Par patēriņa cenu izmaiņām 2012.gada jūlijā
Lai arī līdz šim medijos dominējuši skeptiski viedokļi par PVN samazināšanas ietekmi uz cenām, trešdien publicētie CSP dati ietver skaidri saskatāmas pazīmes, ka šim politikas solim bijuši vērā ņemami rezultāti.
Pārtikas cenas jūlijā pret jūniju ir samazinājušās par 1,2%, kas ir straujākais kritums kopš 2003.gada.
Jāatzīmē, ka pirms pievienošanās Eiropas Savienībai pārtikas cenas šajā mēnesī mēdza krist vismaz tikpat strauji – 1999.gadā tās samazinājās pat par 3%. Acīmredzot tā laika relatīvi noslēgtais tirgus mazināja dārzeņu importa ietekmi ārpus audzēšanai labvēlīgākā perioda Latvijā. Tobrīd arī mūsu lauksaimniecība bija tehnoloģiski daudz primitīvāka un produktu uzglabāšanas iespējas bija daudz ierobežotākas. Tas ietekmēja ne tikai dārzeņus, arī piena ražošanā sezonalitāte bija daudz izteiktāka.
Pēc pievienošanās ES situācija ir mainījusies, kopš 2004-2011.gada pārtikas cenas jūlijā pieauga piecos gadījumos no astoņiem. Runājot par konkrētākām kategorijām, gan piena produktiem, gan gaļai jūlijā reģistrēts lielāks cenu kritums kopš 1998.gada, diez vai tā ir sakritība.
Toties maizei cenas pieaugušas, kas varētu būt skaidrojams ar ļoti straujo graudu cenu kāpumu šovasar sausuma dēļ ASV. Turklāt šā produkta cenas iepriekšējos trijos mēnešos bez redzama iemesla bija kritušās par 1,1%.
Arī kopējā cenu dinamika liek domāt par PVN izmaiņu ietekmi. Vispārējais cenu līmenis jūlijā pret jūniju kritās par 0,5%. Lielāka mēneša deflācija kopš 2000.gada bijusi tikai 2009.gadā, kad Latvija bija visstraujāk grimstošā, nevis straujāk augošā ES ekonomika. Vidēji kopš 2004.gada jūlija cenas ir pieaugušas (par +0,12%), nevis kritušās.
Lai arī PVN samazināšana ir bijis stratēģiski diskutabls solis, no (arī pirms tam ļoti mērenās) inflācijas mazināšanas viedokļa tas acīmredzot ir attaisnojies.
Citiem vārdiem sakot, tas bijis efektīvs risinājums neesošai problēmai. Turklāt ietekme uz pārtikas cenām visdrīzāk bijusi lielāka nekā uz kopējo cenu līmeni. Lai arī daži nesen izskanējuši skaļi politiski paziņojumi balstīti tieši uz apgalvojumu, ka PVN samazināšana palīdzējusi tikai turīgākajai sabiedrības daļai, pazeminot ilglietošanas preču cenas, bet neskarot pārtiku, ir vairāki izskaidrojumi tam, kāpēc PVN ietekme izpaudusies tā, kā tas, acīmredzot, noticis.
Pārtikas cenas tiek retāk tuvinātas psiholoģiski nozīmīgiem sliekšņiem (piemēram, 99 lati, 199 lati un tamlīdzīgi), pie kuriem tirgotāji ieinteresēti pieturēties. Pārtika ir prece, kuru cilvēki pērk visbiežāk, labi zina tās vērtību, regulāri salīdzina dažādu ražotāju un tirgotāju piedāvājumu, tāpēc šajā nozarē ir asa konkurence.
Nepavisam nepārsteidz, ka PVN samazināšanas ietekme uz ilglietošanas precēm datos nav pat aptuveni nojaušama. Piemēram, cenu līmenis preču kategorijā, kurā iekļauta mājokļu iekārta, ir samazinājies par 0,2% pretstatā 0,14% kāpumam vidēji jūlija mēnešos kopš 2004.gada. Bet šogad šajā kategorijā cenu līmenis ir nepārtraukti krities kopš februāra, kas varbūt skaidrojams ar pieaugošu konkurenci, varbūt ar vājo pieprasījumu pēc šiem produktiem no recesijā slīgstošās eirozonas.
Audio, video, foto un datu apstrādes iekārtu cenas jūlijā kritušās par 0,6%, bet šai kategorijai vispār raksturīga tehnoloģiju attīstības virzīta ilglaicīga cenu krituma tendence, piemēram, šā gada februārī cenas kritās pat par 1,9%, bet vidējā mēneša deflācija šajā kategorijā kopš 2004.gada bijusi 0,8%.
Iepriekš teiktais nenozīmē, ka PVN samazināšana bija optimāls risinājums, lai palīdzētu mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamā minimuma celšana būtu vēl labāka, taču pēc šo datu publicēšanas nebūtu godīgi apgalvot, ka PVN samazināšana iedzīvotāju lielākajai daļai neko nav devusi.
Ja pieņemam, ka nav citu faktoru, kas būtu likuši mēneša inflācijai šā gada jūlijā atšķirties no iepriekšējiem gadiem, tad PVN celšanai jau mēneša laikā bijusi ietekme, kuru Finanšu ministrija tai prognozēja ilgākā laika periodā jeb 0,5%. Nav šaubu, ka kaut kādai nodokļu izmaiņu ietekmei uz cenām jāparādās arī turpmākajos mēnešos.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (26)
aivars_silins 08.08.2012. 18.38
Varbūt, ka esmu dumjš, bet šo “efektīvs risinājums neesošai problēmai” es tomēr nesaprotu. Un “PVN samazināšanas ietekme pārsniedz gaidīto” arī izraisa smaidu, neko vairāk. Ļoti cenšas Strautiņš.
3
zauls > aivars_silins 08.08.2012. 21.18
Banku ekspertam Strautiņam jācenšas uzlielīt banku valdība, citādi vēl darbu pazaudēs.
0
zauls > aivars_silins 12.08.2012. 20.33
Nekad neesmu bijis bezdarbnieks un ilgāku laiku arī esmu rāvies pa diviem darbiem. Un es ļoti skaidri redzu, ka godīgs darbs valdībai nav vajadzīgs, jo visas nevēlamās lietas valdības apkrauj ar lieliem nodokļiem, bet vēlamās atbrīvo no nodokļiem. Dombrovska un Vienotības attieksme pret godīgiem darba darītājiem ir skaidri redzama – mēs viņiem neesam vajadzīgi.
0
austrisv > aivars_silins 12.08.2012. 13.38
Varbūt ar Tevi tā noticis?
0
madzandra 08.08.2012. 21.19
Atklāta propaganda.Tāda pati kā PSRS par ekonomikas sasniegumiem, bet tauta “slīgst” arvien lielākā nabadzībā.Valdība un tās apmaksātie ekonomisti uzskata mūs visus ar muļķiem. Rudenī pieaugs labības, miltu un maizes cenas.Gāzes un apkures.Rādītāji nebūs tik pozitīvi.
4
zauls > madzandra 12.08.2012. 20.34
Es esmu nabags, mēneša beigās man jādomā kā tikt uz darbu. Ričuks salūza.
0
madzandra > madzandra 09.08.2012. 20.54
Par pārtiku.Un tas ir tikai sākums.
http://www.apollo.lv/zinas/slikto-laika-apstaklu-del-strauji-augusas-partikas-cenas-pasaule/525605
0
austrisv > madzandra 12.08.2012. 13.41
Kur Tu redzi to tautas nabadzību. Cilvēks, kurš grib strādāt un strādā, nav nabags, bet ir paēdis. Arī pensionāri ir paēduši un labāk nekā PSRS laikos, kad ne gaļu, ne pienu , ne sviestu bez taloniem dabūt nevarēja. Pati redzu, kas iepērkas Z.S un Straupes piena veikalos!
Kā man tā izlikšanās par nabagiem ir piegriezusies.
0
Ieva > madzandra 09.08.2012. 17.19
Labi gan , ka ir kāds, kas zin labāk par Strautiņu, ir tautsaimniecības eksperts un var izvērtēt ekonomikas attīstības aspektus. Paldies, ka atvēri acis!
0
Elīna Melngaile 08.08.2012. 17.38
Tieši gribēju pieminēt zemo degvielas cenu, bet sapratu, ka noteikti ir vēl daudzi apstakļi, kuri daudz vairāk ietekmē nekā 1% no PVN. Un, ja godīgi, arī visi citi rakstā minētie cipariņi ir tik smieklīgi mazi, ka nabadzīgajam paterētājam, kam ģimenē pārtikas budžets iespējams ir ap 50-100 latiem mēnesī šis kritums attiecīgi sastāda smieklīgu ietaupītu latiņu labākajā gadījumā. Tāpēc šie “optimistiskie” rakstiņi ir vnk cinisms, jo paēdušais neēdušā ādā īsti nevar ielīst…
5
+2
-3
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
-1
Atbildēt
@aija_vecenane > Elīna Melngaile 09.08.2012. 20.14
Ja ģimenei pārtikas budžets ir 100 lati, tad arī viens “latiņš”, kā tu to tik izsmējīgi sauc, ir noderīgs.
0
zauls > Elīna Melngaile 12.08.2012. 20.29
Par PVN. Kategoriski esmu pret, ka alkoholam, čupačupiem, cocacolai, hamburgeriem un sermuļādas kažokiem tika samazināts PVN.
0
zauls > Elīna Melngaile 12.08.2012. 20.27
Beidz vienreiz čīkstēt. Vienmēr atrodi kādu darvas karoti, ko par komentāriem ieliet. Čīksti un čīksti. Vairāk pozitīvisma! P.S. Grostiņš erotiskajos sapņos vairs nerādās?
0
zauls > Elīna Melngaile 12.08.2012. 20.38
Un kategoriski iebilstu pret to, ka pamperiem, maizei, pienam ir tāds pats PVN, kā alkoholam un Zaķa džipam.
0
austrisv > Elīna Melngaile 12.08.2012. 13.36
Jā, jā, čikstam tik tālāk, jo kad pacēla PVN par 1%, nebija labi, bet, kad par 1% samazina PVN atkal nav labi!
Vaimanāt- tas gan ir labi! Galvenais- viss ir slikti.
0