Augstskolās būtu jārīko starptautiski konkursi uz pasniedzēju vietām
Izglītības un zinātnes ministrija jau šoruden rosinās izmaiņas Augstskolu likumā, lai būtiski palielinātu svešvalodu izmantojumu Latvijas augstskolu programmās, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” piektdien sacīja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Svešvalodu izmantošana studijās attiektos gan uz maģistrantūras un doktorantūras programmām, gan uz pamatstudijām. “Īpaši doktorantūras studijās, kur lielākajai daļai vajadzētu būtu angļu valodā, kas ir zinātnes valoda. Tur nevar strādāt, ja neesi tajā apritē, nepublicējies utt.,” sacīja Ķīlis.
Pēc Ķīļa teiktā, attiecīgajiem augstskolu likuma grozījumiem jau ir gatavs projekta melnraksts. Grozījumos iecerēts mainīt normu, saskaņā ar kuru, piemēram, jāzina latviešu valoda augstākajā līmenī, lai varētu pasniegt franču valodā franču vēsturi, ziņo LETA.
Kā norādīja ministrs, runa ir par pasniegšanu Eiropas Savienības valodās, kas praksē galvenokārt varētu būt angļu, franču un vācu valoda un dominējošā valoda, visticamāk, būtu angļu valoda. Jau patlaban ir augstskolas, kas māca pilnībā angļu valodā. Šo praksi varētu pārņemt arī citās augstskolās, sacīja Ķīlis.
Viņš uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, augstskolās būtu jārīko starptautiski konkursi uz pasniedzēju vietām, tādejādi palielinot konkurenci un kvalitāti.
Praksē šīs izmaiņas plānots ieviest no nākamā mācību gada. Ar priekšlikumiem Ķīlis jau ir iepazīstinājis Saeimas frakciju pārstāvjus tikšanās laikā, kurā pārrunāti priekšlikumi par augstskolu akreditācijas kārtības maiņu.
Ķīlis vēlas arī pastiprināt prasības augstskolu pasniedzējiem, darba līgumā iekļaujot nosacījumu, ka pasniedzēja darba obligāta sastāvdaļa ir arī pētniecība. “Nevar būt tā, ka vieni tikai pasniedz un otri tikai pēta,” sacīja Ķīlis.
“Tas nozīmē, ka ir noteikti rezultāti, ko katru gadu izvērtē – cik tu tālu esi ticis, ko tu esi pētījis, cik publicējies, vai esi kaut ko izgudrojis, vai esi izveidojis patentus,” skaidroja Ķīlis. Šādus kritērijus augstskolām būtu svarīgi ieviest pasniedzēju virzīšanai pa karjeras kāpnēm. Kritērijus noteiktu pašas augstskolas.
Komentāri (73)
mary75 21.09.2012. 09.47
Atkal viens pareizs solis, beidzot ir cilvēks, kas tiešām vēlas panākt reālas reformas, nevis tikai nosēdēt savu laiku, lai tikai nevajadzētu ne ar vienu konfliktēt.
0
anesteeziste 21.09.2012. 10.15
Virspusēji skatoties ideja par angļu valodas lietošanu augstkolās ir laba. Dziļāk paskatoties rodas jautājums- kādu atbalstu Ķīlis paredz pasniedzēju angļu valodas uzlabošanai? Kur tad uzreiz tos angliski runājošos ņems? Manuprāt valstij vajadzētu dot stipendijas tiem,kas grib studēt dokturantūrā ārzemēs, ar nosacījumu, ka pēc tam vismaz pieci gadi jānostrādā kādā Latvijas augstskolā.
Otrkārt, mani biedē fakts,ka rezultātā varētu sanākt, kā Pietuka Krustiņam – pasniedzēji un studenti ne īsti pareizi latviski vairs par savu nozari var parunāt, ne īsti pareizi angliski. Mums jau ir daži tādi piemēri, kas nevar latviski izteikties bez angļu valodas iestarpinājumiem.
Par ārzemju lektoriem: lai uz Latviju dabūtu daudz maz normālu ārzemju pasniedzēju,kas te vismaz gadu strādātu, ir jābūt šādiem priekšnosacījumiem: aktīvai pētnieciskai videi ( citādāk darbs Latvijā tam pasniedzējām būs kā nagla viņa karjeras zārkā), ieskaitot lielāku finanējumu pētniecībai, un Eiropā konkurētspējīgai algai. citādāk vienīgie ārzemnieki, kas te brauks būs neveiksminieki,, kas nekur citur darbu nevar dabūt vai laimes meklētāji, kas ilgi neturēsies. Vidusmēra, nemaz nerunājot par ļoti labiem un izciliem ārzemju akadēmiķiem Latvija šobrīd ir absolūta nulle, kas viņiem neko nevar piedāvāt. Un tas nemainīsies tikai ieviešot angļu valodu.
