties šī procesa atbalstīšanā. Latvijai tā ir labākā izvēle. Par to esmu pārliecināts gan kā pilsonis, gan kā amatpersona,” par Andra Bērziņa sacīto aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Melngalvju namā notiekošās kopīgās preses konferences laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu abas amatpersonas vērsa uzmanību arī uz šīs ēkas lomu Polijas vēsturē. Par Melngalvju namā 1921.gada 18.martā notikušajām trīspusīgajām Krievijas, Polijas un Ukrainas diplomātiskajām sarunām liecina sarkanā kartona futlārī ievietotais Polijas prezidenta Leha Aleksandra Kačiņska dāvinātais miera līguma faksimils ar parakstiem un lakas zīmogiem, teikts mājaslapā “president.lv”.

Atbildot uz jautājumu par viņam zināmajām Latvijas precēm, Komorovskis minēja Latvijas balzāmu un maizes kvasu. Savukārt saldumu ražotāju “Laimu” viņš saistīja ar savas dzimtas vēsturi Lietuvā, kur tikusi godināta kāda dievība ar līdzīgu vārdu.

Polijas prezidents norādīja, ka pats personīgi sarunās ar citu valstu vadītājiem min ne tikai Poliju, bet arī Latviju kā pozitīvu piemēru reformām un izaugsmei Eiropas Savienības (ES) līmenī. Vienlaikus Polijas prezidents novēlēja Latvijai veiksmi gan ceļā uz eiro ieviešanu 2014.gadā, gan gaidāmajā ES prezidentūrā 2015.gadā. Komorovskis pauda, ka Polija ir gatava dalīties savā prezidentūras pieredzē, vienlaikus piebilstot, ka uzmanīgi seko Latvijas ceļam uz eiro zonu un ir ieinteresēta šīs pieredzes apmaiņā.

Polijas prezidents pauda atbalstu Latvijas kandidatūrai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (ESAO) jeb OECD, kā arī deva solījumu jau novembra beigās šīs organizācijas sanāksmē, kas notiks Parīzē, aizstāvēt Latvijas uzņemšanas nepieciešamību OECD.

“Pateicos par līdzšinējo sadarbību, kas ir rezultējusies ar šo valsts vizīti Latvijā, kā arī par sadarbību Briselē, aizstāvot mūsu valstu pozīcijas Eiropas Savienības daudzgadu budžeta jautājumos. Nebaidos teikt, ka šis budžets Latvijai un visām Baltijas valstīm ir izšķirīgs, lai panāktu izlīdzinājumu atšķirīgajos finansējumos gan fondu, gan tiešmaksājumu jomā. Tikai tā mēs varam noturēt izaugsmi un arī novērst vienu no lielākajiem draudiem – cilvēku aizbraukšanu,” sarunā atzina Bērziņš.

Abi prezidenti atzina, ka attiecību uzlabošana ar Krieviju ir nozīmīga kā Latvijai, tā Polijai, kas šobrīd labi attīstās ekonomiskās sadarbības līmenī. Vērtējot attiecības ar Baltkrieviju, Polijas prezidents kā nozīmīgu minēja jautājumu par poļu minoritāti Baltkrievijā. Savukārt Latvijas prezidents uzsvēra veiksmīgo Latvijas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbību, kas jau šobrīd notiek pierobežas reģionos.