Zaļā enerģija – izmaksas, efektivitāte, reputācija
Saistītie raksti
Viedoklis /
24. aprīlis
Zaļo koridoru zaļajai enerģijai
Viedoklis /
27. februāris
Vai Latvija var grābt naudu no gaisa?
Viedoklis /
15. novembris 2023
Bez ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem neiztikt
Komentāri (26)
mjantons 30.08.2012. 22.17
Ja ar informāciju operē godīgi, tad gan vajadzēja pateikt patiesos iemeslus un faktorus, kādēļ Latvijas elektrības lietotājiem maksājumi par elektrības vienību pieauga rekorda tempa ES un no 2007.palielinajas apm.divas reizes. Vismazākie nopelni tur bija piemaksam par atjaunojamo enerģiju. Kristīne Kozlova to labi pārzina, un Latvija jau nu nav bijusi triecienieks tas ieviešana. Ar nerealizeti projekti nav bubulis, ar ko jabaida. Bet jau 2013. TEC 2 nākošā kārta maksas patērētājiem 60 000 Ls gada par katru uzstādīti megavatu. Vai ražo vai neražo. Zinataji var parekinat. Tā ka šis maksājums nav domāts zaļas energijas vai augsti efektīvas koģenerācijai cikla tā balstam, tad to arī jāsauc atbilstosi tā mērķim – lai investīcijām vispār notiktu un bankas to finansētu konkurejosa tirgu. Nav logiski, ka Obligata iepirkuma komponente tiek apzinati jaukti realas energijas iepirkumi un jaudas maksajumi fosilas energijas Izmantotajiem. Ta nav atklatiba. Taisnība, iepirkuma tarifi AER ir pārspīlēti. Ar tiem tad arī jānodarbojas un nav jamulsina pārējie biznesmeni un iedzīvotāji.
2
sausins > mjantons 31.08.2012. 00.15
Jautājumi Jums !Pēdējā tarifu celsāna manuprāt notika kopējā regulēšnas procesa sadrumstalotības dēļ, jo vispirms Latvenergo sadalīja komponentēs – ražošana, pārvade, sadale un tad loģiski sekoja šo komponenšu atsevisķo tarifu pārskatīšana, kam pieplusojās aktīvu parvērtēšana u.t.l. Tad kad apstiprināja jaunos ST tarifus neviens i neiepīkstējās un tad sekoja tikai loģiskā Latvenergo reakcija ar diferencētajiem tarifiem ar sekojošu gala lietotāju reakciju kuras epopeja vēl nav beigusies!
Ja nemaldos SPRK nupat apstiprināja pārvades tīkla attīstības plānu 10 gadiem. Vai tas nenozīmē, ka pienākusi kārta kārtējam tarifu lēcienam, jo attīsbai būs nepieciešami finansu ieguldijumi ?!?!?!?
Ja Latvenergo tik ļoti aģitē par ātrāku tirgus paplašināšanu, vienlaicīgi apgalvojot, ka tirgus cena esot zemāka kā diferencētajā tarifā ieklautā cena, tad kāpēc viņi turpina tiesāšanos par šiem pauagstinātajiem tarifiem ?!?!?
0
mjantons > mjantons 31.08.2012. 11.24
Ekonomikas ministrija pārstāv Latvenergo mūs ka īpašnieks – vienīgais akcionārs pilnsapulces forma.Īpašnieks atbild par īpašumu un lai arī skaidro. Man ir tikai sava versija par to, bet tā nav jaizklasta bez pamatota un parbaudama apstiprinājumu. Bet man patīk Jūsu jautājumu logikais izkārtojums!
0
aija_vecenane 30.08.2012. 19.17
Paldies par rakstu. Patīkami, ka tas ir uzrakstīts labā valodā un viegli saprotams. Mani autors pārliecināja.
0
Riekstlauzis 30.08.2012. 10.32
Nevajag sarežģīt ar visvisādām atbalsta sistēmām.
Ja Latvijai ir vienošanās ar citām valstīm nodrošināt sākot ar 2020.gadu 40% atjaunojamās enerģijas, tad tas arī jādara. Sākot ar 2020.gadu nevis tagad.
Tā kā ir skaidrs, ka vairums zaļās enerģijas šobrīd ir cenā nekonkurētspējīgs, nav jēgas to liekus gadus subsidēt. Ja nu esam apsolījušies to subsidēt, tad jācenšas naudu šādā veidā izmest pēc iespējas mazāk. Kāda jēga nesaimnieciski atbalstīt ķīniešu propelleru vai saules paneļu ražotājus liekus gadus??
Otrkārt, valsts vēl joprojām pārāk cenšas izvēlēties labākos tehnoloģisko veidus kā šo enerģiju ražot. Redzot nesaimnieciskos līdzšinējos lēmumus, secinām, ka valstij tas ne pārāk labi izdodas (par iemesliem visi saprotam – mērķēts šauru grupu lobijs, kurā zaudētāji ir plaša un dispersa kopa – iedzīvotāji). Šajā sakarā ir jāizsaka kompliments VARAM KPFI finansējuma sadales kritērijos, kur tiek ieviests sacensības princips – kurš panāks lielāku CO2 ietaupījumu (t.i. neAER samazinājumu) uz vienu ieguldīto latu.
0
Gaisma; Enģelis 29.08.2012. 22.29
Vispār lielāku atdevi izmešu samazināšanā dod hruščobu siltināšana un siltumtrašu rekonstrukcija. Labi, ka tas jau notiek, tad kāpēc ministrs to nepiemin. AE īpatsvars nevar būt pašmērķis.
0
Sana 29.08.2012. 16.09
j_zalitis:
Tas nav spekulacijas. Tagadejais ipatsvars ir gan 33%, bet attieciba pret izejas poziciju 2005.gads (32,6%) faktiskais pieaugums AE ipatsvaram ir bijis +/- 0-1%, turklat jums drosi vien labi zinams, ka pieaugot kopejam energijas paterinam AE proporcijas pieaugums ir lenaks, vai pat var samazinaties. 2005-2012.gads – 7 gadi… 2012-2020.gads – 8 gadi… Bez investicijam labveliga regulejuma optimismam pagaidam nav pamata…
1
sausins > Sana 29.08.2012. 16.44
Ja nepazaudējam ES direktīvu jēgu, tad nav nekāda nelaime, ja apņemšanos par 40 % nesasniegsim !
Cik esmu dzirdējis tie paši vācieši paši reāli apzinās, ka arī viņu politiskie uzstādījumi reālitātē nav sasniedzami !
Vienkārši nepieciešma nepārtraukta uzraudzība par visiem procesism un korekcijas jāieviešs ja novirzamies no mērķa – ekonomiski pamatota enerģijas ieguves veida daudzveidības un Co izmešu samazināšanas ( arī ekonomiski pamatotas)
Arī energoefektivitāte nav pašmērķis, bet izreit no daudziem faktoriem ieskaitot konkurētspēju un tāpēc energopatēiņa pieauguma prognozes nevar balstīt uz vēsturiskām izmaiņām !
0
Sana 29.08.2012. 12.02
Nevar noliegt lídz sim pastavosas zalas energijas atbalsta sistemas neefektivitati un tas izmaksas pateretajiem. Tomer apbedina, ka Ekonomikas ministrs sobrid par galveno argumentu izvirzijis hipotetisku izmaksu pieauguma scenariju, pienemot, ka lidz sim izsniegtas kvotas tiesam tiktu realizetas.
Mana riciba nav precizu skaitlu, bet skiet, ka no izsniegtajam kvotam Latvija ir realizeti labi ja 5%. Pie reala AE pieauguma tas nav novedis.
Turklat, no preses, kas siem procesiem sekojusi gadu gaita, labi zinams, ka liela dala kvotu sanemusi, iespejams, fiktivi vai uz atro uztaisiti uznemumi. Tadel daudz pareizak butu izvertet un parskatit izsniegtas kvotas un to sanemeju realo darbibu zalas energijas biznesa un attiecigi rikoties, nosakot ierobezotu terminu, lidz kuram kvotas var tikt izlietotas. Ministrija ka regulejosa institucija to var darit, tapat ka ta lidz sim ir vairakkart mainijusi attiecigos MK noteikumus gan atbalstu samazinot, gan nosakot moratoriju utml.
Ari atsauces uz Vacijas vilsanos veja energija ir vairak neka nekorektas. Taisniba, ka liela dala ES valstu parskata atbalsta lielumu un tas ir pilniba pamatoti, nemot vera, ka sajas valstis sakotnejais atbalsts ir veicinajis zalo energiju izravienu, konkuretspejas pieaugumu utml. Veja un saules energija vadosajos ES tirgos sodien izmaksu zina konkure ar jaunu AES elektribas izmaksam… Lidz ar to ir normali samazinat un pakapeniski izskaust atbalstu tam tehnologijam, kuras sasniedz konkuretspeju.
Latvijas gadijums ne tuvu te nestav. Latvija nekad nav bijusi stabila atbalsta sistema, ta nav veicinajusi realu zalas energijas pieaugumu kopeja bilance, lidz ar to pamatot tarifu atcelsanu ar Vacijas piemeru ir nekorekti.
Un nevajag ari solit, ka Latvija sasniegs 40% merki. Sobrid nekas neliecina, ka tas notiks. Lidzsineja metasanas ar atbalstu ir aizbaidijusi potencialos, nopietnos investorus. AE ipatsvars kopeja energijas paterina jau sobrid sakt atpalikt no trajektorijas un ja nemt vera pesimistiskakos modelesanas scenarijus, tad pie sadas politikas, kopeja energijas paterina pieauguma un citam negativam tendencem 2020. gada AE ipatsvars Latvija bus labi ja 25%…
2
Janis > Sana 29.08.2012. 12.15
Ministra rīcībā ir precīzi skaitļi un tie ir gan publiski pausti prezentācijās un skaidrojošā video, gan EM mājas lapā.
Lūgums iepazīties, nevis spekulēt puslapas garumā.
Latvijai jau tagad ir AER īpatsvars 33.1%.
Arī šī informācija ir publiski pieejama.
0
Egitazz > Sana 29.08.2012. 14.34
Par Vāciju – tur tā šmaucās iedzīvotāji ar atbalstu AE. tur valsts dod (deva) līdz 80% no iegādes izmaksām, tāpēc sākotnēji izmaksas uzskrūvēja, bet pēc tam saņēma pat nelielu ieguvumu. Bet lai atskaitītos, ka viss strādā, dažreiz saules baterijai blakus noliec spuldzīti, kas apgaismo un viss notiek.
0
sausins 28.08.2012. 23.51
ja jau patērētājiem elektrība būs jāpērk tirgū tad arī visiem ražotājiem tai skaitā t.s. zalās emerģijas ieprikumi jāveic pēc tirgus principiem !
Savukārt lai obligātā ieprikuma komponente nepārsniegtu elektroenerģijas cenu tirgū jāieviešš procentuālais ierobežojums ieprikumā apjomam, ko varētu kvotēt un izsolīt zemāksolīšanā !
Skaitļos tas varētu izskatīties sekojoši:
Sābrīža vidējā biržas el cena ir ap 30 Ls/Mwh;
Šābrīža obligātā iepirkuma komponente ap 10 Ls/Mwh jeb aptuveni 33 % no tirgus cenas;
Ja mērķis ir 40 % saražot no AER tad obligātais iepirkuma komponente nedrīsktētu būt lielāka par šiem 40 % no el. enerģijas tirgus cenas. jeb šobrīd ne vairāk par 12 Ls/mwh.
0
archoftriumph 28.08.2012. 20.24
jaasakaarto arii atbalsti elektromobilju iegaadei un ekspluotaacijai. ir absurds ka valsts paslaik noteikusi atbalstu tikai tiem elektroauto kuri speej braukt aatraak par 100km/h, nobraukt vismaz 130km ar vienu uzlaadi, un ir lielrazotaaja izgatavoti. tas ir saciikshu elektroauto lobijs. reaali mums der elektroauto ar nobraukumu 30km un aatrumu 50km/h pilseetas logistikas vajadziibaam, arii pasrazoti/paartasiiti. saada pieeja stimuleetu reaalu elekrtoauto sektora atiistiibu.
3
Egitazz > archoftriumph 29.08.2012. 14.31
nosacījums par ātrumu virs 100 kmh ir tiešām dīvains. visi pārējie ir loģiski. Jo ja ražotājs saka, ka var nobrauks auto 130 km, faktiskais ir labi ja 80. Jo ražotājs tos 130 izrēķina ideālos apstākļos, piemēram, dienā, kad nav jāslēdz tuvās gaismas, vai neieslēdzot kondicionieri un radio.
Bet Latvijā ir obligāti jādeg kādas gaismas auto-un jēga no auto, kas pusi no dienas stāvēs pie rozetes?
pagaidām elektromobiļi ir bagāto valstu spēļmantiņas. Lai attīsta tehnoloģijas, tad arī pirksim.
Un tāpēc es uzskatu, ka arī KPFI naudu Latvija izmanto lietderīgāk nekā Igaunija, kas nopirka man liekas 500 elektromobiļus, dāsni atbalstot vienu ražotāju.
0
Gaisma; Enģelis > archoftriumph 29.08.2012. 22.24
Galīgi nesaprotu kur ir elektromobiļu zaļums. Sadedzina gāzi, saražo elektrību, mīnuss zudumi. Kāds, pie joda, te zaļums.
0
Egitazz > archoftriumph 29.08.2012. 22.38
pluss nav pieņemts rēķināt, cik resursus sadedzina, izmanto, lai dabūtu šos samērā retus metālus baterijām
0
Anna Gaigule 28.08.2012. 19.47
Kamēr ekonomisti par labu uzskatīs stāvokli, kur “ekonomika aug” (lasiet — ar eksponenciālu pieaugumu tērējam arvien vairāk Zemes resursu), “zaļā” enerģija būs tikai īslaicīga atelpa.
Dzīvojot uz galīgas Zemes, varam tērēt tikai tik daudz resursu, cik tie atjaunojas. Tāpēc jāstimulē taupība, nevis negausība.
5
Janis > Anna Gaigule 28.08.2012. 21.03
Ekonomikai ir jāaug, jo tehnoloģija attīstās.
Ja izrādītos, ka pie izmērāmas tehnoloģiju attīstības ekonomika neaug, faktiski būtu iestājusies recesija.
0
Anna Gaigule > Anna Gaigule 28.08.2012. 21.37
Piekrītu, ka jomās, kas kļūst arvien efektīvākas (elekronika un IT), ekonomiskais vērtējums naudā varētu pieaugt. Bet, ja to rēķina kā bilanci: kopējie resursi = radītās vērtības – patērētie Zemes resursi, tad tā varētu būt negatīva pat tur.
Un pilnīgi noteikti bilance ir negatīva mūsdienu enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā un rūpniecībā.
0
Janis > Anna Gaigule 29.08.2012. 12.11
1. Tehnoloģijas attīstās visās jomās.
2. Lai apgalvotu kaut ko “pilnīgi noteikti” ir jābūt datiem vai vismaz autoritatīvam avotam, kas domā tāpat. Neredzu nevienu saiti uz tādu.
0
Anna Gaigule > Anna Gaigule 29.08.2012. 20.11
Lūdzu:
http://www.youtube.com/watch?v=umFnrvcS6AQ
0
aija_vecenane > Anna Gaigule 30.08.2012. 19.29
Tik, cik tie atjaunojas, un tik, cik mēs protam iegūt. Šodien mēs dedzinām naftu, rīt veiksim kodolsintēzi un “dedzināsim” ūdeņradi, parīt darīsim vēl ko citu. Kāpēc biedēt sevi ar resursu izsīkšanu un kalt sev taupības važas? Taisnība – arī izvirst būtu lieki.
0
janazakovica 28.08.2012. 17.52
zalo energiju var atlauties bagataas valstis kam taa vairak ir imidza un modes lieta musu mezi pa padomju laikiem ir taa paraugusi ka varam cirst 50 gadus bez bedaam..gazes un benzina dizela ieguveji-pardeveji samazinas cenas un sagrus visa zali-zila-sarkanaa ideja kas vispar ir maksligi radita politiku intresees..venecuelaa dizelis maksaa 0,5 santimus un benzins vienu santimu…zalas energijas industriju ka parasti izdomaja lielkapitalisti lai ar milzigaam nodoklu maksataju subsidijaam varetu nopelnit..latvijaa skeles piemers ar veja generatoriem un c. ir pilnigi uzskataams..spogulaattels kas notiek pasaulee..
1
+3
0
Atbildēt
@esmeralda_se > janazakovica 28.08.2012. 19.39
Par Šķēli piekrītu, par pārējo nē. Piemēram, kāpēc gan lai naftinieki samazinātu cenas?! Drīzāk viņi vēl tās pieliks.
0