Kāpēc dzīvei nav jēgas un kāpēc Oļģerts Kroders nespēj lasīt latviešu jauno autoru literatūru?
“Es nekādu padomu nevaru dot, jo esmu sapratis, ka dzīvei jēgas nav. Vienīgi varbūt – mēģināt sevi pēc iespējas ilgāk apmānīt. Jo tad ir vieglāk,” intervijā žurnālam “Ir” saka Latvijas teātra leģenda Valmieras Drāmas teātra režisors Oļģerts Kroders. 9.augustā viņam aprit 91 gads.
Slimības mocītais režisors šoruden kopā ar jauno režisori Inesi Mičuli Valmieras teātrī iestudēs mūsdienu Odesas autora Aleksandra Mardaņa traģikomēdiju “Mātes un meitas”, kurā galvenās lomas atveidos arī māte un meita – aktrises Svetlana Bless un Ieva Puķe.
Kroders 21.gadsimtu sauc par garīgās kultūras demontāžas gadsimtu un priekšā neredz neko citu, kā vien sabrukumu. Tam iemesls ir tehnoloģiju attīstība, kas cilvēci padara nevis gudrāku, bet stulbāku, cilvēkus – nevis darbīgākus, bet slinkākus. “Attīstās pa horizontāli, bet vertikāle kaut kur pazudusi,” saka režisors. Tehnoloģijas mūs sāk aprīt – mūsu laiku, mērķus, ideālus. Tas ir tas pasaules gals, domā Kroders.
Jaunajiem režisoriem viņš norāda uz ideju un ticības trūkumu. Tie, kuri ir to sajutuši, atgriežas pie klasiskām vērtībām, uzskata Kroders. “Ja ir beigusies ticība, ka garīgs progress ir iespējams, tad idejas nevar rasties. Tāpēc jau pasaule mokās,” saka režisors.
Visu interviju ar režisoru Oļģertu Kroderu lasiet žurnālā “Ir”.
Komentāri (23)
tuba76 09.08.2012. 10.17
Man ir kolēģis – labs draugs – mēdz mani vainot vecmodībā, kad diskutējam nepieciešamību pēc iespējas vairāk datorizēt visu iespējamo.
Man patīk datori, bet no pēdējā tehnoloģiju attīstības cunami mūsmājās izsargājamies, vienkārši no tām izvairoties. Par appiem tikai pazobojamies, uz gudrajiem telefoniem pat neskatamies. Planšetdatoru nolēmu kaut kad iegādāties priekš virtuves – būtu ērti lietojams kā pavārgrāmata un iknedēļas iepirkumu sarakstam.
Kad man darbā piezvana kāds klients parasti – parasti liels uzņēmums vai valsts iestāde – un sāk sūdzēties, ka piemēram mūsu atlaides nepasē viņu datorprogrammām un viņiem tās jāievada manuāli – man sāk niezēt mēle, lai pateiktu – priecājies, ka tev vēl ir ko darīt, kad datori apgūs visu – tevi atlaidīs.
Varu piekrist Kroderam lielā mērā, bet ceru, ka mēs tomēr atjēgsimies, ka datori ir domāti mūsu lietošanai nevis mūsu aizstāšanai.
Paskatieties linku http://www.aftonbladet.se/nyheter/article15141459.ab – tur it foto, kā zviedru vilciena pasažieri spiesti tikt uz priekšu savām kājām pa vilciena sliedēm, jo datorkļūme apstādinājusi vilcienu satiksmi visā Dienvidzviedrijā. Manuprāt ļoti simboliski.
0
Ābelīte 09.08.2012. 08.51
Viss tas ko mēs nesaprotam ir ļaunums
0
gliters 09.08.2012. 12.01
Par elektrību piekrītu.
Bet citādi – vainīgas nav tehnoloģijas, bet lielas cilvēces daļas tieksme domāšanas procesā likt ratus zirgam priekšā. Ja atceras, ka tehnoloģijas nav pašmērķis, bet līdzeklis ideju un ieceru realizēšanai, tad viss nostājas savās vietās.
Cita lieta, ka šīs ieceres un idejas nosaka cilvēces garīgās attīstības līmenis – pēdējais tiešām ir tāds, ka varētu vēlēties daudz augstāku. Tā arī ir visu problēmu sakne.
1
0
0
Atbildēt
@tuba76 > gliters 09.08.2012. 13.52
Pēc manas pieredzes jēdziens „cilvēces garīgās attīstības līmenis” ir ārkārtīgi riskants vārdu salikums. Dažādās kultūrās to definē dažādi un nereti ar to saprot dažādas lietas. Tāpēc mēģinājums diskutēt garīgo attīstību visas cilvēces līmenī ir īsts Don Kihota vējdzirnavu cienīgs pasākums.
Mēģināšu ilustrēt – mans darbs ir saistīts ar palīglīdzekli, kas palīdz cilvēkiem kontrolēt laiku. Ir cilvēki, kas vai nu nespēj vispār vai tikai daļēji tikt galā ar tādiem abstraktiem, bet mūsu dzīvēs tik būtiskiem jēdzieniem kā laiks. Viņi vai nu nespēj vispār vai tikai daļēji kontrolēt laiku ar pulksteņa palīdzību. Ja zināt kādu, kas VIENMĒR kavē un principā neko nespēj paveikt norunātā laikā – tad jums ir ļoti aptuvens piemērs manis minētajai problēmai.
Kad mēģinu skaidrot latviešiem šī palīglīdzekļa jēgu, parasti beidzas ar secinājumu, ka šie cilvēki jāpiespiež apgūt pulkstenis, kamēr zviedru speciālistiem tā ir akmens laikmeta taktika – kāpēc spiest cilvēku tērēt laiku ar tik neauglīgu pasākumu, ja viņam var iedot attiecīgu tehnisku palīglīdzekli, iemācīt ar to rīkoties un viņš var veltīt savu laiku tam, ko viņš spēj un prot – strādāt, kaut ko radīt, mācīties utt.
0