Zaļā enerģija – izmaksas, efektivitāte, reputācija • IR.lv

Zaļā enerģija – izmaksas, efektivitāte, reputācija

26
Saulespuķu lauks. Foto: AFP/LETA
Daniels Pavļuts

Kāpēc valdība noteica ierobežojumus zaļās enerģijas projektiem

Pirms dažām nedēļām man bija iespēja līdzdarboties domubiedru grupā kolēģa Edmunda Sprūdža (RP) vadībā, kura sadarbībā ar ekspertiem un valdības partneriem nāca klajā ar „Vīziju par Latviju kā tīru, efektīvu, koncentrētu, radošu un konkurētspējīgu Eiropas valsti” Nacionālā attīstības plāna 2014-2020 izstrādes ietvaros. Tajā ir iezīmēts sapnis par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē, kurā būtiska loma ierādīta zaļai enerģijai. Tādai zaļai enerģijai – efektīvai, konkurētspējīgai, sabiedrībai un ekonomikai „paceļamai”, kura būtiski atšķiras no mūsu līdzšinējās pieredzes un pašreizējās situācijas.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās, ka atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā būtu jāpalielina, lai mazinātu atkarību no fosilajiem resursiem (gāzes, naftas, oglēm).

Mūsu mērķis ir panākt, lai 2020.gadā 40% no kopējā enerģijas galapatēriņa Latvijā veidotu enerģija, kas saražota no AER.

Latvijā zaļās enerģijas ražošanas veicināšanai un atbalstam darbojas obligātā iepirkuma metode. Tā paredz pienākumu „Latvenergo” iepirkt elektroenerģiju no AER un koģenerācijas (augsti efektīvs tehnoloģisks process, kurā vienlaicīgi tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija, izmantojot gan fosilos, gan atjaunojamos energoresursus (AER) kā kurināmo) ražotājiem par tarifu, kas pārsniedz tirgus cenu, starpības izmaksas solidāri sedzot visiem elektrības galapatērētājiem Latvijā. Šī pieeja (t.s. feed-in tarifs) tiek pamatota ar kopumā pareizu apsvērumu, ka „zaļā” un koģenerācijas enerģija ir perspektīva un nepieciešama, taču tās izmaksas pagaidām ir augstākas nekā tirgus cena.

Pēdējos piecos gados mēs visi enerģijas ražotājiem no AER esam kopumā samaksājuši vairāk nekā 86 miljonus latu. Tas nozīmē, ka vidējā mājsaimniecība Latvijā 2011.gadā ir samaksājusi piecus latus par obligāto iepirkumu no AER, bet gandrīz 17 latus – par gāzes koģenerācijas stacijās ražoto elektrību. Taču tas ir tikai izmantoto kvotu jeb jau realizēto projektu īpatsvars.

Kopumā Latvijā ir dāsni (ar 445 lēmumiem) izsniegtas kvotas enerģijas ražošanai no AER, kuru pilna izmantošana Latvijas patērētājiem papildu varētu izmaksāt vairāk nekā 264 (!) miljonus latu ik gadus jeb 78 latus gadā katrai mājsaimniecībai. Līdz šim izsniegtais kvotu daudzums ir pietiekams un pamatots iemesls, lai vismaz uz laiku apturētu jaunu kvotu izsniegšanu pēc vecajiem noteikumiem.

Ja pašlaik runājam, ka daudz lielāku atbalstu saņem gāzes koģenerācija, tad nākotnē situācija var būtiski mainīties un pastāv vērā ņemams cenu pieauguma risks arī no obligātā „zaļās enerģijas” iepirkuma. Tādēļ Ekonomikas ministrija (EM) ir iesniegusi valdībā iniciatīvas, kas paredz ieviest jaunus caurspīdības un efektivitātes standartus AER un koģenerācijas atbalsta sistēmā.

Pirmkārt, ir jānovērš situācija, kurā atbalsts tiek piešķirts uz nenoteiktu laiku kā tas ir līdz šim noticis ar koģenerācijas stacijām. Piešķirot beztermiņa atbalstu, mēs pēc būtības atsakāmies no mērķa attiecīgo enerģētikas veidu pakāpeniski padarīt par konkurētspējīgu tirgus apstākļos. Beztermiņa atbalsta piešķiršana rada riskus obligātās elektroenerģijas komponentes neierobežotam pieaugumam un nekādi neveicina efektivitāti. Lietuvā un Dānijā feed-in tarifa atbalsts elektroenerģijas ražotājam ir garantēts vien 10 gadus, Ungārijā – 8 gadus, savukārt Igaunijā – 7 gadus feed-in tarifs tiek garantēts biomasas un hidroenerģijas resursus izmantojošām elektrostacijām, bet 12 gadus tiek garantēts elektrostacijām, kas elektroenerģijas ražošanā izmanto cita veida AER.

EM piedāvā turpmāk noteikt laikā ierobežotu obligātā iepirkuma periodu komersantiem, kas saņēmuši tiesības pārdot augsti efektīvā koģenerācijā ražotu elektroenerģiju. Esošā atbalsta apjoma intensitāte Latvijā ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka uzņēmēju ieguldījumi koģenerācijas elektrostacijās atmaksātos 10 gadu laikā mazajām stacijām, bet 15 gadu laikā lielajām (virs 4 MW).

Otrkārt, ir jānovērš riski nesamērīgai obligātā iepirkuma ietekmei uz elektrības tarifu, stingrāk kontrolējot kvotu izmantošanu. Ja tiktu izmantotas visas izsniegtās kvotas, tad obligātā iepirkuma komponente tikai no AER ražotājiem (neieskaitot koģenerāciju) elektrības tarifā palielinātos līdz pat desmit reizēm un sasniegtu, kā jau minēju, 264 miljonus latu gadā. Tās nav ilgtspējīgas un adekvātas izmaksas. Veicot efektīvāku projektu un komersantu kontroli (būvniecību un elektrostacijas ekspluatāciju regulējošo normatīvu ievērošanā, nodokļu nomaksā u.c.), nosakot ierobežotu atbalsta termiņu un stingrus elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas termiņus, tiks nodrošināts, ka ietekme uz tarifu, sākot ar 2017.gadu, pieaugs daudz ierobežotākā apmērā, jo grozījumi esošajā atbalsta mehānisma regulējumā paredz pakāpenisku staciju izstāšanos no atbalsta mehānisma.

Mūsu plānos ir veikt arī auditu par to, kā līdz šim noticis kvotu izsniegšanas un pagarināšanas process, lai pārliecinātos, ka sistēma strādā korekti.

Treškārt, iepriekš minētie soļi efektivitātes un izmaksu kontroles virzienā tuvinās mūsu atbalsta mehānismu moderno enerģijas veidu specifikai, proti, jaunu un mainīgu tehnoloģiju atbalstam. Visā Eiropā un pasaulē patlaban notiek aktīvas diskusijas par to, kā un vai atbalstīt konkrētas tehnoloģijas, teiksim, Vācijā ir vērojama visai izteikta vilšanās vēja enerģijas efektivitātē. Mācība no šīm diskusijām ir tāda, ka valstij nevajag uzņemties nesamērīgas atbalsta saistības tehnoloģijām, kas var novecot un tādējādi radīt šķēršļus ražošanas veidu modernizācijai. Modernu enerģētikas veidu atbalstam ir jābūt elastīgam, ņemot vērā strauji mainīgās tehnoloģijas.

AER un koģenerācija ir ļoti svarīga Latvijas enerģētikas industrijas daļa un mūsu uzdevums ir panākt, lai valsts atbalsta mehānisms būtu patiešām efektīvs, caurspīdīgs un ilgtspējīgs. EM ir gatava arī turpmākai sadarbībai ar enerģētikas nozares uzņēmēju un profesionālajām organizācijām, lai strādātu pie adekvāta un efektīva valsts atbalsta mehānisma modernu enerģētikas veidu attīstībai Latvijā.

Autors ir ekonomikas ministrs

 

Komentāri (26)

archoftriumph 28.08.2012. 20.24

jaasakaarto arii atbalsti elektromobilju iegaadei un ekspluotaacijai. ir absurds ka valsts paslaik noteikusi atbalstu tikai tiem elektroauto kuri speej braukt aatraak par 100km/h, nobraukt vismaz 130km ar vienu uzlaadi, un ir lielrazotaaja izgatavoti. tas ir saciikshu elektroauto lobijs. reaali mums der elektroauto ar nobraukumu 30km un aatrumu 50km/h pilseetas logistikas vajadziibaam, arii pasrazoti/paartasiiti. saada pieeja stimuleetu reaalu elekrtoauto sektora atiistiibu.

+7
-3
Atbildēt

3

    Egitazz > archoftriumph 29.08.2012. 14.31

    nosacījums par ātrumu virs 100 kmh ir tiešām dīvains. visi pārējie ir loģiski. Jo ja ražotājs saka, ka var nobrauks auto 130 km, faktiskais ir labi ja 80. Jo ražotājs tos 130 izrēķina ideālos apstākļos, piemēram, dienā, kad nav jāslēdz tuvās gaismas, vai neieslēdzot kondicionieri un radio.
    Bet Latvijā ir obligāti jādeg kādas gaismas auto-un jēga no auto, kas pusi no dienas stāvēs pie rozetes?

    pagaidām elektromobiļi ir bagāto valstu spēļmantiņas. Lai attīsta tehnoloģijas, tad arī pirksim.

    Un tāpēc es uzskatu, ka arī KPFI naudu Latvija izmanto lietderīgāk nekā Igaunija, kas nopirka man liekas 500 elektromobiļus, dāsni atbalstot vienu ražotāju.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Gaisma; Enģelis > archoftriumph 29.08.2012. 22.24

    Galīgi nesaprotu kur ir elektromobiļu zaļums. Sadedzina gāzi, saražo elektrību, mīnuss zudumi. Kāds, pie joda, te zaļums.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Egitazz > archoftriumph 29.08.2012. 22.38

    pluss nav pieņemts rēķināt, cik resursus sadedzina, izmanto, lai dabūtu šos samērā retus metālus baterijām

    +1
    0
    Atbildēt

    0

sausins 28.08.2012. 23.51

ja jau patērētājiem elektrība būs jāpērk tirgū tad arī visiem ražotājiem tai skaitā t.s. zalās emerģijas ieprikumi jāveic pēc tirgus principiem !
Savukārt lai obligātā ieprikuma komponente nepārsniegtu elektroenerģijas cenu tirgū jāieviešš procentuālais ierobežojums ieprikumā apjomam, ko varētu kvotēt un izsolīt zemāksolīšanā !

Skaitļos tas varētu izskatīties sekojoši:
Sābrīža vidējā biržas el cena ir ap 30 Ls/Mwh;
Šābrīža obligātā iepirkuma komponente ap 10 Ls/Mwh jeb aptuveni 33 % no tirgus cenas;
Ja mērķis ir 40 % saražot no AER tad obligātais iepirkuma komponente nedrīsktētu būt lielāka par šiem 40 % no el. enerģijas tirgus cenas. jeb šobrīd ne vairāk par 12 Ls/mwh.

+4
0
Atbildēt

0

Anna Gaigule 28.08.2012. 19.47

Kamēr ekonomisti par labu uzskatīs stāvokli, kur “ekonomika aug” (lasiet — ar eksponenciālu pieaugumu tērējam arvien vairāk Zemes resursu), “zaļā” enerģija būs tikai īslaicīga atelpa.
Dzīvojot uz galīgas Zemes, varam tērēt tikai tik daudz resursu, cik tie atjaunojas. Tāpēc jāstimulē taupība, nevis negausība.

+6
-3
Atbildēt

5

    Anna Gaigule > Anna Gaigule 29.08.2012. 20.11

    aija_vecenane > Anna Gaigule 30.08.2012. 19.29

    Tik, cik tie atjaunojas, un tik, cik mēs protam iegūt. Šodien mēs dedzinām naftu, rīt veiksim kodolsintēzi un “dedzināsim” ūdeņradi, parīt darīsim vēl ko citu. Kāpēc biedēt sevi ar resursu izsīkšanu un kalt sev taupības važas? Taisnība – arī izvirst būtu lieki.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Janis > Anna Gaigule 29.08.2012. 12.11

    1. Tehnoloģijas attīstās visās jomās.
    2. Lai apgalvotu kaut ko “pilnīgi noteikti” ir jābūt datiem vai vismaz autoritatīvam avotam, kas domā tāpat. Neredzu nevienu saiti uz tādu.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Anna Gaigule > Anna Gaigule 28.08.2012. 21.37

    Piekrītu, ka jomās, kas kļūst arvien efektīvākas (elekronika un IT), ekonomiskais vērtējums naudā varētu pieaugt. Bet, ja to rēķina kā bilanci: kopējie resursi = radītās vērtības – patērētie Zemes resursi, tad tā varētu būt negatīva pat tur.
    Un pilnīgi noteikti bilance ir negatīva mūsdienu enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā un rūpniecībā.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Janis > Anna Gaigule 28.08.2012. 21.03

    Ekonomikai ir jāaug, jo tehnoloģija attīstās.
    Ja izrādītos, ka pie izmērāmas tehnoloģiju attīstības ekonomika neaug, faktiski būtu iestājusies recesija.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu