Baltezera aizstāvji cīnās par brīvu piekļuvi krastam • IR.lv

Baltezera aizstāvji cīnās par brīvu piekļuvi krastam

19
"Baltezera terases" zemes robeža.
Krista Vitena

Biedrība uzskata, ka nekustamā īpašuma apsaimniekotāji ir agresīvi okupējuši publisku teritoriju

Pirms nepilna gada dibinātā biedrība „Par brīvu Lielā Baltezera krastu” sākusi cīņu ar nekustamā īpašuma projekta „Baltezera terases” un tās kontrolētājiem “Nordea banku” par tauvas joslas ievērošanu un brīvu piekļuvi Juglas kanālam.

Pārkāpumus Bukultos jau konstatējusi Lielrīgas reģionālā vides pārvalde (RVP) un ir sākta administratīvā lieta, lai noskaidrotu, kurš ir atbildīgs pie tauvas joslas pārkāpšanu.

Saskaņotajos dokumentos redzams, ka Garkalnes kadastra kartē žogs pie īpašuma nav iekļauts un tauvas joslai nepieciešamie 10 metri ir atstāti. Ir.lv noskaidroja, ka žoga uzstādīšana un krasta nostiprināšana bijusi paredzēta līdz būvniecības nodošanai, taču līdz pat šim brīdim tas nav novākts. Turklāt, kā norāda Baltezera aizstāvji, krastā vai teju uz ūdens uzcelta jauna būve. Biedrības vadītājs Artūrs Priede uzsver, ka „Baltezera terases” zemesgabali vispār nepieguļ Juglas kanālam, tāpēc uzskata, ka nekustamā īpašuma apsaimniekotāji ir agresīvi okupējuši publisku teritoriju.

Projekts „Baltezera terases” ekspluatācijā nodots 2007. gada pavasarī, mājokļu komplekss atrodas Juglas kanāla krastā pie Baltezera. Kopumā projektu veido septiņas mazstāvu daudzdzīvokļu mājas ar 75 dzīvokļiem. Lai arī „Baltezera terases” cenšas pievilināt jaunus pircējus ar daudzsološu tekstu par labiekārtotu un drošu vidi, ar skaistu skatu un ātru nokļūšanu Rīgā, liela daļa no dzīvokļiem – 40 – joprojām ir tukši. Taču tas netraucē projekta īpašniekiem arī sludinājumu portālos, piemēram, ss.lv, papildināt labumu sarakstu ar „slēgtu un labiekārtotu teritoriju”, kas norobežota ar žogu. 

Šis žogs liedz pieeju Juglas kanālam pārējiem Bukultu iedzīvotājiem. Šāda rīcība pārkāpj Latvijas normatīvos aktus par vides pieejamību un aizsardzību, kā arī likumu par tauvas joslu, kas paredz, ka „tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei, robežapsardzībai, vides aizsardzībai, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai”. Šajā gadījumā tauvas joslas platumam ir jābūt 10 metriem.

Tauvas joslas pārkāpumi un citi teritorijas ierobežojumi ap Baltezeru esot ļoti izplatīti un cīnīties ar tiem nav viegli, jo bieži vien tas vairāk ir „politisks jautājums”, kurš būtu jārisina Garkalnes novada domei, informē Garkalnes novada Būvvaldes vadītājs Jānis Dambis. Pārkāpumu aktus būvvalde sastāda regulāri, taču, piemēram, šogad ir tikai viena lieta, kura nonākusi līdz tiesai un kurā Būvvalde uzvarējusi, panākot, ka patvaļīgi uzstādītie ierobežojumi tiek novākti.

Dambis piekrīt, ka „Baltezera terašu” gadījumā „pilnīgi viennozīmīgi ir pārkāpts likums”, un jau pavasarī tika sastādīts akts. Būvvalde sazinājusies ar “Nordea banku”, gan sūtot vēstules, gan zvanot, taču nekādu ieinteresētību banka nav izrādījusi. Bankas pārstāvji gan neko no tā neatceras.

Arī Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktore Inta Hahele un RVP dabas sektora vecākā inspektore Marija Mileika Ir.lv apstiprināja, ka Bukultos ir konstatēti pārkāpumi un jau sākta administratīvā lieta, lai savāktu faktus un noskaidrotu, kurš ir atbildīgs tauvas joslas likuma neievērošanā, un sodītu vainīgos. I.Hahele teic, ka, iespējams, tā ir „pašu pasūtītāju un būvētāju pašdarbība viņu izpratnes līmenī”.

