Eiropas Savienības finansējums, kas paredzēts pasažieru vilcienu iepirkumam, vairs nav aktuāls
Nākamos liela mēroga iepirkumus vajadzētu tiešā veidā apstiprināt Ministru kabinetā un valdības līmenī kontrolēt arī šo iepirkumu norises gaitu, trešdienas vakarā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Panorāma” sacīja satiksmes ministrs Aivis Ronis, komentējot situāciju saistībā ar neveiksmīgi noslēgušos pasažieru vilcienu iepirkumu.
Ronis uzskata, ka problēmas meklējamas jau šā iepirkuma pirmsākumos un šajā procesā nav palīdzējušas ne daudzās valdību maiņas, ne a/s “Pasažieru vilciens” (PV) valdes maiņas, raksta LETA.
“Manuprāt, problēma tika iestrādāta pašā iepirkuma nolikumā, pēc tam sekojošā izvērtējumā, un tālāk sākās ķēdes reakcija. Es viennozīmīgi varu teikt, ka mēs, mūsu valdība, jau no paša sākuma, saņemot mantojumā šo iepirkumu un Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu, ka šis iepirkums var notikt tālāk, esam to vien darījuši kā mēģinājuši to saglābt, lai mums būtu gan vilcieni, gan vilcienu ražošana šeit pat Latvijā,” uzsvēra ministrs.
Ronis pieprasījis PV valdei atskaiti par vilcienu iepirkuma sarunām un vērtējumu par to rezultātu. “Sarunu gaita un taktika ir gan PV valdes, gan otras puses [Spānijas uzņēmuma “Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A.”(CAF)] kompetence. Šobrīd esam pieprasījuši PV valdei detalizētu atskaiti par to, kādas ir bijušas sarunas, un viņu vērtējumu par sarunu rezultātu, kā arī tiesiskajiem aspektiem,” stāstīja Ronis.
Amatpersonu atbildība tikšot izvērtēta pēc tam, kad par izveidojušos situāciju tiks saņemts rakstisks ziņojums no PV valdes, identificējot problēmas, kļūdas un nepilnības, un laiku, kad tās radušās.
Ronis apliecināja, ka Eiropas Savienības (ES) finansējums, kas paredzēts pasažieru vilcienu iepirkumam, vairs nav aktuāls, un pauda nožēlu, ka PV un CAF nav spējuši panākt vienošanos. Lai nekavējoties varētu strādāt pie ES Kohēzijas fonda līdzekļu apguves, Ronis uzdevis gan PV valdei, gan Satiksmes ministrijas (SM) darbiniekiem izstrādāt priekšlikumus par tiem prioritārajiem projektiem, kurus varētu virzīt apstiprināšanai valdībā ES līdzekļu apgūšanai.
Jautāts par tālāko SM rīcību, Ronis norādīja, ka tikai pēc tam, kad būs izvērtēta PV rakstiskā atskaite, juridiskie aspekti un tiesiskie riski, tiks pieņemts lēmums, ar kuru iet uz valdību un piedāvāt valdībai projektus, kādus varētu īstenot par šo naudu atlikušajā laikā. “Šobrīd neuzņemtos apgalvot, ka tas būs jauns iepirkums vilcienu iegādei,” sacīja ministrs.
Kā ziņots, Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka Satiksmes ministrijai (SM) un a/s “Pasažieru vilciens” (PV) nekavējoties valdībā jāpiedāvā risinājumi, kā izlietot jauno vilcienu iepirkumam paredzēto 100 miljonu latu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu.
Satiksmes ministrs noraidīja pārmetumus, ka saistībā ar vilcienu iepirkuma konkursu līdz šim ir bijis pārlieku nerunīgs, norādot, ka tieši SM ierosināja apstādināt un lika koriģēt iepirkumu un līgumu ar iepriekšējo PV valdi, kaut arī ministrija tiešā veidā nav šī darījuma sarunu partneris. “Attiecībā uz manu nerunīgumu – ņemot vērā šī iepirkuma tiesiskos, juridiskos, finansiālos un arī politiskos aspektus, jebkura liekvārdība varētu tikai vēl vairāk sarežģīt jau tā ne visai vieglo situāciju šajā iepirkumā,” piebilda ministrs.
Jau ziņots, ka naktī uz trešdienu tika paziņots, ka vienošanās starp PV un CAF par jauno vilcienu iegādi nav panākta.
Vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā PV izsludināja 2009.gada decembra sākumā. 2011.gada martā Eiropas Komisija apstiprināja ES Kohēzijas fonda (KF) lielo satiksmes nozares projektu par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošanu, un no projekta kopējām izmaksām KF finansējums ir 100 miljoni latu.
Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES fondu finansējums būs 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem bija jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.
