Iedzīvotājiem netīk publisks apkures parādnieku reģistrs
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju kā efektīvākos risinājumus apkures rēķinu samazināšanai atbalsta ēku siltināšanu un apkures sistēmas modernizēšanu, kā arī iespēju izvēlēties lētākos siltumenerģijas ražošanas veidus, liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Otrs risinājums, kurš guvis 58% aptaujas respondentu atbalstu, ir ierīkot skaitītājus ar iespēju atslēgt apkuri individuāliem dzīvokļiem ēkās, kurās ir centralizētā siltumpiegāde. Tas nepieciešams, lai tiem cilvēkiem, kuri godprātīgi maksā rēķinus, nebūtu jāsedz savu kaimiņu parādi.
„Tomēr šis ir tehniski grūti īstenojams un tādēļ arī ļoti dārgs risinājums. Tādēļ ilgtermiņā iedzīvotāji atbalsta arī pozitīvās ievirzes risinājumu – rēķinu samazināšanu, lai parādnieki varētu norēķināties gan par uzkrātajiem parādiem, gan par nākotnē saņemtajiem pakalpojumiem,” skaidro “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktora vietniece Diāna Krampe.
Citi piedāvātie risinājumi, kuri neguva tik lielu atbalstu un netiek uzskatīti par efektīviem, piedāvā veidot publisku parādnieku reģistru, prasību iesniegšanu tiesā, privāto parādu piedzinēju nolīgšanu un pārējo daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju iesaistīšanu parādu atgūšanā.
Šogad Latvijā pieejamais kopējais publiskais finansējums daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanai ir 44 337 186 latu, uz kuriem var pieteikties jebkuras daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji. „Projektu iesniegumu pieņemšana turpinās līdz brīdim, kad aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums būs izlietots,” ziņo Latvijas Ekonomikas ministrijas mājas lapa. Tiek prognozēts, ka šoziem siltinātā mājoklī dzīvos aptuveni 140 daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji. Visaktīvāk siltināšanas procesi notiek Liepājā un Valmierā.
Ekonomikas ministrija informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros ir izveidojusi e-karti, kur var aplūkot renovētās daudzdzīvokļu mājas Latvijā, kā arī iegūt plašāku informāciju par veiktajiem darbiem un nodošanas termiņiem katrā no mājām.
“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta aptauja par apkures sezonas ietekmi uz mājsaimniecību budžetu veikta šā gada oktobrī, internetā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 70 gadiem.
Komentāri (11)
Juris Millers 31.10.2011. 13.20
Jāatrod veids kā uztaisīt siltuma skaitītāju, ko varētu iemontēt kaut vai katrā radiātorā, turklāt apvienot skaitītāju ar ventili, lai pašam regulētu siltumu. Uztaisīt vienu dizainu, saražot 100 000 gabalus un uzstādīt visās mājās.
Tad vairs nebūs problēmu – cilveki bez naudas varēs nosiltināties ar avīzem un nogriezt radiātorus uz 1, tie, kam nauda ir varēs uzgriezt uz 5 un baudīt 25 grādus istabā visu cauru gadu. Un katrs samaksās tieši tik, cik notērējis, kas motivēs lieki nevēdināt telpas un nohermetizēt katru mazako šķirbiņu logā.
1
Vestnieks_Epak > Juris Millers 31.10.2011. 13.55
Iespējams, ka es to nosapņoju, kad Rīgas siltumam piedāvāja šādu variantu, ka katrs liek sev siltuma skaitītāju, viņi sacēla baigo brēku, ka tā nedrīkst utt. Līdz ar to es secinu, ka tarifs par siltumu nemaz nav tik atbilstošs cenai kā mums te siltumnieki saka. Un vēl ir ļoti daudz siltuma zuduma siltumtrašu līnijās, ko es dikti šaubos vai siltuma piegādātāji sedz no saviem līdzekļiem.
0
Andis K. 31.10.2011. 14.05
Siltums ir tieši tāda pati prece, kā jebkura cita, un cilvēkam ir jādod izvēle – pirkt to vai nepirkt. Jauneklīgam un norūdītam cilvēkam pilnīgi pietiek, ja dzīvoklī ir +16 – +18 grādi, viņš labprātāk tērē naudu citur – un tās ir viņa tiesības. Savukārt, ja kāds grib un var atļauties siltāku – arī viņam to nedrīkst liegt. Regulējami radiatori ar skaitītāju – tā ir norma, nevis greznība. Un tad pie viena atrisināsies arī iespēja atslēgt siltumu nemaksātāsjiem tā, lai neciestu pārējie.
0
Aivars Krauklis 31.10.2011. 15.52
Ui, cik te daudz siltumtehniķu. Ja daudzstāvu mājā radiatori viens zem otra saslēgti virknē pie viena stāvvada, tad sistēma jāpārtaisa visa un pamatīgi. Maksāsiet?
1
0
0
Atbildēt
@sivrita > Aivars Krauklis 31.10.2011. 17.12
tas protams ir darbiņš… bet vairāk gan organizatoriski ķēpīgs kā finansiāli ietilpīgs…
ieguldījumu atsistu pāris sezonās… nav jau vajadzīgs 25 grādus uzturēt visu diennakti dzīvoklī ziemas aukstumā…
0