Muižnieces krimināllietā tiesa pieprasa informāciju no Saeimas kancelejas

Gaidot atbildes no parlamenta, Muižnieces tiesas lietā pārtraukums izsludināts līdz 25.oktobrim

Pieprasīt papildu informāciju no Saeimas kancelejas par parlamenta komisiju protokoliem pirmdien nolēma Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, turpinot izskatīt dokumenta viltošanā apsūdzētās Satversmes tiesas (ST) tiesneses Vinetas Muižnieces krimināllietu. Lēmums pieņemts, apmierinot prokurores Ilzes Gailītes lūgumu, ziņo LETA.

Valsts apsūdzības uzturētāja bija sagatavojusi četrus jautājumus par komisiju protokoliem, to juridisko nozīmi un praktisko pielietojumu, tai skaitā arī prokurore bija vēlējusies uzzināt parlamenta viedokli, vai šie protokoli ir uzskatāmi par dokumentu Krimināllikuma (KL) 327.panta izpratnē.

Prokurore gan šos jautājumus bija paredzējusi adresēt Saeimas Juridiskajam birojam vai Juridiskajai komisijai. Diskutējot par šāda atzinuma pieprasīšanas nepieciešamību, no procesa dalībniekiem izskanēja minējums, ka to drīzāk varētu adresēt ST, tomēr apsūdzētā Muižniece, kura pati ir ST tiesnese, izteica bažas, ka šādu atbilžu sniegšana varētu nebūt ST kompetencē.

Uzklausījusi procesa dalībnieku viedokļus, tiesa aizgāja izlemt prokurores lūgumu un pēc atgriešanās sēžu zālē paziņoja, ka apmierina to, taču jautājumi tikšot sūtīti nevis Saeimas Juridiskajam birojam, Juridiskajai komisijai vai ST, bet gan Saeimas kancelejai.

Ņemot vērā, ka atbilžu sagatavošanai parlamentam būs nepieciešams laiks, tiesa lietas izskatīšanā pasludināja pārtraukumu līdz 25.oktobra plkst.13.

Jau ziņots, ka saskaņā ar apsūdzību Muižniece, būdama valsts amatpersona – Saeimas deputāte un vienlaikus arī Juridiskās komisijas priekšsēdētāja -, viltojusi dokumentu – Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokolu.

Muižniece tiek apsūdzēta pēc KL 327.panta 1.daļas – par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).