Nerosinās tiesneša Strazda atbrīvošanu no amata

Bičkovičs: jautājums bija nevis par profesionālo, bet sensitīvo personisko tiesneša darbības pusi

Nerosināt Saeimā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša Ziedoņa Strazda atbrīvošanu no tiesneša amata viņa veselības stāvokļa dēļ pirmien nolēma Tieslietu padome, jo padomei netika prezentēts juridisks pamatojums šāda lēmuma pieņemšanai.

Kā skaidroja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Tieslietu padomes gala lēmums par Strazdu šoreiz neskāra jautājumu pēc būtības, bet gan tiesneša privāto dzīvi un veselības stāvokli, kas šajā gadījumā ir jautājuma sensitīvā, nevis profesionālās darbības puse, ziņo LETA.

“Veselības stāvoklis skar cilvēka privāto dzīvi un personisko sfēru. Tieslietu padome nevarēja ignorēt faktu, ka, neskatoties uz tiesneša uzvārdu, darbību, viņam ir tiesības uz privāto dzīvi. Galvenais jautājums bija, vai juridiski tieneša veselības problēmas, kas neapšaubāmi pastāv, jo Strazds pašlaik atrodas stacionārā, ietekmē tiesneša spēju strādāt turpmāk,” norādīja Bičkovičs.

Viņš uzsvēra, ka Strazdam pozitīva lēmuma pieņemšanai bija nepieciešami Darba ekspertīzes ārstu komitejas (DEĀK) atzinumi, kas spētu dot profesionālu vērtējumu par tiesneša veselības stāvokli un tā sekām, bet Tieslietu padomes rīcībā to nebija.

“Šajā situācijā – pie esošā informācijas apjoma – iniciēt tiesneša atbrīvošanu no amata nebija pamata. Tiesnesis vēl var vērsties pie tieslietu ministra, ja vēlas sevi atbrīvot no amata, jo ar varu viņu neviens noturēt tik un tā nespētu. Bet tik un tā lēmums par viņa atlaišanu būtu jāpieņem Saeimai,” skaidroja Bičkovičs.

Jautāts, kāpēc Strazds uzskatīja, ka bez ekspertīzes rezultātiem varētu tikt atbrīvots no amata, Bičkovičs komentēja, ka Strazds, iespējams, tādā veidā izlēma interpretēt likumu par tiesu varu. “Likumā par tiesu varu ir teikts, ka tiesnesi var atbrīvot no amata veselības stāvokļa dēļ – acīmredzot tādā veidā Strazds to interpretēja un tāpēc vērsās pie mums. Taču pat, ja Tieslietu padome lemtu, ka veselības stāvokļa dēļ Strazds nevar pildīt savus pienākumus, un Saeima viņu atbrīvotu, Strazdam tik un tā nāktos norādīt ārsta eksperta atzinumu,” uzsvēra Strazds.

Jau ziņots, ka Bičkovičs 17.augustā saņēma tiesneša Strazda iesniegumu, kurā Strazds lūdza sevi atbrīvot no tiesneša amata veselības problēmu dēļ. Iesniegumā lūgts iesniegt Saeimā attiecīgu lēmumprojektu par Strazda atbrīvošanu no tiesneša amata veselības problēmu dēļ.

Kā norādīja Strazda advokāts Pāvels Rebenoks, saceltā ažiotāža esot pamatīgi iedragājusi Strazda veselību, un mediķi viņam nozīmējuši ārstēšanos slimnīcā, tādēļ tiesneša pienākumus viņš nevar pildīt.

Strazds iesniegumā Bičkovičam norādījis, ka publiskā telpā saceltā ažiotāža saistībā ar sākto kriminālprocesu ir nodarījusi un nodara ne tikai lielu kaitējumu viņa kā tiesneša reputācijai, bet arī atstāj negatīvu iespaidu uz visu tiesu sistēmu un tiesnešu korpusu kopumā, kā arī neveicina sabiedrības uzticību tiesas godīgumam un objektivitātei.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence, jautāta par tiesneses Skaidrītes Buivides turpmāko profesionālo darbību, bija ļoti lakoniska, norādot, ka neredz pamatu Buivides atcelšanai no amata. “Es par tiesnesi Buividi principa pēc neizteikšos,” rezumēja Strence.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki 7.augustā aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu aizturēja Strazdu.

Tāpat kriminālprocess tika iesākts pret RAT Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesi Skaidrīti Buividi. Buividei ir piemērots drošības līdzeklis, un tas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Buivide pēc liecību sniegšanas KNAB ir saslimusi, un viņai izsniegta darba nespējas lapa. Patlaban viņas pienākumus pilda tiesnese Ligita Gavare. Visas tiesneses Buivides lietas tiks noņemtas no izskatīšanas.