Biedrības „Par brīvu Lielā Baltezera krastu” vadītājs Artūrs Priede Ir.lv pastāstīja, ka pirmās pretenzijas iedzīvotāji izteikuši jau aprīlī, sūtot vēstuli “Nordea bankas” juristam Sandim Saulītim. Atbildi biedrība no bankas sabiedrisko attiecību nodaļas ar pateicību par informāciju un solījumu, ka „mēs lūgsim apsaimniekotāju noskaidrot, kādā veidā prasības par tauvas joslu ievērošanu būtu nodrošināmas un kādā kārtībā mājā esošo dzīvokļu īpašniekiem tas būtu jārealizē”, saņēmusi tikai 1.jūlijā. Tomēr līdz šim nekādu risinājumu vai vismaz sarunu par to Bukultu iedzīvotāji nav sagaidījuši.

Pirms nedēļas, 24.oktobrī, Priede biedrības vārdā atklātu vēstuli par vides pārkāpumiem „Baltezera terasēs” nosūtīja bankas vadītājam Jānim Bukam un lūdza „veikt visas nepieciešamās darbības, lai tiktu nojaukti žogi un norobežojumi, kas liedz iedzīvotājiem brīvi pārvietoties un uzturēties Juglas kanāla piekrastē, kas ir valsts zeme”. Biedrības vadītājam esot informācija, ka banka aicinājumu ir saņēmusi un izlasījusi, taču pagaidām atbildi vēl nav sniegusi.

Biedrība bija nolēmusi atbildi gaidīt līdz 31.oktobrim. Ja arī tad tās nebūs, biedrība ir gatava vērsties pie bankas mātes uzņēmuma Skandināvijā, kurai „vides jautājumi ir ļoti būtiski”. Pastāv iespēja, ka tiks arī iesniegta prasība tiesā. Biedrības mērķis ir, „lai nākamajā pavasarī iedzīvotāji var brīvi atpūsties kanāla un ezera krastā”, saka Priede.

Otrdien, 1.novembrī, “Nordea banka” sniedza atbildi, ko parakstījis bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks. Biedrībai banka norāda, ka jau vasarā pēc pirmās vēstules saņemšanas sazinājušies ar apsaimniekotājiem. Tie apstiprinājuši, ka “apbūve tikusi veikta, ievērojot visus normatīvos aktus, atbilstoši pašvaldības izdotajām atļaujām”. Tomēr kā vienīgo viņi piedāvā atkārtoti sazināties ar apsaimniekotājiem, lai tie risina šo situāciju. Biedrības vadītājs A.Priede saka, ka šī vēstule esot ļoti līdzīga iepriekš saņemtajai, un ir sajūta, ka “banka tikai atrakstās”.

Biedrība pavasarī esot vērsusies arī Garkalnes novada domē, taču arī no domes reāla palīdzība netika sniegta. A.Priede teica, ka dome solījusi veikt reidus, lai iedzīvotājiem atjaunotu piekļuvi krastam, tomēr nekas nav mainījies.

Ir.lv sazinājās ar domes priekšsēdētāju Mārtiņu Gunāru Bauzi-Krastiņu un viņš nenoliedza, ka biedrība jau iepriekš izvirzījusi pretenzijas, viņš esot informēts par situāciju pie Juglas kanāla, taču „šī ir nenozīmīga lieta un dome ievēro Latvijas likumdošanu”. Viņš uzskata, ka tā ir likumu interpretēšana individuālām vajadzībām – biedrība un mediji to interpretējot savā labā, bet dome citādi. Viņš uzskata, ka šajā gadījumā likumā minētie „kājāmgājēji” esot tie zvejnieki, kuri pārvietojas gar krastu.

“Nordea bankas” sabiedrisko attiecību vadītāja un preses sekretāre Dagnija Lejiņa Ir.lv norāda, ka pēc vasarā saņemtās biedrības vēstules viņi ir sazinājušies ar ēkas apsaimniekotāju, kurš apliecinājis, ka „apbūve tikusi veikta, ievērojot visus normatīvos aktus, atbilstoši pašvaldības izdotajām būvatļaujām”. Viņa arī informē, ka to, „kas notiek ciemā, ievērojot visu dzīvokļu īpašnieku intereses, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē kopā ar apsaimniekotājiem”. „Baltezera terases” īpašnieki, kuru skaitā ir arī “Nordea banka”, novērtējot sabiedrisko iniciatīvu, tāpēc esot gatavi runāt ar apsaimniekotājiem un aicināt viņus sazināties ar biedrību, lai klātienē varētu atrisināt neskaidros jautājumus.

