Šī ir pirmā reize, kad Saeima konstatējusi subsidiaritātes principa pārkāpumus Eiropas Savienības tiesību aktu projektā
Saeima kopā ar 11 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem panākusi, ka tiek atsaukts ES regulas projekts par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar pakalpojumu sniegšanas brīvību, informē Saeimas Preses centrs.
Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums tapa pēc Latvijas uzņēmuma “Laval” tiesāšanās ar Zviedrijas arodbiedrību par tās tiesībām streikot un līdzīgā uzņēmuma “Viking – Line” tiesāšanās. Zviedrijas arodbiedrības pirms dažiem gadiem cieta sakāvi pret “Laval” Eiropas Kopienu tiesā (EKT), kura atzina, ka arodbiedrībām nav tiesību uzspiest ārvalstu uzņēmumiem vietējos līgumus par darba apmaksu.
EK uzskatīja, ka “esot neizpratne”, kuras tiesības svarīgākas – arodbiedrībām tiesības streikot pārrobežu uzņēmumā vai uzņēmuma tiesības strādāt. Taču būtībā tiesa savos spriedumos jau noteikusi sociālo un ekonomisko tiesību vienlīdzīgu svarīgumu, un jaunais EK regulas projekts neko nemainītu un neuzliktu dalībvalstīm nekādus jaunus pienākumus.
Saeimas Eiropas lietu komisija šogad maijā EK nosūtīja atzinumu, norādot, ka ar regulas pieņemšanu netiktu sasniegts tajā definētais mērķis – nodrošināt gan vienlīdzīgu attieksmi pret pakalpojumu sniedzējiem no visām dalībvalstīm, gan darbinieku tiesību aizsardzību brīvas pakalpojumu sniegšanas kontekstā. Līdz ar to jaunā ES tiesību akta projekts nav atbalstāms. EK pēc 12 valstu parlamentu atzinumu izskatīšanas lēmusi regulas projektu atsaukt.
„Lisabonas līgums nacionālajiem parlamentiem dod lielas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības dienaskārtību. Šī ir pirmā reize, kad Saeima konstatējusi subsidiaritātes principa pārkāpumus Eiropas Savienības tiesību aktu projektā. Un Eiropas Komisijas lēmums regulas projektu atsaukt apliecina, cik būtiski ir Eiropas Savienības jautājumos būt aktīviem arī nacionālajiem parlamentiem,” uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP).
Tāpat Saeimas komisija atzinumā norādīja, ka regulas projekts nav nepārprotami skaidrs un noteikts, lai visas dalībvalstis to varētu piemērot vienādi un bez jebkādiem pārpratumiem. Šie jautājumi ES īpaši aktuāli ir pēc plašu publicitāti guvušajām „Laval” un „Viking-Line” lietām.
Saeimas Eiropas lietu komisija pauda bažas arī par regulas projekta tiesisko pamatu, jo tiesības streikot ir izslēgtas no jautājumu loka, kurus var reglamentēt visā ES.
Negatīvus atzinumus par regulas projekta tālāko virzību snieguši arī Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Portugāles, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes parlamenti, tādējādi saskaņā ar Lisabonas līgumu EK regulas projekts bija jāaptur un jāpārskata.
Saskaņā ar tā dēvēto Lisabonas līgumu nacionālajiem parlamentiem ir tiesības pārraudzīt ES tiesību aktu izstrādes gaitu, vērtējot tiesību aktu atbilstību subsidiaritātes principam. Dalībvalstu parlamenti lemj, vai ES tiesību aktu izstrādes mērķus nevar sasniegt zemākā – dalībvalstu likumdošanas līmenī, kā arī, vai ES likumdošanas iniciatīvas nepārsniedz to sākotnējos mērķus. Ja vismaz deviņu ES dalībvalstu parlamenti astoņu nedēļu laikā iebilst pret kāda jaunā ES tiesību akta izstrādi, šī likumdošanas iniciatīva EK jāpārskata.
Komentāri (23)