Rīga — Ušakova mazā Krievija

Referendums par otru valsts valodu ir lielā politika. Ar to Saskaņas centrs pauž savu attieksmi pret valsti un arī pret saviem vēlētājiem, kuri tam galu galā ir tikai līdzeklis ciniskai Latvijas čakarēšanai.

Taču tā pati «jo sliktāk valstij, jo labāk» domāšana un nerēķināšanās ar vēlētāju interesēm vada šos politiķus arī ikdienas «biznesa» darbos. Vislabāk tas redzams lielākajā no SC vadītajām pašvaldībām Rīgā.

Nupat divas ziņas vienlaikus krāšņi ilustrē SC saimniekošanas stilu. Pirmā – triju gadu laikā, kopš bija pieejami Eiropas Savienības līdzekļi ēku siltināšanai, Rīgas dome nav pieteikusies renovēt nevienu no pašvaldības apsaimniekotajām mājām. Otrā – dome nolēmusi četrkārtīgi palielināt šogad plānotos pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» zaudējumus.

Maksājam, lai šie var šķērdēt

Ēku siltināšanai pieejamie ES līdzekļi – apmēram 48 miljoni latu – tūlīt būs izlietoti, tātad šo iespēju Rīgas dome ir palaidusi garām. Toties pašvaldības uzņēmumā «Rīgas namu pārvaldnieks» pērn izveidota «Sabiedrības stratēģiskās plānošanas un starptautisko projektu nodaļa», kura nodarbojoties ar ēku siltināšanas projektiem. Šī nodaļa, kā arī tiem pašiem mērķiem izveidotā «Rīgas enerģētikas aģentūra», turpināšot «strādāt ar šiem jautājumiem», drošina domes stratēģiskie plānotāji. Piemēram, esot noslēgta virkne līgumu par energoaudita veikšanu. RNP rīkojot arī sapulces, kurās stāstot par siltināšanas risinājumiem un iespējamām izmaksām. Bet jau 2010.gadā pieņemts «Pilsētas ilgtspējīgas attīstības enerģētikas rīcības plāns». Varam nešaubīties, ka šādu siltināšanas darbu darītāji par labu atalgojumu turpinās sildīt amata krēslus.

Bet pašvaldības uzņēmumam «Rīgas satiksme» draud bankrots, brīdina domes satiksmes stratēģi un prasa, lai šogad plānoto 12 miljonu latu zaudējumu segšanai Latvijas valdība piešķir līdzekļus no valsts budžeta. Jo domes rezerves esot iztērētas jau pērn, kad uzņēmums cietis 3 miljonu zaudējumus. Tajā pašā laikā pilsētas mērs Nils Ušakovs uzstāj, ka pensionāriem arī turpmāk Rīgas sabiedriskajā transportā jābrauc par brīvu.

Nekas nav par brīvu. Taču Ušakovam svarīgākas par «Rīgas satiksmei» draudošo bankrotu acīmredzot ir nākamās pašvaldību vēlēšanas, kurās atkal populistiski jāuzpērk sava elektorāta disciplinētākā daļa – pensionāri -, lai var turpināt izsaimniekot visu rīdzinieku un arī pārējo Latvijas iedzīvotāju naudu. Tikmēr viņa partija savā klasiskajā padomju stilā arī šo situāciju varētu izmantot «naudas apgūšanai» – izveidojot kārtējo aģentūru vai komiteju, vai labāk abas un vēl kādu trešo, kur kārtējam savējo pulciņam saņemt algu par pētījumu un projektu papīru cilāšanu.

Kleptokrātiskais sociālisms

Domes un tās uzņēmumu amatpersonas uzskaita dažādus aizbildinājumus, kāpēc nav izmantota iespēja renovēt nevienu no RNP apsaimniekotajām 4000 ēkām – gan iedzīvotāju kūtrumu, gan likumu neskaidrības. Taču nepasaka laikam tomēr vissvarīgāko – ka Rīgas domes pašreizējiem saimniekiem nav izdevīgi darīt to, kas būtu izdevīgi tiklab rīdziniekiem, kā arī visai valstij, ja Rīgā izdotos samazināt enerģijas patēriņu.

