“Spēlmaņu nakts” mūža balvu iegūs Kairiša un Šapiro

Balvu pasniedz jau 18 gadus pēc kārtas

“Spēlmaņu nakts” laikā nozīmīgo balvu par mūža ieguldījumu skatuves mākslā saņems Nacionālā teātra aktrise Astrīda Kairiša un bijušais Jaunatnes teātra galvenais režisors Ādolfs Šapiro, aģentūrai LETA pastāstīja sabiedrisko attiecību speciāliste Lelde Sāre.

Godinot teātra vecmeistarus, ik gadu “Spēlmaņu nakts” laikā tiek pasniegta balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā.

“Šo nomināciju Latvijā ir pelnījuši ļoti daudzi teātra vecmeistari, kuru darbi un panākumi daudzu gadu garumā runā paši par sevi. Tādēļ mums ir patiess lepnums, ka jau 18 gadus pēc kārtas varam godināt ļoti īpašus cilvēkus un pasniegt viņiem balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā,” saka Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāja Daiga Šiliņa-Gaismiņa.

Kairišas teātra un kino lomu zelta gadi bijuši viņas spēka gadi. Pēc studijām pirmie gadi nostrādāti Liepājas teātrī, balansējot no absolūtas neticības savai varēšanai līdz brīnišķīgi nospēlētai Madarai “Salnā pavasarī”. Pēc tam viņa nonāca tajā Latvijas Nacionālā teātra aktieru pulkā, bez kuriem teātra spožākās izrādes nebūtu bijušas iespējamas. Alfrēda Jaunušana režijā top desmitiem lomu, spožākās – Zane “Pūt, vējiņi!”, Jūlija “Liliomā”, Antonija “Skroderdienās Silmačos”, Liena “Mērnieku laikos” un Spīdola “Ugunī un naktī”.

Pavisam aktrise savā mūžā ir nospēlējusi vairāk nekā 70 lomu, turklāt pārsvarā tās ir dramatiskās un traģiskās lomas, jo šī stīga māksliniecē ir spēcīgāka par komisko, kaut spēlētas arī komēdijas.

Šapiro 1964.gadā Jaunatnes teātrī tika uzticēts galvenā režisora postenis. Divdesmit piecus gadus vecā režisora talants ātri izlauzās ārpus bērnu izrādēm, viņš sāka paša izvirzītās programmēs īstenošanu. Režisors lauza padomju bērnu un jaunatnes teātra kanonu, tiecoties tuvināt bērnus un pusaudžus pieaugušo pasaulei, pētot bērna dzīvi kā drāmu.

Šapiro laika gaitā izveidoja savu teātri par modernāko Latvijā, viņa vadībā Jaunatnes teātris kļuva par teātri pieaugušiem, kas iestudējumos risina eksistenciālas cilvēka esības problēmas novatoriskā estētikā. Tapa Ostrovska “Negaiss”, Ibsena “Pērs Gints”, Čehova “Ivanovs” un citas izrādes.

Atšķirībā no daudziem cittautiešiem, ko dzīve tolaik nespieda mācīties latviešu valodu, Ādolfs Šapiro to apguva un 70.gadu sākumā sāka iestudēt arī latviešu klasiku un oriģināllugas, ar ko iemantoja latviešu inteliģences īpašu cieņu un uzticību. Turklāt, nebūdams latvietis, režisors bieži vien spēja objektīvāk novērtēt stāvokli un šķietami neatrisināmos jautājumos piedāvāja negaidītu skatījumu it kā no malas. Tapa Raiņa “Zelta zirgs”, Gunāra Priedes “Sniegotie kalni” un Māras Zālītes “Dzīvais ūdens”.

Pagājušajā gadā “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu saņēma aktieris, režisors, teātra vēsturnieks un rakstnieks Kārlis Pamše, bet Teātra Zelta fondā tika uzņemta Jaunatnes teātra aktrise un tautas dziesmu teicēja Elvīra Baldiņa, kā arī scenogrāfs un Latvijas Leļļu teātra bijušais galvenais mākslinieks Pāvils Šenhofs, kurš diemžēl šī gada martā aizgāja aizsaulē.

Teātra “Zelta fondā” pirmdien svinīgi tika uzņemti divi skatuves mākslinieki – Latvijas Nacionālā teātra aktrise Velta Līne un Valmieras Drāmas teātra režisors Oļģerts Kroders.

Šie abi zelta raudzes mākslinieki pievienosies 14 citiem patlaban “Zelta fondā” pārstāvētajiem teātra māksliniekiem.

Līne ir izcila aktrise, kuras neparastais talants tika pamanīts jau studiju laikā – 1946.gadā uzreiz ģimnāzijas viņa sāka aktieru studijas kā vislabākā pretendente jaunuzņemto studentu vidū. Līne savas aktrises karjeras laikā ir nospēlējusi gandrīz visas pasaules un latviešu klasikas mīlētāju, traģisko un arī komisko varoņu lomas. Turklāt unikāli, ka vēl 80 gadu vecumā aktrise saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu kā “Gada labākā aktrise” par Fainas Raņevskas lomu Obrazcova izrādē “Divas sirdis”.

Kroders ar teātri ir bijis saistīts jau kopš dzimšanas – viņš uzaudzis aktrises Hertas Vulfas un teātra kritiķa, tulkotāja Roberta Krodera ģimenē. Ģimenes intelektuālās tradīcijas, paša neatlaidīgais darbs un plašas kultūras intereses izveidojušas Kroderu par vienu no erudītākajām personībām Latvijas teātra mākslā. Viņa izrādēs būtiska tēma ir vēršanās pret jebkura veida vardarbību, iestudējuma centrā lielākoties ir cilvēks izvēles situācijā. Savos iestudējumos viņš uzsvēris arī personības garīgās aktivitātes un iekšējās neatkarības nozīmību – to iespējams sajust arī tādās pēdējo gadu Krodera labākajās izrādēs kā, piemēram, Čehova “Ķiršu dārzs”, Šekspīra “Hamlets”, Vuolijoki “Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes”, Šekspīra “Karalis Līrs”, Dostojevska “Idiots”.

Vēl līdz 21.novembrim ir iespējams nobalsot par sezonas labāko izrādi, aktieri un aktrisi, kuri saņems skatītāju balvu svinīgajā “Spēlmaņu nakts” noslēguma apbalvošanas pasākumā.