Ronis: Liela mēroga iepirkumi jāapstiprina un jākontrolē valdībai?????? Un tad vairs nevienu nevarēs saukt pie atbildības. Ministru kabinetu cietumā neieliksi…
to articulus, peec Juusu domaam atbildiiba jaauzņemas šai valdiibai? Juus rakstu izlasiijaat , vai vismaz noklausiijaaties vakarvakaraa tv interviju ar ministru? …juus atbalstaat valstij klaji neizdeviigu liigumu ateikties no Eiropas savieniibas liidzfinanseejuma , tad Juus piederat pie šiis nodeviigaas liiguma sleedzeeju kompaanijas.
ja nu Jums tomeer interesee kuri buutu atbildiigi par notikušo tad mieriigi izlasiet tepat blakus rubrikaa ” veel par šo teemu”Anitas Braunas rakstu, tur skaidri atradiisiet afeeras organizeetaajus jau no pirmssaakuma , mineetas taadas odiozas personas , kaa šķeele , šlesers…palasiet , pirms lejat dubļus un aiciniet gaazt valdiibu ,nekautreejaties
Skaidrs kā diena, ka tā bija “smalki saplānota NA afēra”.:) Ozoliņš žurnālā jau pareģo, ka: ” Vilcieni aiziet rībēdami. Nenormāli dārgā vilcienu iepirkuma līguma nebūs, tāpēc būs problēmas valdības stabilitātei.” :)
klusais. Epopejai, kā jeb kuram liela mēroga sacerējumam, ir ievads, iztirzājums un nobeigums. Politiska rakstura epopejas raksta Saeima, katrā ziņā Saeimas valdošās koalīcijas, bet ne atsevišķas ministrijas, kurām darba devējs ir tā pati Saeima. Man ir slinkums meklēt, kurā gadā tika uzsākts šis ” vilcienu projekts” un kuru partiju satiksmes ministri ir piedalījušies visā šajā jezgā, taču tam nav nekādas nozīmes, jo par šādiem ” mega – projektiem” atbildību nes visa Saeima un kā darba ņēmējs – valdība. Un patiesībā nekas taču nav noticis, ja nu vienīgi – laiks nelietderīgi ” nosists” :)
Patreiz izskatās , ka tos 100 mio labāk redzētu citos dzelzceļa projektos kam reālāka atdeve. Afēra no sākuma viennozīmīgi un izskatās , ka finensētājs Antonovs caur krājbanku ar domu pacelt RVR .
….”Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieki 2009. gada nogalē ielaidās darījumā, kurā ar caurkritušā uzņēmēja Vladimira Antonova akceptu Latvijas Krājbanka izsniedza lielāku aizdevumu nekā atļāva likums.
Krājbankas 2010.gada pārskats atklāj visai sarežģītu shēmu un nosacījumus, pie kādiem notika šis darīijums: «2009. gada beigās pie Krājbankas un tās meitas uzņēmuma SIA Krājinvestīcijas vērsās Latvijā reģistrēta uzņēmuma akcionāri, piedāvājot veikt investīcijas uzņēmuma akciju kapitālā, iegādājoties 67% uzņēmuma akcijas par 696 130 latiem». Pārskatā norādīts, ka šādas investīcijas neatbilda bankas pamatdarbībai, tomēr banka ieteica kādu citu klientu – investoru, kurš bija ar mieru iegādāties minētās akcijas. Papildu akciju pirkšanas līgumam iepriekšējie akcionāri noslēdza iespējas līgumu (call option) par tiesībām iegādāties Krājinvestīcijām pārdotās akcijas. Akciju pirkšanas cena, par kādu varētu tikt realizēts minētais iespējas līgums, ir 40 miljoni latu. Tā kā akcijas tika pārdotas akcionāram, iespējas līguma saistību izpildes pienākums jeb faktiskā akciju nodošana personai, kura pieprasa pildīt iespējas līgumu, arī pēc tam tika nodots investoram, bet Krājinvestīcijas šajā ziņā ir atbrīvotas no jebkādām saistībām. Šajā finanšu darījumā nebija iesaistīta neviena ar banku saistīta persona vai uzņēmums. Par starpniecības pakalpojumiem grupa (Krājbankas) saņēma 700 000 Ls jeb viena miljona eiro kompensāciju, skaidrots pārskatā. Skaidrību šajā shēmā ieviest nevēlējās arī V. Igaunis.
V.Igaunis iepriekš DB noliedza, ka šāda akciju atpirkšanas darījuma summa būtu 40 mil. Ls. «Te ir runa kādas 40 reizes mazākām summām. Tas ir absurds par Antonovu, kā RVR īpašnieku un S. Fiščenko kā «viņa cilvēku». Muļķības! Nekādu 40 milj. akciju atpirkuma naudas,» sašutis iepriekš par spekulācijām norādīja V. Igaunis.
Tikmēr Sergejs Fiščenko RVR akcionāru sapulcē 2010. gadā parādās kā Mysea pārstāvis. S. Fiščenko vārds līdz šim parādījies saistībā ar vairākiem uzņēmumiem, kam bija saistība ar Krājbanku un tās izsniegtiem aizdevumiem, tajā skaitā S.Fiščenko sākotnēji parādījās kā airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) viens no patiesā labuma guvējiem.”/db.lv/
ja liigums buutu aizgaajis ( ES liidzfinanseejums izpaliktu ,kas ar bija nepieciešams iistajiem labuma guveejiem) tad naudas suuknis uz kampeeju reeķiniem ofšoros caur RVR buutu iesleegts , zelta tilts No 2, pirms dažaam dienaam paviideeja iespeeja atveert slepeno dariijumu sabiedriibai , kautkaa nemana, iespeejams IR žurnaalisti kautko iespees
Tad tas iepirkums vispār nenotiks, vai notiks, bet, bez ES līdzfinansējuma?
Vienīgais, kas ir skaidrs, ka tā bija afēra no paša sākuma, un jāatbild par to tiem, kas to visu porganizēja, un kuru paraksti tur ir.
Tikpat skaidrs, ka ne vainīgo, ne atbildīgo nebūs, šeit ir Latvija.
Tas, ka liela mēroga iepirkumi jāuzrauga valdībai – te var pabrīnīties vienīgi par to, ka līdz šim tas netika darīts, un tā vēlējuma izteiksme no ministra mutes llikumprojekta vietā ( …labi būtu, ja būtu…), liek šaubīties, vai kaut kas mainīsies arī turpmāk.
„…līdz šim tas netika darīts…” – tiešām netika?! Un kā vēl uzraudzīja, it sevišķi treknajos gados, kad bija, ko uzraudzīt. Nopietni strādāja, lai ne santīms garām neaizslīdētu. Un, cik var manīt, turpina. Tie paši, tikai ar citām izkārtnēm.
Komentāri (20)
Andris Jautriņš 04.10.2012. 10.25
Ronis: Liela mēroga iepirkumi jāapstiprina un jākontrolē valdībai?????? Un tad vairs nevienu nevarēs saukt pie atbildības. Ministru kabinetu cietumā neieliksi…
0
Sandris Maziks 04.10.2012. 09.12
Ebenemezers
“peec Juusu domaam atbildiiba jaauzņemas šai valdiibai?”
Sai valdibai, viennozimigi un Vienotibai, kura pielava ka Zatlers saliek naudigakajas un nozimigakajas ministrijas savus darbonus. ZP un vinu ministram nav jaturpina Slesera un Augula iesaktas rebes?
Vai abu neliesu, Putina pakalpinu, parrunas par PV vilciena aferu?http://www.kasjauns.lv/lv/bildes/Latvija/00.2011/01.08.2011/finala_noesleguma_pasakums.jpg
“palasiet , pirms lejat dubļus un aiciniet gaazt valdiibu ,nekautreejaties”
Vai paritis cekas nozimeto un Zatlera bidito neliesu ir visa valdiba?
Vai valdibas uzdevums nebija nolemt, ka cekas izdzimteni un krievu banditi vairs nevares caur off-shoriem apzagt musu valsti?
1
astra_ozo > Sandris Maziks 04.10.2012. 10.05
tiešām labs foto – divi draugi un iespaidīgs pudeļu daudzums priekšā. Žetons fotogrāfam!
0
Janka, Janic 04.10.2012. 08.44
to articulus, peec Juusu domaam atbildiiba jaauzņemas šai valdiibai? Juus rakstu izlasiijaat , vai vismaz noklausiijaaties vakarvakaraa tv interviju ar ministru? …juus atbalstaat valstij klaji neizdeviigu liigumu ateikties no Eiropas savieniibas liidzfinanseejuma , tad Juus piederat pie šiis nodeviigaas liiguma sleedzeeju kompaanijas.
ja nu Jums tomeer interesee kuri buutu atbildiigi par notikušo tad mieriigi izlasiet tepat blakus rubrikaa ” veel par šo teemu”Anitas Braunas rakstu, tur skaidri atradiisiet afeeras organizeetaajus jau no pirmssaakuma , mineetas taadas odiozas personas , kaa šķeele , šlesers…palasiet , pirms lejat dubļus un aiciniet gaazt valdiibu ,nekautreejaties
0
buchamona 04.10.2012. 08.42
Skaidrs kā diena, ka tā bija “smalki saplānota NA afēra”.:) Ozoliņš žurnālā jau pareģo, ka: ” Vilcieni aiziet rībēdami. Nenormāli dārgā vilcienu iepirkuma līguma nebūs, tāpēc būs problēmas valdības stabilitātei.” :)
2
garausiitis > buchamona 04.10.2012. 09.15
rinķī apkārt – vai vilcienu iepirkumu epopejas sākums nav jāmeklē laikā , kad Gerhards bija SM vadībā ?
0
buchamona > buchamona 04.10.2012. 09.26
klusais. Epopejai, kā jeb kuram liela mēroga sacerējumam, ir ievads, iztirzājums un nobeigums. Politiska rakstura epopejas raksta Saeima, katrā ziņā Saeimas valdošās koalīcijas, bet ne atsevišķas ministrijas, kurām darba devējs ir tā pati Saeima. Man ir slinkums meklēt, kurā gadā tika uzsākts šis ” vilcienu projekts” un kuru partiju satiksmes ministri ir piedalījušies visā šajā jezgā, taču tam nav nekādas nozīmes, jo par šādiem ” mega – projektiem” atbildību nes visa Saeima un kā darba ņēmējs – valdība. Un patiesībā nekas taču nav noticis, ja nu vienīgi – laiks nelietderīgi ” nosists” :)
0
garausiitis 04.10.2012. 08.27
Patreiz izskatās , ka tos 100 mio labāk redzētu citos dzelzceļa projektos kam reālāka atdeve. Afēra no sākuma viennozīmīgi un izskatās , ka finensētājs Antonovs caur krājbanku ar domu pacelt RVR .
2
andris902 > garausiitis 04.10.2012. 09.05
….”Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieki 2009. gada nogalē ielaidās darījumā, kurā ar caurkritušā uzņēmēja Vladimira Antonova akceptu Latvijas Krājbanka izsniedza lielāku aizdevumu nekā atļāva likums.