Enerģijas patēriņš siltinātās ēkās samazinās pat līdz 50 procentiem. Taču līdz ar to samazinātos iedzīvotāju maksātā nauda «Rīgas namu pārvaldniekam», līdz ar to – pašvaldības namu apsaimniekotāja maksātā nauda «Rīgas siltumam», līdz ar to – Rīgas siltumapgādes uzņēmuma maksājumi «Latvijas gāzei» un tās peļņa. Galu galā samazinātos no Krievijas pašreizējās varas pīlāra «Gazprom» iepirktās gāzes apjoms.

Nav grūti iedomāties Ušakova domes ļaužu domāšanu: a kāda mārrutka pēc jāatņem pašiem sev politiskais laupījums – rīdzinieku nauda, ar ko var rīkoties, kā izdevīgāk, – un turklāt jākaitē arī patroniem Maskavā? Pat ja pastāvīgās aizkulišu runas par Ušakova un Andra Amerika vadītajā domē it kā ieviesto 20 procentu «otkatu» likmi būtu tikai ļauna melšana, jo vairāk naudas, jo lielākasiespējas ar to rīkoties. Ja turklāt tas ir, var teikt, ģeopolitisks jautājums.

Padomju cilvēkiem mācīja uzticību «lielajai dzimtenei» pāri mīlestībai uz «mazo dzimteni». Par «Vienotās Krievijas» mazā brāļa «Saskaņas centra» izvēli starp lojalitāti savai lielajai vai mazajai dzimtenei diezin vai jāšaubās.

Noslaucamā Latvija

Mortens Hansens no Stokholmas Ekonomikas skolas ir aprēķinājis, ka no trim Baltijas un trim Skandināvijas valstīm – Dānijas, Zviedrijas un Somijas – Latvijā ir visdārgākā enerģija, rēķinot energoresursu patēriņu, kas nepieciešams iekšzemes kopprodukta viena eiro radīšanai. Latvijā šis rādītājs ir divreiz lielāks nekā Zviedrijā un četrreiz lielāks nekā Dānijā, kuras ir starp bagātākajām ES valstīm.

Hansens to skaidro ar energoresursu neefektīvo, izšķērdīgo izmantošanu, kas ir daļa no padomju mantojuma. Un bikli atgādina – lai nu kā, pagājuši tomēr jau 20 gadi, kopš PSRS vairs nav.

Taču Saskaņas centra saimnieciskā darbošanās Rīgas domē ir ikdienas atgādinājums, ka padomju saimniekošanas tradīcijas ne tikai ir dzīvas, bet ir arī radoši papildinātas ar nodokļu maksātāju naudas «kapitālistiski» savtīgas šķērdēšanas kultūru, kuras kopšanā SC savā ziņā pat pārspēj «trekno gadu» saimniekotājus.

Jo, pirmkārt, pašu ieskatā nedara taču neko tādu, kas nebūtu pieņemams arī viņu ideoloģiskajā un politiskajā metropolē austrumos (un to droši vien saprot un pieņem arī vismaz daļa SC vēlētāju). Otrkārt, gadiem ilgi koptais «aizvainojums» par nebūšanu valdībā ir gana labs aizbildinājums šādam saimniekošanas stilam. Kāpēc būtu jākautrējas sariebt aizvainotājiem, šķiežot viņu naudu? Valdība samazina budžeta deficītu? Ušakova atbilde – pašvaldības budžets ar 35 miljonu jeb 8% deficītu.

Skaidrs, ka SC nonākšana valdībā pēc pirmstermiņa vēlēšanām pērnruden būtu novērsusi referendumu par otras valsts valodas statusu krievu valodai. Taču diezin vai par to būtu vērts maksāt (burtiski un visiem) ar Rīgas domē pašsaprotamās Krievijas politiskā biznesa kultūras iekopšanu arī Latvijas valdībā.