Konflikts vēršas plašumā: AIP vēlas tikties ar premjeru

AIP: Ķīlis publiskajā telpā izplata nepatiesu informāciju, pats neapmeklē AP sēdes

Augstākās izglītības padome (AIP) nosūtījusi atklātu vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība), kurā AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta “Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai” vadība lūdz iespēju tikties ar premjeru, lai nepastarpināti sniegtu objektīvu informāciju par veikto studiju programmu izvērtējumu, aģentūru LETA informēja padomē.

Vēstulē tiek norādīts, ka pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējusi nepatiesa informācija, kuru izplatījis izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Vēstule nosūtīta arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei (Vienotība). AIP pievienojusi arī projekta studiju virzienu vērtēšanas metodiku un metodoloģiju.

AIP vēstulē vērš uzmanību uz vairākiem konkrētiem faktiem un argumentiem, kas, kā padome norāda, “mums nezināmu un, iespējams, pat ļaunprātīgu iemeslu dēļ tiek sagrozīti vai noklusēti no nozares ministra puses”.

Tikmēr izglītības ministrs otrdien nācis klajā ar paziņojumu, ka IZM sagatavotais alternatīvais studiju programmu izvērtējums, kas veidots uz AIP kvantitatīvo datu bāzes, netiks izmantots budžeta līdzekļu sadalei. Par to informē ministra padomnieks Reinis Tukišs.

Vienlaikus IZM saglabās principu, ka nākamajā gadā budžeta finansējums iedalāms tikai kvalitatīvajām programmām, un programmas ar kvalitātes problēmām var tikt finansētas tikai izņēmuma situācijās, ja tām nav alternatīvu un to pieprasa darba devēju pārstāvji. Par konkrētiem risinājumiem IZM spriedīs divpusējā sarunā ar katru augstskolu atsevišķi. Kamēr tiek pārbaudīta informācija par kvantitatīvo datu autentiskumu, par pamatu šajās sarunās varētu tikt ņemti vērā ekspertu kvalitatīvie vērtējumi.

Patlaban IZM ir sākusi sarunas ar auditoru pakalpojumu sniedzējiem, lai šonedēļ sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru sāktu projekta izvērtēšanu.

Saistībā ar apmelojumu par iespējamo datu viltošanu AIP uzsver, ka studiju programmu iedalījumu trijās grupās atbilstoši projekta metodikai veica vairāk nekā 200 vietējie un ārvalstu eksperti, nevis AIP darbinieki, kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos.

Tāpat tiek minēts, ka iedalījumu trijās grupās saskaņā ar projekta metodiku eksperti tikai daļēji balstīja uz vērtēšanas anketā ietvertajiem datiem, kuri savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) “alternatīvajā” vērtējumā tika paņemti par galvenajiem, turklāt sašaurinātā un izlases veidā. AIP skaidro, ka eksperti līdzās anketu datiem esot ņēmuši vērā arī kvalitatīvo informāciju, klātienes vizītēs augstākās izglītības institūcijās iegūtos un citus datus, balstoties uz daudzpusīgiem faktiem.

Vēstulē sacīts, ka IZM projekta starpposmā ir veikusi spēles noteikumu maiņu, jo eksperti, veicot studiju programmu vērtēšanu, bija informēti, ka anketa ir pielikums viņu kopējam ziņojumam par studiju programmu kvalitāti, kas tiks izmantota noteikta veida analīzei. Eksperti nekad nav bijuši informēti, ka, balstoties uz anketā ierakstītiem vērtējumiem, tiks īstenota budžeta vietu noņemšana. Šīs anketas bija kā viens no materiāliem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošinātu pāreju uz studiju virzienu akreditāciju.

AIP atkārtoti norāda, ka tā nav mainījusi un nemainīs ekspertu vērtējumu. “Augstākās izglītības institūciju sniegtie komentāri par projekta ekspertu vērtējumiem tiks iesniegti akreditācijas komisijai (vēl neapstiprināta), kas lems par studiju virzienu akreditāciju,” sacīts vēstulē.

Tāpat arī tiek vērsta uzmanība uz to, ka, tā kā studiju programmu akreditācijas process vēl nav sākts, “norādām uz risku saistībā ar ļoti sasteigtu studiju virzienu akreditācijas procesu, kā arī tā savlaicīgu nepabeigšanu, kas apdraudētu, piemēram, diplomu atzīšanu norādīto tematisko jomu absolventiem vai turpmāko augstākās izglītības attīstību”.

Tiek akcentēts, ka AIP priekšsēdētājs un projekta vadītāja nav saņēmuši ekspertu vai citu personu iesniegumus par to, ka būtu mainīti vērtējumi, bet AIP rīcībā ir informācija par ekspertu neapmierinātību ar IZM alternatīvo vērtējumu. AIP aicina Ministru prezidentu vai izglītības un zinātnes ministru šādas ekspertu sūdzības nodot izskatīšanai AIP projekta vadībai.

AIP kā absurdu raksturo situāciju, ka Ķīlis, kurš arī ir AIP loceklis, pārsvarā neapmeklē padomes sēdes un kopš stāšanās ministra amatā no aptuveni 20 sēdēm apmeklējis vien divas. “Pieļaujam, ka tieši saistībā ar AIP sēžu neapmeklēšanu ministram un ministrijai ir radušies pārpratumi vai neizpratne par projektu un tajā pieejamās informācijas izmantošanu. Tāpēc aicinām izvērtēt šo situāciju,” uzsvērts vēstulē un norādīts, ka Ķīlis “apmelo AIP un grauj tās reputāciju”. Ņemot vērā esošo situāciju, AIP rosina veikt izmaiņas likumos, nosakot, ka valdības sēdēs AIP pārstāv tās priekšsēdētājs.

AIP un projekta vadība arī pauž sarūgtinājumu par izskanējušo nomelnošanas kampaņu publiskajā telpā, kas skar ne tikai AIP, bet visu akadēmisko vidi, kā arī studējošos un valsti kopumā. “Par absolūti nepieņemamu uzskatām radušos situāciju, kurā tiek proponēta sabiedrības iedalīšana divās grupās, proti, tajā, kas vēlas kvalitatīvu izglītību, un tajā, kas vēlas bremzēt procesu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Atgādinām, ka uz nepieciešamību paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un nodrošināt reformas šajā jomā ir norādījusi gan AIP (piemēram, uzņemoties nodrošināt projekta īstenošanu), gan Rektoru padome, gan Latvijas Studentu apvienība un citi,” uzsver Vētra.

Par absolūti nepieņemamu tiek uzskatīts publiskajā telpā paustais viedoklis, ka AIP ir pret kvalitatīvu augstāko izglītību, kā arī minēts, ka IZM veiktās darbības šo mērķu īstenošanai bieži ir nepieņemamas un nereti vērstas uz sistēmas izjaukšanu, nevis sakārtošanu, tostarp virzienos, kuros tiek īstenotas kvalitatīvas, sabiedrības un darba devēju atbalstītas augstākās izglītības studiju programmas.

Jau ziņots, ka Ķīlis paziņojis, ka viņa rīcībā ir informācija par to, ka AIP varētu būt viltojusi ekspertu anketas. Tāpat Ķīlis svētdien intervijā “TV3” raidījumā “Nekā personīga” apliecināja – pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā projektā ieguldītie līdzekļi – aptuveni viens miljons latu.

Pēc Ķīļa teiktā, projektā līdz pat 25% gadījumu ārvalstu ekspertu anketas dažādām programmām aizpildītas līdzīgi vai identiski, kas nav iespējams vai iespējams ar ļoti mazu varbūtību. Tāpat secināts, ka ārzemju eksperti aizbraukuši, neizpildot vai daļēji aizpildot anketas, proti, daļa anketu aizpildītas pēc viņu aizbraukšanas. Tāpat daļa anketu aizpildītas, vēl pirms radīta datubāze, kurā anketu datus ievadīt, un dati ievadīti ne tā kā aizpildītajās anketās. “Tas mums liek domāt, ka dati, ko mēs pilnīgā pārliecībā, uzticoties autoritatīvai organizācijai – AIP, izmantojām, varētu nebūt kvalitatīvi. Arī lielākā daļa kritikas pārsvarā ir par datiem,” skaidroja Ķīlis.