Komentāri (20)
garausiitis 04.10.2012. 08.27
Patreiz izskatās , ka tos 100 mio labāk redzētu citos dzelzceļa projektos kam reālāka atdeve. Afēra no sākuma viennozīmīgi un izskatās , ka finensētājs Antonovs caur krājbanku ar domu pacelt RVR .
2
Janka, Janic > garausiitis 04.10.2012. 09.49
ja liigums buutu aizgaajis ( ES liidzfinanseejums izpaliktu ,kas ar bija nepieciešams iistajiem labuma guveejiem) tad naudas suuknis uz kampeeju reeķiniem ofšoros caur RVR buutu iesleegts , zelta tilts No 2, pirms dažaam dienaam paviideeja iespeeja atveert slepeno dariijumu sabiedriibai , kautkaa nemana, iespeejams IR žurnaalisti kautko iespees
0
andris902 > garausiitis 04.10.2012. 09.05
….”Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieki 2009. gada nogalē ielaidās darījumā, kurā ar caurkritušā uzņēmēja Vladimira Antonova akceptu Latvijas Krājbanka izsniedza lielāku aizdevumu nekā atļāva likums.
Krājbankas 2010.gada pārskats atklāj visai sarežģītu shēmu un nosacījumus, pie kādiem notika šis darīijums: «2009. gada beigās pie Krājbankas un tās meitas uzņēmuma SIA Krājinvestīcijas vērsās Latvijā reģistrēta uzņēmuma akcionāri, piedāvājot veikt investīcijas uzņēmuma akciju kapitālā, iegādājoties 67% uzņēmuma akcijas par 696 130 latiem». Pārskatā norādīts, ka šādas investīcijas neatbilda bankas pamatdarbībai, tomēr banka ieteica kādu citu klientu – investoru, kurš bija ar mieru iegādāties minētās akcijas. Papildu akciju pirkšanas līgumam iepriekšējie akcionāri noslēdza iespējas līgumu (call option) par tiesībām iegādāties Krājinvestīcijām pārdotās akcijas. Akciju pirkšanas cena, par kādu varētu tikt realizēts minētais iespējas līgums, ir 40 miljoni latu. Tā kā akcijas tika pārdotas akcionāram, iespējas līguma saistību izpildes pienākums jeb faktiskā akciju nodošana personai, kura pieprasa pildīt iespējas līgumu, arī pēc tam tika nodots investoram, bet Krājinvestīcijas šajā ziņā ir atbrīvotas no jebkādām saistībām. Šajā finanšu darījumā nebija iesaistīta neviena ar banku saistīta persona vai uzņēmums. Par starpniecības pakalpojumiem grupa (Krājbankas) saņēma 700 000 Ls jeb viena miljona eiro kompensāciju, skaidrots pārskatā. Skaidrību šajā shēmā ieviest nevēlējās arī V. Igaunis.
V.Igaunis iepriekš DB noliedza, ka šāda akciju atpirkšanas darījuma summa būtu 40 mil. Ls. «Te ir runa kādas 40 reizes mazākām summām. Tas ir absurds par Antonovu, kā RVR īpašnieku un S. Fiščenko kā «viņa cilvēku». Muļķības! Nekādu 40 milj. akciju atpirkuma naudas,» sašutis iepriekš par spekulācijām norādīja V. Igaunis.
Tikmēr Sergejs Fiščenko RVR akcionāru sapulcē 2010. gadā parādās kā Mysea pārstāvis. S. Fiščenko vārds līdz šim parādījies saistībā ar vairākiem uzņēmumiem, kam bija saistība ar Krājbanku un tās izsniegtiem aizdevumiem, tajā skaitā S.Fiščenko sākotnēji parādījās kā airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) viens no patiesā labuma guvējiem.”/db.lv/
0
Andris Jautriņš 04.10.2012. 10.25
Ronis: Liela mēroga iepirkumi jāapstiprina un jākontrolē valdībai?????? Un tad vairs nevienu nevarēs saukt pie atbildības. Ministru kabinetu cietumā neieliksi…
0
Janka, Janic 04.10.2012. 08.44
to articulus, peec Juusu domaam atbildiiba jaauzņemas šai valdiibai? Juus rakstu izlasiijaat , vai vismaz noklausiijaaties vakarvakaraa tv interviju ar ministru? …juus atbalstaat valstij klaji neizdeviigu liigumu ateikties no Eiropas savieniibas liidzfinanseejuma , tad Juus piederat pie šiis nodeviigaas liiguma sleedzeeju kompaanijas.
ja nu Jums tomeer interesee kuri buutu atbildiigi par notikušo tad mieriigi izlasiet tepat blakus rubrikaa ” veel par šo teemu”Anitas Braunas rakstu, tur skaidri atradiisiet afeeras organizeetaajus jau no pirmssaakuma , mineetas taadas odiozas personas , kaa šķeele , šlesers…palasiet , pirms lejat dubļus un aiciniet gaazt valdiibu ,nekautreejaties
0