Visvairāk otrgadnieku pieaug pirmajā un devītajā klasē
Šogad uz otru gadu palika par 655 bērniem vairāk nekā pirms gada, visstraujākais otrgadnieku skaita pieaugums vērojams gan pirmajā, gan arī devītajā klasē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā statistika.
“Latvijas Avīze” trešdien vēsta, ka 2009./2010. mācību gadā otrajā klasē netika pārcelti aptuveni trīs procenti pirmklasnieku, bet 2010./2011. gadā nākamajā līmenī nav tikuši jau 4,4 procenti bērnu. Pēdējos gados pirmklasnieku skaits pieaug, līdz ar to absolūtajos skaitļos situācija izskatās vēl nepatīkamāka: iepriekš otru gadu pirmajā klasē sēdēja 623 bērni, bet pagājušajā mācību gadā netika pārcelti jau 882 bērni, vēsta BNS.
IZM vispārējās izglītības nodaļas vadītāja Inita Juhņēviča otrgadnieku skaita palielināšanos pirmajā klasē saista ar to, ka līdz šim nav nodrošināta pēctecība. Proti, prasības, kas mazuļiem tiek izvirzītas pirmsskolas obligātajā apmācībā, būtiski atšķīrās no prasībām, kas bērnu sagaida skolā. Turklāt, kaut arī formāli pirmsskolas sagatavošana nosaukta par obligāto, normatīvie akti pieļauj, ka bērns skolai tiek gatavots mājās. Daļa vecāku mājās patiešām daudz darbojas ar mazuļiem, bet citi ne.
Līdz ar to bērnu, kas atnāk uz 1. klasi, sagatavotības līmenis mēdz būt ļoti dažāds. Savukārt skolām nav tiesību kādu bērnu atraidīt un neuzņemt tāpēc, ka viņš nav pietiekami sagatavots skolai. Skolu pienākums ir “tikt galā ar situāciju”, taču ne vienmēr tas izdodas un bērns mācībās atpaliek.
Lai risinātu šo situāciju, Valsts izglītības satura centrs pēdējā gada laikā strādā pie sešgadnieku izglītības programmas uzlabošanas. Turklāt apstiprinātas jaunas izglītības satura vadlīnijas, kam vajadzētu sakārtot pēctecību starp dažādiem izglītības līmeņiem.
Tomēr laikraksts norāda, ka IZM sniegtais situācijas skaidrojums tomēr ir nepilnīgs, jo minētā situācija ar sešgadnieku sagatavošanu skolai nav radusies pagājušajā mācību gadā, tāda tā bija arī iepriekš. Taču, piemēram, 2009./2010. mācību gadā otrgadnieku pirmklasnieku skaits savukārt saruka.
Juhņēviča pieļauj, ka ir arī citi iemesli bērnu palikšanai uz otru gadu. Taču IZM pārstāvji uzsver – 2010./2011. gadā nav mainījies ne mācību saturs, ne arī vērtēšanas sistēma. Līdz ar to nav neviena skaidri redzama iemesla otrgadnieku skaita pieaugumam.
Lai detalizētāk varētu atbildēt, kāpēc pieaudzis otrgadnieku skaits, būtu nepieciešama sīkāka analīze. IZM nezina, vai tādu varētu veikt, jo ministrijas plānus ierobežo finansējuma trūkums.
Ministrijā uzsver – skolām vajadzētu izvērtēt katra otrgadnieka individuālo situāciju, lai saprastu, kādu iemeslu dēļ bērns palicis uz otru gadu.
Komentāri (31)
juhans 12.10.2011. 11.31
Vienreiz pieaug un citreiz samazinās otrgadnieku skaits vai nesekmīgo skaits, tad ta sensācija. Bet, ja to grib uzskatīt par sensāciju, tad jārīkojas. Stāsta, ka pirms gadiem četrdesmit kādā padomju t.s. republikā, kad tajā konstēts liels nesekmīgo skaits, attiecīgais ministrs izdevis pavēli – turpmāk neizlikt atzīmes zem trijnieka. Esot palīdzējis – sekmība zibenīgi uzlabojusies.
0
Līga Lētiņa 12.10.2011. 09.37
kāds vēl naudas trūkums ? pieceliet savas pakaļas no beņķa, un aizejiet(rīgā) , aizbrauciet (province)uz skolām , parunājiet ar skolotājiem. uz telefona pasēžiet. kādu vēl naudu pētijumiem? dariet savu darbu. ātri vien uzzināsiet iemeslus. iespējams , ka starp tiem nebūs jūsu vienīgais minētais – sliktais PII darbs.
0
ineta_rr 12.10.2011. 11.33
Cēloni es varu pateikt bez pētīšanas: nauda seko skolēnam kombinācijā ar demogrāfisko bedri. Agrāk skolas nebija sevisķi ieinteresētas turēt otrgadniekus, taču tas, kā tiek “ražoti” otrgadnieki, gan būtu jānoskaidro – vai skolotāji apzināti gremdē, vai tos, kas agrāk kaut kā izpeldēja, tagad piežmiedz, vai vienkārši paceļ iekšējās kārtības noteikumos pārcelšanas latiņu augstāk, bet jānoskaidro ir.
0