Otra tāda kā Vidrižos atrastā tutulsakta Austrumeiropā nav zināma
Aptuveni 2000 gadu senu tutulsaktu Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam (LNVM) dāvinājusi Vidrižu Kalnavotu saimniece Ilze Jaunzemniece. Unikālā senlieta datējama ar 1.-2. gadsimtu, informē Irīna Zeibārte, LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā.
Tutulsakta atrasta Vidrižu Kaniņu pilskalna tuvumā, strautā izjaucot bebru aizsprostu. Strauts ticis tīrīts un, iespējams, tutulsakta izkustināta no sākotnējās vietas un nokļuvusi bebru aizsprostā.
Senlieta ir unikāla – otra tieši šāda tutulsakta Austrumeiropā nav zināma, norāda Zeibārte. Tutuli ir plaši izplatīta bronzas laikmeta senlieta Eiropā. Rotājuma specifiskais nosaukums cēlies no latīņu vārda ”tutulus”, ar ko senie romieši apzīmēja konusveida matu sakārtojumu. Ar pieplacinātiem bronzas konusiem bronzas laikmeta Eiropā (2000 – 700 gadi pirms Kristus) klasiski izdaiļoja jostas un tos izmantoja arī rotās.
Latvijā bronzas laikmeta tutuls iepriekš atrasts Ķivutkalna pilskalnā. Otrs – vēlāks – jau ar laiku ap Kristus dzimšanu datējams – Vitrupes Ivašos. Vidrižu tutulsaktai līdzīgākā ir Āraišu ezerpilī atrastā, taču tā ir mazāka, bez ažūrā rotājuma. Sakta Āraišu ezerpilī, visticamāk, nokļuvusi, kad kāds ezerpils iedzīvotājs senatnē nejauši atradis daudzus gadsimtus senāku rotu.
Apmēram tikpat lielas tutulsaktas fragments atrasts Turaidas Pūteļos un glabājas Turaidas muzejrezervātā. Turaidas, Āraišu un jauniegūtais Vidrižu Kalnavotu eksemplāri ir aptuveni no viena laika un datējami ar 1.-2. gadsimtu.
Šādas tutulsaktas ir ļoti rets atradums arī ārpus Latvijas. Divas tutulsaktas ir zināmas no bijušās Austrumprūsijas teritorijas no Dolheimas (Dollkeim) un Vogavas (Wogau) kapulaukiem, kā arī divas atrastas Igaunijā Triigi kapulaukā. Taču visiem šiem eksemplāriem trūkst ažūrā apkaluma lejasdaļā, kas tās atšķir no unikālā Vidrižu atraduma.
Vidrižu tutulsakta ir ļoti nozīmīga arī no zinātniskā aspekta. Tā palīdz skaidrot kultūrvēsturiskos procesus Rietumvidzemē mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Par šo laiku ir ļoti maz liecību. Ar otrā gadsimta vidu Gaujas lejtecē ir zināmi tā saukto Vidzemes zemgaļu pieminekļi, bet tutulsakta ir nedaudz agrāka un tās etniskā piederība ir neskaidra.
Par saktas nonākšanu muzejā un līdz ar to zinātniskajā apritē jāpateicas arī Emila Melngaiļa Vidrižu novadpētniecības muzeja darbiniecei Almai Kaurātei un arheologam, Latvijas Kultūras akadēmijas mācībspēkam Jurim Urtānam.
(papildināta ar tutulsaktas atradējas foto)
Komentāri (20)
Edmunds Zālīte 06.09.2012. 11.22
cik labi, ka ir tādi kārtīgi un godīgi cilvēki, kas šādus atradumus atdod tur, kur tiem tiešām jānonāk – vēstures muzejam. nevis pārdod par dažiem latiem ‘melnajā tirgū’ un rezultātā tiek iznīcinātas liecības par mūsu vēsturi.
1
ilmisimo > Edmunds Zālīte 06.09.2012. 11.32
… tagad mantrači metīsies jaukt bebru aizsprostus…
0
mariam 06.09.2012. 12.07
Jā, te tiešām ir ļoti, ļoti jāuzteic Ilze Jaunzemniece, kas rīkojusies tieši tā, nododot muzejam un tādējādi ļaujot vairot kopējo (nu, zinātnes un visas sabiedrības) izpratni par mūsu vēsturi. Attiecīgām institūcijām būtu derīgi viņas rīcību daudzināt un varbūt pat kādu prēmiju piešķirt, rosinot citus atradējus rīkoties līdzīgi.
2
ilmisimo > mariam 06.09.2012. 13.01
Lai jauc bebru aizsprostus…
0
issuesdana > mariam 06.09.2012. 12.36
Jā, paldies mammai! Mēs tikai ceram, ka tagad neuzradīsies melnie racēji, kas sagribēs izrakņāt apkārtni.
0
austrisv 09.09.2012. 14.23
Jā, interesanti, ka tik jau nu superīgas un lieliski izstrādātas saktas izgatavoja 1. gs. Interesanti, patiesi, kā tās nokļuvušas Latvijas teritorijā un pie tam jau , kā izskatās, vai tas ir letgaļu vai līvu pilskalns?
Neiedomājami, ka tās varēja saglabāties tik ilgi pat ūdenī būdamas un nesarūsēt! Interesanti no kāda materiāla tās gatavotas. Jā tie tik ir bijuši meistari, kas to visu ir izgatavojuši.
3
0
-3
Atbildēt
0
-3
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
@ilmisimo > austrisv 09.09.2012. 14.31
http://www.kalve.times.lv/article01.html
http://www.etilts.lv/svd/lat/amati.htm
http://primitivisti.wordpress.com/eksperimentala-arheologija/
0
ilmisimo > austrisv 09.09.2012. 21.09
un vēl:
http://arheologapiezimes.wordpress.lv/tag/eksperimenti/
0
austrisv > austrisv 09.09.2012. 14.55
Lama, paldies par saitēm!
0