Deputāti vērtēs prezidenta atpakaļ atdoto “referendumu likumu”

Ne koalīcija, ne opozīcija grib panākt kompromisu, nevis rīkot “referendumu par referendumiem”

Izskatīšanai komisijās Saeimas deputāti trešdien virzīja Valsts prezidenta Andra Bērziņa atkārtoti otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotos grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā.

Saskaņā ar parlamenta Kārtības rulli, ja prezidents prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod valsts augstākās amatpersonas motivētos iebildumus komisijām un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms. Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi tikai prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar prezidenta izteiktajiem iebildumiem, vēsta LETA.

Līdz 2015.gadam būtu jāsaglabā esošais parakstu skaits – 10 000, kas jāsavāc referenduma iniciatoriem pirmajā parakstu vākšanas posmā, uzskata nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK).

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars teica, ka var diskutēt par to, kas notiks pēc 2015.gada, bet patlaban VL-TB/LNNK neredz iemeslu sasteigtiem lēmumiem, tāpēc sarunās ar koalīcijas partneriem nacionālā apvienība aizstāvēs pozīciju, ka būtu jāpaliek 10 000 parakstu slieksnim.

Kā zināms, prezidents nolēmis vēl vienu reizi atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā, kas paredz būtiski apgrūtināt pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību.

Izvērtējot Saeimas iepriekš veiktos labojumus un pieņemtos likuma grozījumus, prezidents vērsa uzmanību uz to, ka viņa iepriekšējā lēmumā par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai ietvertās norādes ir tikušas ņemtas vērā. Prezidents šādu lēmumu pieņēma, jo bija saņēmis 38 Saeimas deputātu – no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un apvienības “Saskaņas centrs” – parakstus, prasot apturēt likuma izsludināšanu, kas draudēja ar referenduma rīkošanu par šīm likuma izmaiņām.

Lai panāktu kompromisu saistībā ar tautas nobalsošanas rosināšanas kārtības maiņu, referendumu iniciatoriem varētu likt no 2015.gada pašiem savākt apmēram 75 000, nevis 150 000 parakstu, augusta sākumā izteicās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Arī ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis iepriekš norādījis, ka šajā jautājumā viņi ar koalīciju vēlas panākt kompromisu, jo rīkot “referendumu par referendumiem” neesot pašmērķis.

Saeimas pieņemtie likuma grozījumi, cita starpā, noteica, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.

Līdz 2015.gadam likumprojekts paredzēja pārejas periodu, kurā tautas nobalsošanas rosinātājiem būtu noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos un 10 000 parakstu slieksnis Saeimas atsaukšanas procedūras rosināšanai.

Grozījumi pakāpeniski ļautu ieviest papildu parakstīšanās mehānismus – apliecinājuma nodošanas vietas pārejas periodā līdz 2015.gadam būtu gan vairākas pašvaldību institūcijas, gan bāriņtiesas, bet pēc pārejas periodā būtu iespējams parakstīties arī elektroniski.