Ķīlis ES finansējumu grib novirzīt tikai konsolidētām augstskolām
Saistītie raksti
Intervija /
30. oktobris
Jāfokusējas!
Viedoklis /
18. jūnijs
Kā skolu jauniešiem rosināt interesi par uzņēmējdarbību?
Viedoklis /
5. jūnijs
Dizaina nākotne ir starpdisciplinārā sadarbībā
Komentāri (17)
Janka, Janic 12.09.2012. 21.22
atliek noveeleet ministram veiksmi , speeku un novest reformas liidz galam , tas jau ir kautkas…
0
ilmisimo 12.09.2012. 20.36
mmmm……….eeee…kgmmmmm???:
…. te mēs nonākam pie IZM dokumenta būtiskās daļas – nostiprināt krievu valodu kā otro valodu mūsu izglītības sistēmā, ieskaitot universitātes. Dokumentā teikts (citēju): “Mācību process un priekšmetu pasniegšana skolās tiek nodrošināta vairākās valodās, kas, jau sākot ar pirmajām skolas gaitām, gatavo jauniešus par konkurētspējīgiem starptautiskā darba tirgus spēlētājiem.” Mēs labi zinām, kādas būs šīs “vairākās valodas”. Tālāk dokuments nodrošina krievu valodas lietošanu universitātēs, kas palikušas līdz šim kā latviešu valodas aizstāvības pēdējā frontes līnija. Dokuments paredz novākt arī to. Par augstskolām runājot, IZM dokumentā teikts: “Studiju programmas tiek nodrošinātas dažādās valodās, un augstākā izglītība ir kļuvusi par plaši pieprasītu Latvijas eksporta preci, sevišķi Austrumu reģionā un bijušajās NVS valstīs. ……….
…http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=359896:prdomas-par-nacionlo-attstbas-plnu-2014-2020-gadam-&catid=93:la-komentri&Itemid=440
1
juhans > ilmisimo 13.09.2012. 07.17
Tas, ka ērmotais priekšlikums par “zaļāko valsti pasaulē”, nav nekas vairāk kā “sarkanā siļķe”,taču ir acīs krītošs fakts.
0
Imants_J 12.09.2012. 19.07
Ķīlim- zaļo gaismu! Treknos rektorus – uz izgāztuvi!!
0
fototur 12.09.2012. 18.59
Kārtējo reizi var redzēt, cik iesīkstējusi un izkurtējusi ir mūsu izglītības sistēma.
Ķīlis runā par lielām lietām un vispārīgiem principiem.
Augstskolu rektori par to nerunā (jo acīmredzami nav jēdzīgu pretargumentu), bet toties taisa skandālu par to, ka “trešdien dokuments nebija gatavs, bet piektdien bija gatavs, bet ar labojumiem”
1
aguslens > fototur 13.09.2012. 11.30
Vairāk gan izklausās, ka sanāksmē runāts viens, bet pēc tam parādās papīrs ar ko citu. Šķiet, Muižnieces paraugs rullē :)
0
Ligiña Doniña 12.09.2012. 18.57
Ķīlis ir pirmais izglītības ministrs atjaunotajā LV, kam rūp izglītība. Tik sapuvušu sitēmu kā līdz šim ir grūti ātri padarīt par plaukstošu. Lai nu pietiek spēka ar vecajiem sakārņiem.
0
juhans 12.09.2012. 18.49
Cik noprotams no raksta, galvenie ministra paredzētie pasākumi ir:
1) stingrāka akreditācijas kārtība,
2) starptautiska profesionālā apskate (tas laikam būtu kaut kas līdzīgs auditam (bet ne grāmatvedības nozīmē) ?),
3) valsts budžeta finansējumu varēs saņemt tikai kvalitatīvas studiju programmas un kvalitatīva zinātne.
Kas vainas? Pa pirmo!
Diemžēl pārāk „starp puķēm” skaidrots un parastam lasītājam nesaprotams, kā ministrs saprot konsolidāciju – „ministrs to saskata universitātes sistēmas izveidē, gudras specializācijas apvienošanā un koledžu izglītībā”:
– kas tā tāda par sistēmu tagad būs tikai vienā vai visās mūsu n-tās universitātēs (kādreiz, ja gribēja daudz stāstīt par neko, tad bija tāds labs vārdiņš – sistēmtehnika),
– ar ko apvienos „gudro specializāciju” vai varbūt domāts, ka kaut ko vārdā nesauktu apvienojot pie viena arī kaut ko nezināmu „gudri” nospecializēs vārdā nenosauktā virzienā,
– vai konsolidācijas dēļ mūs sagaida koledžu bums?
0
Andris 12.09.2012. 16.57
Ja Aleksejs Naumovs nekļūdās un augstskolu akreditācijas noteikumos patiesi ir iešifrēta iecere „mainīt finansēšanas modeli, lai studijas jauniešiem būtu tikai par maksu”, tad jāsaka – ļooooti interesanta un Latvijai perspektīva iecere, jo mēs taču stabili esam kļuvuši par pasaules bagātāko valsti, kurā (it sevišķi – laukos) piena upes ķīseļa krastos.
Uz priekšu, Ķīli!
1
+5
0
Atbildēt
@liene.dz > Andris 13.09.2012. 00.41
Varbūt vērts iedziļināties ministra piedāvājumā, nevis tikai šausmināties “visiem par maksu, glābiet!!”
Diezgan labi šis modelis izskaidrots RJA SA paziņojumā (http://www.ir.lv/blogi/izglitiba/rigas-juridiskas-augstskolas-studentu-asociacija-izsaka-neuzticibu-edvardam-ratniekam-un-izstajas-no-latvijas-studentu-apvienibas ):
“Ienākumiem piesaistītā kreditēšana darbojas šādi: valsts, un tikai valsts, nevis bankas, piešķir ilgtermiņa kredītu, kas sedz visu studiju maksu. Pienākums atmaksāt kredītu rodas tikai tad, kad studijas ir pabeigtas un absolvents ir atradis darbu, kurā atalgojums ir virs valsts noteiktā minimuma. Ja noteiktā laikā visa kredīta summa nav atmaksāta, kredīts dzēšas. Šī ideja ir lieliska savā vienkāršībā, taču, lai to veiksmīgi ieviestu un tā ilgtermiņā spētu pati sevi uzturēt, ir nepieciešams veikt padziļinātu riska analīzi, lai saprastu, kādiem būtu jābūt dzēšanās termiņiem, minimālā atalgojuma apmēriem un kreditēšanas fonda lielumam.”
Uzmanības vērts fakts, ka paši studenti (precīzāk, LSA) savulaik tieši to ir prasījuši:
“2011. gada 19.marta Latvijas Studentu apvienības Kongresā tika apstiprinātas LSA vadlīnijas 2011. – 2012. gadam. Sadaļā “Augstākās izglītības sociālā dimensija”, lasāms:
Studiju un studējošā kredīta atmaksas reforma. Ir nepieciešams pārskatīt kredītu atmaksas politiku, paredzot, ka students kredīta pamatsummas un procentu atmaksu uzsāk tikai tad, kad, absolvējot pēdējo secīgo studiju programmu, studējošais ir sācis saņemt atalgojumu vismaz vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Kad stājušies spēkā iepriekšminētie nosacījumi, sākas kredīta atmaksa. Persona atmaksā bankai noteiktu procentu likmi no summas, kas tiek nopelnīta virs minimālās mēnešalgas. Atmaksa notiek līdz brīdim, kad tiek atmaksāta visa kredīta summa.
Valsts – vienīgais kredīta galvotājs. Valstij ir jākļūst par vienīgo galvotāju tām studējošo grupām, kuru sociālekonomiskie apstākļi izslēdz cita galvotāja piesaisti. Piekļuve augstākajai izglītībai nedrīkst būt atkarīga no studējošā materiālā stāvokļa.”
Kopsavilkums: augstākā izglītība – valsts nenosaka, kuras programmas var studēt bez maksas, bet par kurām studentam jāmaksā; tā vietā students atmaksā savu studiju kredītu pakāpeniski un tikai tad, kad tas kļūst iespējams. Šādi tiek novērsta situācija, ka mazturīgais nevar studēt to, ko grib, bet jāstudē tur, kur tiek budžetā (JA tiek). Manuprāt, gan loģiski, gan taisnīgi pret visiem studentiem. Nepiekrītat?
0