Austrijas mediji slavē Hermaņa iestudēto operu Zalcburgā

Publika pieņēmusi Hermaņa tai mesto izaicinājumu, saka kritiķis

Triumfāli pirmdienas vakarā senajā Austrijas zirgu jāšanas skolā “Felsenreitschule”noslēgusies latviešu režisora Alvja Hermaņa un vācu diriģenta Ingo Metcmahera kopdarbs Zalcburgas operas festivālā – Bernda Aloīza Cimmermana operas “Die Soldaten” (Karavīri) pirmizrāde.

Pērkondimdoši aplausi “pārspēja pat operu “La Boheme”. Tas liks aizdomāties tiem, kuri ir atbildīgi par šo festivālu,” austriešu avīzē “Salzburger Nachrichten” (SN) pēc izrādes raksta kritiķis Karls Halbs.

Cimmermana operas “Die Soldaten”, kura ir reti iestudēta – tai nepieciešams milzīgs ansamblis – vairāk nekā 100 cilvēku liels orķestris, arī ērģeles un pat džeza mūziķi, pirmizrāde bijusi triumfāla – ar ilgām stāvovācijām, raksta SN kritiķis. 

Viņa uzslavas saņēmuši arī solisti un otrā plāna lomu tēlotāji. Savukārt režisora veikumā kritiķis novērtējis Hermaņa spēju pārvaldīt iespaidīgo skatuves izbūvi un tajā precīzi iestudēt un izstrādāt žanra ainas, tā rādot plašu sabiedrības sociālo panorāmu.

“Publika pieņēma tai mesto izaicinājumu,” raksta SN kritiķis.

“Ingo Metcmahers un “Vīnes filharmoniķi” šo ļoti grūto uzdevumu spēja īstenot ar nepieciešamo dinamiku un spēku, kā arī ar jutīgu liriku. Pārsteidzoša bija ritmikas precizitāte,” par izrādi raksta austriešu “Kurier”. Hermani avīze uzslavē par “plūstošajām jāšanas skolas ainām, kurās bija pat īsti zirgi”. Tas radījis unikālu vidi un spēcīgu vizuālo iespaidu.

Savukārt diriģents Ingo Metcmahers intervijā austriešu avīzei “Der Standard” stāsta, ka Hermanī viņam patīk tas, ka režisors respektē operu un viņam ir svarīgs ne tikai librets, bet arī mūzika. “Nav tik daudz svarīgi, ka viņš prot lasīt notis, bet gan, ka viņam ir muzikāla dzirde, ka viņš saprot mūzikas nozīmi. Tad ar operu var izdarīt jebko,” saka Metcmahers.

Diriģents atzīstas, ka viņam darbs ar Hermani bijis ļoti patīkams, jo ļāvis iestudējuma dalībniekiem daudz atklāt pašiem, nepārkāpjot iestudējuma rāmjus. “Viņš nekad neies pret mūziku. Viņš vienmēr ir domājis par mūziku,” saka diriģents.

Arī Hermanis pats ir atzinis, ka Zalcburgas operas iestudējums viņam ir neparasts žanrs. Hermanis operu vēl reizi ir iestudējis tikai Rīgā – 1996.gadā Latvijas Nacionālajā operā viņš iestudēja atjaunotā operas nama atklāšanas izrādi “Uguns un nakts”.

Metcmahers uzskata, ka Hermanis ir atklājis Cimmermana mūzikas garu un dvēseli, jo “tas nav parasts vēsturisks stāsts, tas ir stāsts par meiteni, kuru atņem virsniekam, bet galu galā viņa nonāk uz ielas. Vienkārši un skaidri,” saka diriģents un pateicas Hermanim par iespēju strādāt kopā pie šī sarežģītā iestudējuma.

1957.gadā uzrakstītās operas pamatā ir 18. gadsimta dramaturga Jakoba Lenca luga, kura stāsta par sīktirgotāja meitu Mariju, kas saderināta ar savas kārtas jaunekli Štolcu. Taču uzmanību un jūtas viņai piedāvā augstdzimis franču virsnieks, paved viņu un, kad meitene ir apnikusi, ļauj priecāties arī biedriem. Tā viņa kļūst par kareivju draudzeni un beigās arī ubadzi, ko nepazīst pat pašas tēvs. Bet Štolcs, uzticīgs kā ēna, iestājies armijā, pieteicies par dienestnieku pie pavedēja un, atriebjot līgavu, ar saindētu zupu nogalina gan ļaundari, gan pats sevi.