9
garausiitis > anesteeziste 21.09.2012. 10.59
Ati – es neteicu ,ka kauns, tikai minēju ,ka grūti mācīties angļu valodu , ja skolotājam ir akcents …
0
anesteeziste > anesteeziste 21.09.2012. 10.30
Puikam trauma:) Cerams, ka vismaz bez rupjām kļūdām runā. Vienīgais veids kā apgūt valodu labā līmenī ir kādu laiku pavadīt vidē, kur tā tiek dabiski lietota, tāpēc vajadzētu valsts atbalstu pasniedzējiem un topošajiem pasniedzējiem studijām, ilgstošām vizītēm ārzemēs, citādāk būs tā ka viens latvietis ar otru latvieti runā lauzītā angļu valodā.
0
garausiitis > anesteeziste 21.09.2012. 10.37
CEN – notraumēsi tos mazos :) Nē , nu nedaudz protams kuriozi , bet par vidi taisnība. Man krievu laikos vācu valoda parāvās vaļā , kad mēnesi ar vācu skolēniem ietusoju. Un tad arī interese parādijās mācīties valodu . Angleni iemācīties dzīve piespieda :) Tagad lēnām sāku kaut ko boksterēt ķīniski , bet tas gan ir smagi :)
0
anesteeziste > anesteeziste 21.09.2012. 10.48
Ati: kaut kur lasīju, ka pieaugušas cilvēkam atbrīvoties no akcenta ir praktiski neiepējami, ja nu vienīgi pavadot lielāko daļu nomoda peofesionāļu uzraudzībā koriģējot izrunu.
0
garausiitis > anesteeziste 21.09.2012. 10.21
CEN – par angļu valodu – man puika šogad iestājās 1. ģimnāzijā . Uz jautājumu kā mācības utml. atbilde sekoja – viss ir ok, tikai tā angļu valodas skolotāja un viņas akcents , kā kaut ko runā , tā šermuļi skrien pa kauliem par akcentu :)
0
anesteeziste > anesteeziste 21.09.2012. 10.46
Žoržs: Pilnīgi piekrītu. Ir gan valstis, kur pamanām gan dzimtajā valodā studēt un strādāt gan angļu valodu zinātnieku apritē izmantot. Piemēram, Zviedrija, Holande utt. Vienkārši tur jau katram vidusskolu beigušajam ir laba angļu valoda, dokturantūras laikā valsts apmaksā vizītes angliski runājošās valstīs, konferences. Paniedzējiem ir atbalsts pētnieciskajām vizītēm ārvalstīs.
0
lindapastare > anesteeziste 21.09.2012. 10.26
Man 1. ģimnāzijā angļu valodas skolotājai akcenta nebija, bet LU gan – pamatīgs krievisks akcents. Visu laiku likās, ka pasniedzēja tūlīt, tūlīt metīs angļu valodu pie malas un pāries uz krievu :)
0
linda > anesteeziste 21.09.2012. 13.14
Manuprāt, angļu valoda ir viena no tām valodām, kurai nav izrunas zelta standartu. Līdz ar to, ja runā gramatiski pareizi un izrunā ievēro galvenos fonētikas likumus, nevar runāt nepareizi. Ja paskatās vai paklausās kaut vai BBC, viņu diktori nerunā vienādi, bet bieži ar sajūtamu reģionālo Lielbritānijas piesitienu, nemaz nerunājot ar Āfrikas, ASV, Āzijas diktoriem, kas bez problēmām saglabā savu specifisko izrunu. Visiem viņiem angļu valoda ir dzimtā valoda un katrs uzskata, ka tieši viņu variants ir pareizais. Jo ātrāk, mācoties angļu, iemācās, ka pastāv dažādi akcenti, jo vēlāk reālajā dzīvē būs visus saprast.
0
linda > anesteeziste 21.09.2012. 10.45
Tā jau tāda pārspīlēšana. Ne jau visās valstīs akcentam ir tik liela nozīme un ne visur uzskata, ka akcents ir kauns, mums te Latvijā viedoklis, ka valodas izrunai jābūt “tīrai” un tad visi, kas tādā nerunā, ir no laukiem. Man Lielbritānijā mācoties bija gan pasniedzēji gan no Indijas, gan Nigērijas, gan citām pasaules malām un visiem bija vienalga, kāds viņiem akcents, jo viņiem maksāja par profesionalitāti. Arī skotu pasniedzējiem īpaši neinteresēja Upper Received Pronunciation jeb posh English runāt.
0
Kaspars Špūle 21.09.2012. 16.03
Protams, ka neticu.
Bet ceru, ka no iepriekš rakstītā saprati – mēs ar tevi, kas neticam kaut kādiem notikumiem pirms 2000 gadiem, esam tādā pašā stāvoklī kā tie, kas tic. Ne vieni, ne otri nevar par 100% pierādīt, ka viņiem būtu taisnība, tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc man būtu jānicina ticīgie (kā to dari tu). Man viņi vienkārši netraucē.
Turpretī t.s. “bioenerģētikas” fani darbojas mūsdienās, viņu “ticības” pareizību var pārbaudīt ar zinātniskām metodēm un atmaskot uz līdzenas vietas.
0