Krājbankas 2010.gada pārskats atklāj visai sarežģītu shēmu un nosacījumus, pie kādiem notika šis darīijums: «2009. gada beigās pie Krājbankas un tās meitas uzņēmuma SIA Krājinvestīcijas vērsās Latvijā reģistrēta uzņēmuma akcionāri, piedāvājot veikt investīcijas uzņēmuma akciju kapitālā, iegādājoties 67% uzņēmuma akcijas par 696 130 latiem». Pārskatā norādīts, ka šādas investīcijas neatbilda bankas pamatdarbībai, tomēr banka ieteica kādu citu klientu – investoru, kurš bija ar mieru iegādāties minētās akcijas. Papildu akciju pirkšanas līgumam iepriekšējie akcionāri noslēdza iespējas līgumu (call option) par tiesībām iegādāties Krājinvestīcijām pārdotās akcijas. Akciju pirkšanas cena, par kādu varētu tikt realizēts minētais iespējas līgums, ir 40 miljoni latu. Tā kā akcijas tika pārdotas akcionāram, iespējas līguma saistību izpildes pienākums jeb faktiskā akciju nodošana personai, kura pieprasa pildīt iespējas līgumu, arī pēc tam tika nodots investoram, bet Krājinvestīcijas šajā ziņā ir atbrīvotas no jebkādām saistībām. Šajā finanšu darījumā nebija iesaistīta neviena ar banku saistīta persona vai uzņēmums. Par starpniecības pakalpojumiem grupa (Krājbankas) saņēma 700 000 Ls jeb viena miljona eiro kompensāciju, skaidrots pārskatā. Skaidrību šajā shēmā ieviest nevēlējās arī V. Igaunis.
V.Igaunis iepriekš DB noliedza, ka šāda akciju atpirkšanas darījuma summa būtu 40 mil. Ls. «Te ir runa kādas 40 reizes mazākām summām. Tas ir absurds par Antonovu, kā RVR īpašnieku un S. Fiščenko kā «viņa cilvēku». Muļķības! Nekādu 40 milj. akciju atpirkuma naudas,» sašutis iepriekš par spekulācijām norādīja V. Igaunis.
Tikmēr Sergejs Fiščenko RVR akcionāru sapulcē 2010. gadā parādās kā Mysea pārstāvis. S. Fiščenko vārds līdz šim parādījies saistībā ar vairākiem uzņēmumiem, kam bija saistība ar Krājbanku un tās izsniegtiem aizdevumiem, tajā skaitā S.Fiščenko sākotnēji parādījās kā airBaltic privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) viens no patiesā labuma guvējiem.”/db.lv/
0
Janka, Janic > garausiitis 04.10.2012. 09.49
ja liigums buutu aizgaajis ( ES liidzfinanseejums izpaliktu ,kas ar bija nepieciešams iistajiem labuma guveejiem) tad naudas suuknis uz kampeeju reeķiniem ofšoros caur RVR buutu iesleegts , zelta tilts No 2, pirms dažaam dienaam paviideeja iespeeja atveert slepeno dariijumu sabiedriibai , kautkaa nemana, iespeejams IR žurnaalisti kautko iespees
0
mary75 04.10.2012. 08.21
Tad tas iepirkums vispār nenotiks, vai notiks, bet, bez ES līdzfinansējuma?
Vienīgais, kas ir skaidrs, ka tā bija afēra no paša sākuma, un jāatbild par to tiem, kas to visu porganizēja, un kuru paraksti tur ir.
Tikpat skaidrs, ka ne vainīgo, ne atbildīgo nebūs, šeit ir Latvija.
Tas, ka liela mēroga iepirkumi jāuzrauga valdībai – te var pabrīnīties vienīgi par to, ka līdz šim tas netika darīts, un tā vēlējuma izteiksme no ministra mutes llikumprojekta vietā ( …labi būtu, ja būtu…), liek šaubīties, vai kaut kas mainīsies arī turpmāk.
1
Aivars Krauklis > mary75 04.10.2012. 11.17
„…līdz šim tas netika darīts…” – tiešām netika?! Un kā vēl uzraudzīja, it sevišķi treknajos gados, kad bija, ko uzraudzīt. Nopietni strādāja, lai ne santīms garām neaizslīdētu. Un, cik var manīt, turpina. Tie paši, tikai ar citām izkārtnēm.
0
Sandris Maziks 04.10.2012. 08.03
Vispirms jau ministriem butu jaatbild. Normala valsti Ronis un vina biditaji par ministru jau sen butu adekvati soditi.
Izsitiet ceku!!!
0