Ķīlis ES finansējumu grib novirzīt tikai konsolidētām augstskolām

Ministrs uzskata, ka vienai Latvijas augstskolai drīzumā jābūt starp 100 Eiropas labākajām

Vismaz vienai Latvijas augstskolai vajadzētu būt starp 100 labākajām Eiropas augstskolām un trijām augstskolām starp 500 labākajām augstskolām, uzskata izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā viņš arī teica, ka Eiropas Savienības (ES) finansējums un publiskais pasūtījums tiks novirzīts tikai konsolidētām augstskolām.

Ministrs no augstākās izglītības sektora sagaida nozīmīgu progresu inovāciju sarakstā, patentu un citējamības rādītājos. Šīs ieceres varētu sasniegt, palielinot kopējo finansējumu līdz Eiropas vidējiem rādītājiem, kā arī sagaidot lielāku pieaugumu no privātā sektora. Tāpat ministrs norādīja uz nepieciešamību panākt intelektuālo resursu pieplūdi, vēsta LETA.

Runājot par augstākās izglītības sektora konsolidāciju, ministrs to saskata universitātes sistēmas izveidē, gudras specializācijas apvienošanā un koledžu izglītībā.

Augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai kā pirmo soli ministrs piedāvā stingrāku akreditācijas kārtību, kurā noteikti izmērāmi kritēriji un metodika, līdzsvarots akreditācijas komisijas sastāvs, kurā iekļauti vairāk darba devēju, caurskatāma ekspertu atlase, pēc atbilstības kritēriju novērtēšanas izmantos nejaušības atlases principu.

Ķīlis uzskata, ka augstskolu efektīvākas pārvaldības īstenošanai nepieciešams ieviest augstskolu padomes, kas nodrošinātu efektīvu menedžmentu, spētu elastīgi pielāgoties vides izmaiņām, pieņemt stratēģiski proaktīvus lēmumus, piesaistīt finansējumu un aktīvi darboties uzņēmējdarbībā.

Lai nodrošinātu kvalitātes uzraudzību, ministrs rosina regulāru starptautisku profesionālo apskati kā studijām, tā pētniecībai un tās saiknei ar uzņēmējdarbību.

Lai īstenotu šīs pārmaiņas, ministrs jau šajā akadēmiskajā gadā virzīs grozījumus Augstskolu likumā, izstrādās jaunu Augstākās izglītības un zinātnes likumu, kā arī atsevišķu Inovāciju likumu, jo pašlaik Zinātniskās darbības likums neregulē to pētniecības jomu, ko pētnieki īsteno uzņēmumos.

Ministrs uzsvēra, ka valsts budžeta finansējumu varēs saņemt tikai kvalitatīvas studiju programmas un kvalitatīva zinātne.

Komisijas sēdē nolēma detalizēti nerunāt par augstākās izglītības sektoram aktuālajiem augstskolu akreditācijas noteikumiem, kurus daudzo iebildumu dēļ jau trešo nedēļu neizdodas saskaņot ar augstākās izglītības sektoru, lai gan tiem bija jāstājas spēkā jau šā gada 1.septembrī.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs norādīja, ka pēc trešdien prezentētajām iecerēm reformas nav iespējams virzīt uz priekšu, jo ministrs pateicis, ka divas trešdaļas augstskolu tiks likvidētas, izmantojot akreditācijas noteikumus, kā arī mainīt finansēšanas modeli, lai studijas jauniešiem būtu tikai par maksu. “Šīs trīs lietas ir ieslēptas un samudžinātas šajā plānā,” uzskata Naumovs.

Viņš Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekiem pārmeta, ka šonedēļ saskaņošanas sanāksmē no deviņiem jautājumiem netika saskaņoti astoņi, bet otrdien, saņemot dokumentu, viņi atklājuši, ka lielākā daļa jautājumu ir saskaņota, turklāt pievienoti citi komentāri. “Tā nevar strādāt, mānīties un pierakstīt to, kas nebija,” uzsvēra Naumovs.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība) norādīja, ka par augstskolas akreditācijas noteikumiem tiks lemts piektdien, 14.septembrī, jo uz valdību nevar virzīt normatīvo aktu, par kuru ir tik daudz iebildumu.

Runājot par augstskolu konsolidāciju, Ķīlis norādīja, ka par šiem jautājumiem runā visās kaimiņvalstīs un viņš nesaskata, ka Latvijā būtu kāda unikāla situācija, kādēļ vajadzētu rīkoties citādi. Viņš atgādināja, ka par augstskolu apvienošanu sāka runāt jau pirms trim gadiem, taču lēmumu pieņemšana un rīcība nav notikusi, taču esot pienācis laiks, kad tas būtu jādara.

Kā ziņots, pagājušajā nedēļa Rektoru padome nolēma izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministram Ķīlim.