M.G. Bauze-Krastiņš uzskata, ka situācija pie Baltezera ir ļoti laba un nekādu problēmu nav, jo privātīpašnieki ir sakopuši teritoriju un rūpējas par to, kā arī pārējai sabiedrībai atstātā pieeja pie Baltezera esot pietiekama. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka iedzīvotājiem patiesībā pretenziju nav, jo visus iesniegumus no biedrības parakstot viena persona – tās vadītājs Artūrs Priede, kurš esot vienīgais neapmierinātais. „Viņš spēlē spēlītes,” vācot punktus nākamajām vēlēšanām, lai pats varētu kļūt par politiķi, saka domes priekšsēdētājs. Taču Priede apgalvo, ka viņam neesot plānu iesaistīties politikā, mērķis ir pārstāvēt Bukultu iedzīvotājus un biedrības „Par brīvu Lielā Baltezera krastu” 300 atbalstītājus.

Lai situācija uzlabotos „pašai sabiedrībai ir jāattīstās un jāaug. Ir jāņem vērā sabiedrības intereses, jo visiem ir tiesības izmantot publisko ezeru”, saka Būvvaldes vadītājs Dambis, norādot, ka „Baltezera terases” ir tikai viens no daudzajiem Baltezera piekrastes apbūves gadījumiem un pārkāpumiem.

 

Komentāri (19)

austrisv 01.11.2011. 12.13

“Lai situācija uzlabotos „pašai sabiedrībai ir jāattīstās un jāaug. Ir jāņem vērā sabiedrības intereses, jo visiem ir tiesības izmantot publisko ezeru”, saka Būvvaldes vadītājs Dambis, norādot, ka „Baltezera terases” ir tikai viens no daudzajiem Baltezera piekrastes apbūves gadījumiem un pārkāpumiem.”

pilnīgi piekrītu, jo tikai pašu cilvēku pasivitāte iedrošina šos biezos pārkāpt likumus!! Ja cilvēki nesamierināsies ar cūcībām, bet aktīvi pret tām nostājas, tad cūcības vienkārši vairs nevar eksistēt, jo zina, ka tas neies cauri!
Zinu pēc savas pieredzes. Esmu cīnījusies vienmēr un arī izcīnījusi cīņu pret šim cūcībām. Grūti jau gājis, bet vai tad ir uzvaras bez cīņas! Noteikti jācīnās!!!!
Re, kā Jūrmalā arī biedrība uzvarēja pret Šlesera visvarenību: izcirst priedes, bet tas ir tikai sākums. Galvenais neņaudēt, bet cīnīties, ja “izdzen pa durvīm”, tad “jākāpj pa logu”!

+24
0
Atbildēt

2

    Agnese Lûse > austrisv 01.11.2011. 23.56

    Paldies gan Baltezera aizstāvjiem gan tev,vairāk tādu sabiedrībā aktīvu cilvēki ! :)
    Varbut ir jāuztaisa kāda konkreta un ļoti pārdomāta flashmob akcija,pret sabiedrības labuma zagļiem ? :)))

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    ivetao2007 > austrisv 01.11.2011. 13.36

    Ar tādiem nekauņām a la šlosers, jārīkojā tikpat nekaunīgi. Jāņem rokā cirvji un āmuri un jāiznīcina tos žogus un mūrus. Tā būtu pati par sevi saprotama rīcība, aizstāvot savas tiesības uz brīvību. Piedraudot tiem nekauņām un neliešiem, ka var gadītie kā kāds palaiž sarkano gaili. Vai atrod Molotova kokteili. Varu saderēt, ka dudzas vilas uzbūvētas par valstij nozagtiem līdzekļiem un nesodamība radījusi jaunu nekauņu sugu.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Ligiña Doniña 01.11.2011. 12.47

Valsts policijas pavadībā, nojaukt nelikumīgās būves. Precedents radītu momentānu reakciju no pārējo pārkāpēju puses.

+16
0
Atbildēt

1

    Normunds > Ligiña Doniña 01.11.2011. 22.55

    Jā, tas būtu nepieciešams, lai šīs lietas vispār sāktu kustēties – nojaukt! Diemžēl, šī problēma ir ar lielu “bārdu”. Jau no Civillikuma atjaunošanas laika normu par ēku un būvju nojaukšanu (kuras uzceltas uz svešas zemes, arī pašvaldību zemes) pielieto ļoti diferencēti, proti, ja to darītu es, vai kāds cits sīks cilvēciņš, tad nojauktu pats dziedādams. Ja to darītu “cienījams” cilvēks, tad pašvaldība atrastu 101 iemeslu lai šo normu neievērotu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

lelde_rafelde 01.11.2011. 12.09

Es tur arī dažreiz peldos un tā betona siena tiešām kretinē!

+8
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu