Grieķijas bankrota netiešie efekti uz Latviju būtu ļoti lieli
Tiešā veidā Latvijai no Grieķijas bankrota būtu “ne silts, ne auksts”, taču netieši efekti būtu ļoti lieli, sarunā ar biznesa portālu “Nozare.lv” atzina “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Viņaprāt, domāt, ka Grieķijā notiekošais mūs neskar, ir ļoti naivi.
“Tas mūs ietekmētu, pirmkārt, caur tirdzniecību un ekonomikas aktivitāti, otrkārt, caur finanšu tirgiem – banku bilancēm, spēju kreditēt, un, treškārt, caur vispārējo noskaņojumu,” uzsvēra Kazāks.
Pēc viņa sacītā, galvenā problēma ir tā, ka nevar ticami novilkt līniju starp Grieķiju un pārējām krīzes skartajām valstīm.
Grieķijai piedzīvojot defoltu, esot risks, ka finanšu tirgos spiediens uz citām valstīm kļūst tik liels, ka arī tās būs spiestas defoltēt. Savukārt finanšu institūcijas ieguldījušas milzīgus līdzekļus šo valstu vērtspapīros, un defolts radītu milzīgus zaudējumus bankām, kurām būtu jāpalielina pamatkapitāls, un attiecīgi samazinātos kreditēšanai pieejamās summas.
Tas savukārt negatīvi ietekmētu visu ekonomisko aktivitāti, trāpot arī Latvijai, jo pieprasījums pēc mūsu precēm un pakalpojumiem ārējos tirgos samazinātos, piebilda Kazāks, norādot, ka arī Latvijas uzņēmumu un valdības iespējas aizņemties mazinātos un sadārdzinātos. “Būtu ne tikai grūtāk pārdot preces un pakalpojumus, bet arī pārfinansēt un segt savas saistības,” sacīja Kazāks.
Grieķijai un citām parādos nonākušajām eirozonas valstīm nav citas alternatīvas kā taupības pasākumi, intervijā aģentūrai AFP ceturtdien norādīja arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība).
“Eirozonas valstu gadījumā tas, šķiet, ir vienīgais reālistiskais ceļš uz priekšu,” sacīja Dombrovskis, kas ieradies uz Eiropas Savienības samitu Varšavā, ziņo LETA.
“Mums Latvijā bija šīs debates, ka nav laba doma krīzes laikā samazināt izdevumus, ka nodokļu celšana ir slikta doma, tāpēc pagaidīsim, kamēr ekonomika stabilizēsies, izmantosim budžeta deficītu kā fiskālo stimulu un ar parādu tiksim galā vēlāk,” norādīja premjers, “taču diemžēl šī loģika nedarbojas viena vienkārša iemesla dēļ – finansiālā stabilitāte ir ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījums.”
Komentāri (45)
austrisv 30.09.2011. 09.28
Skaidrāks par skaidru, ka Grieķijas krīze mūs skars pastarpināti. izskatās, ka grieķi nebūt nevēlas kaut kā savilkt jostas un tāpēc, manuprāt, Grieķijas defolts ir neizbēgams. Tieši tāpēc SC nevar ņemt valdībā, jo ši partija ir kreisa un tātad uz tērēšanu orientēta, par ko liecina tā pensiju indeksācija svēlme. Viss jau būtu nekas, bet kur ņemt to naudu vēl vairāk, lai to izdarītu, ja soc budžets jau tā sastāda 1. 3 mijardus???
SC ņemšana valdībā būtu nāv’joša premjeram, it seviški, ja valdība sastāvētu no trim partijām . t.sk SC, kam absolūti neinteresētu, kā, piemēram, Dombrovskis, spētu šo soc naudu iegūt budžetā.
12
trewe2 > austrisv 30.09.2011. 10.21
Starp citu, Grieķija ir tas gadījums, kur devalvācija būtu risinājums, tikai… Viņi gan EUR devalvē tik un tā, bet nepietiekami savai situācijai.
0
trewe2 > austrisv 30.09.2011. 10.15
Cik bija šogad plānotais deficīts Grieķijai? Es vairs neatceros skaitli. Bet reālais jau šobrīd bija kādus 4-5% lielāks. Un ir vēl jāņem vērā grieķu tradīcijas ar atskaišu sniegšanu. Ko tas norāda? Ka viņu pasākumi vai nu nedarbojas, vai arī tie ir tikai uz papīra.
0
austrisv > austrisv 30.09.2011. 10.01
V. Lācis!
piekrītu, jo grieķi, tā tiešām izskatās, ka domā. Sak, kur jūs tagad spruksiet, jo esat sapirkušies mūsu valsts parādzīmes? ha ha! un tā arī ir! Vācija ir spukās. Tāpat pārējās EUR zonas valstis, kuras taupa un ietaupa, lai stutētu Grieķiju, kura par to tik smejas, jo tā var!
0
austrisv > austrisv 30.09.2011. 10.10
Pēcik, nu jā un tas, ka SVF jau sāk pietrūkt naudas arī mums ir zināms, jo Grieķijai jau nevajag tikai kādus nieka 5 miljardus, bet 300 vai 400 miljardus vismaz, jo tērē ne pa jokam tie 11 milj iedzīvotāju! Tātad ir milzīgi tēriņi, kurus var mazināt un mazināt!!!
0
andrisskrastins > austrisv 30.09.2011. 09.45
Taisnība gluži nebūs, grieķu valdība savelk joslas, un protesti viņus tik daudz neietekmē, jo reāli tie ir skaļi, taču ne visaptveroši (dažādas iedzīvotāju grupas skatās uz to visu ļoti dažādi), taču jāgriež ir ļoti daudz, tāpēc jau ir runa par 50% parāda norakstīšanu, jo pat SVF un ES runā par to, ka piemēram Grieķijas valdība nedrīkst celt nodokļus, bet ka tai ir jāizbeidz nu jau praktiski par tradīciju kļuvusi nodokļu nemaksāšana, jo Grieķijā to tiešām dara tikai duraki un godīgie. Taču kā zināms tradīcijas mirst ļoti riebīgi un lēni.
0
andrisskrastins > austrisv 30.09.2011. 10.04
Gribu atgādināt jums abiem ka SVF nav ES pakļauts un viņi dod lielāko piķa daļu. Ja Grieķija nepildīs SVF prasības – ir gan Ukrainas, gan Baltkrievijas piemēri. Bet fakts ka Vācija savulaik noticēja gan Grieķijas safabricētajiem skaitļiem, kā arī ļāva Vācijas bankām tik masveidīgi iepirkt Grieķijas parādzīmes liecina par to, ka vai nu kādam tika labi samaksāts vai labi nolobēts, vai kāds ir bijis ļoti neuzmanīgs.
0
trewe2 > austrisv 30.09.2011. 10.10
Bet, Vācija ir spukās. Tāpat pārējās EUR zonas valstis…
—————
Mēs arī. Mums gan nav jāaizdod grieķiem, bet LVL ir piesiets EUR un tirgus mums pamatā ir EU.
0
austrisv > austrisv 30.09.2011. 10.14
Neticu gan, ka grieķi domās! Viņiem ir labi, ka parādus jau sāk norakstīt un viņi turpinās, jo augļi jau ir! lai citi taupa, jo ir muļķi, manuprāt, tā domā grieķi!
Par mūsu arodbiedrībām pilnīgi piekrītu, bet latvieši vairumā tomēr domā ar galvu, izņemot skolotājus! Tas 2008. gada budžetā jau bija skolotāju rijīguma dēl, kad noplenderēja soc budžeta uzkrājumus tas pats Kalvītis! nevajadzēja piekāpties!
0
andrisskrastins > austrisv 30.09.2011. 10.00
Nē nu arodbiedrības Grieķijā ir sen zaudējušas konstruktīvismu un grieķi ir vienkārši brutāli izlaidušies, ne velti heidonisms nāk no senās Grieķijas laikiem.
Es nezinu…es tomēr ticu ka *lielākā daļa* grieķu sapratīs ka tā turpināt nedrīkst (cerēt ka visiem aizies ir naivi). Turklāt ja vēro sabiedriskās aptaujas, tad uz ielām virmuļo tikai kāda puse. Otra puse ir gatava akceptēt samazinājumus, kas ir pamatoti izskaidroti un valdība komunicē.
0
trewe2 > austrisv 30.09.2011. 10.08
pecisk, Nē nu arodbiedrības Grieķijā ir sen zaudējušas konstruktīvismu…
—————
Mūsējās arī. Atminieties, kā arodbiedrības bļāva par algu palielināšanu 2007. – 2008. gadā, kad bija jau skaidrs, ka ir ziepes? Arodbiedrības ir absolūti bezatbildīgas sociālpopulistu organizācijas.
…es tomēr ticu ka *lielākā daļa* grieķu sapratīs ka tā turpināt nedrīkst…
—————-
Sapratīs, ka tie valsts ierēdņi nedrīkst, bet ka pašiem jāmainās nesapratīs. Un nav jau arī laka vairs audzinošu pasākumu kopumam paaudžu garumā. Risinājumu vajag “rīt uz brokastu laiku” vai, pareizāk sakot, vajadzēja jau aizvakar.
0
trewe2 > austrisv 30.09.2011. 09.58
pecisk, Taču kā zināms tradīcijas mirst ļoti riebīgi un lēni.
—————–
Nav jau ticības, ka tā tradīcija mirst, jo grieķi ir iedarbinājuši shēmu kā slaukt Eiropas valstis. Viņu naudas motors rūc teicami. Kas viņiem liedz tā turpināt gadiem?
0
austrisv > austrisv 30.09.2011. 09.50
Tas, ka Grieķijā mazais un vidējais bizness nemaksā nodokļus , zināju tīri labi, bet jostu savilkšana grieķiem netīk un netīk, jo cik zinu, tad arodbiedrības aicina uz milzu streikiem, bet , kā zināms, tad streiki nograuj pēdējo ekonomiku! Vai tad tā nav? Latvieši tomēr negāja uz streikiem, bet sakoda zobus, kā jau ziemeļnieki, jo saprata, ka streikos jau naudu neiegūt! Citiem nav jādod nauda, bet nauda ir jānopelna pašiem. ja nevar nopelnīt, tad jādzīvo kā ir un viss.
0
trewe2 30.09.2011. 10.13
pecisk, Vai tad SVF ir lielākais kreditors? Man šķiet ka EU.
Vai ir doma par visu likt atbildēt Vācijai?
2
andrisskrastins > trewe2 30.09.2011. 10.17
Ok, ja godīgi, es vairs nespēju izsekot kurš un kā un cik dod. Sākumā bija SVF, bet tad nākošās tūres laikam ES meta kopā.
0
trewe2 > trewe2 30.09.2011. 10.26
Cik no IKP šobrīd ir Grieķiem ārējais parāds %? Nebija tā, ka tuvojas 200%? Procentu likmes refinansēšanai aug un IKP krīt… “Smuka” bilde, vai ne?
0
andrisskrastins 30.09.2011. 09.26
“taču diemžēl šī loģika nedarbojas viena vienkārša iemesla dēļ – finansiālā stabilitāte ir ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījums.”
Tur ir tas paradokss. Šī problēma nebūtu tik asa, ja nebūtu Keinsejānisma eksperimentu izgāšanās – ASV 800 miljardi, Francijas un Vācijas naudiņa, utt. Tirgos nav ticības ka naudas sviešana pakaļ ir risinājums, jābūt reālai izaugsmei lai šī nauda akumulētos un nāktu atpakaļ. Protams, daļa tirgus ir tikai spekulanti, bet tie seko tām nopietnajām plūsmām.
Risinājums? Šobrīd saīsināt, cik var lai netērējas – un meklēt ko ražot un pakāpeniski sākot no nulles.
Grieķijas krīze mūs var skart galvenokārt spēcīgi ietekmējot ES tirgu, jo pamatīgi cietīs Lielbritānija, Vācija, Francija – lielie tirgi, kur mums ir labs noiets. Tāpēc tās bankrotu vismaz daļēji novērst būtu ļoti pozitīvs solis.
3
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
@trewe2 > andrisskrastins 30.09.2011. 10.51
Šajā gadījumā tie ir saistīti, bet atsevišķi stāsti. EUR zona deva iespēju tikt pie ļoti lētiem kredītresursiem no Eiropas centrālās bankas (Tiesa, tā banka ir Vācijā)un ar šiem lētajiem resursiem barot savu ekonomiku. Investori nāk ar saviem resursiem, kurus, lielu daļu, domājams, jau ir paguvuši evakuēt no tā grimstošā kuģa.
0
Kinskis > andrisskrastins 30.09.2011. 10.28
Grieķi veikli izmantojuši situāciju, ka tās ekonomikā ieguldījušās valstis (Vācija, Francija) cerēja, ka tomēr kaut kā tas atrisināsies. Grieķijas uzvedība atgādina pirātu dzīvesveidu – hroniski dzīvot uz svešas naudas rēķina un buntoties, ja kāds to nevēlas finansēt. Savukārt Ziemeļu eirozonas valstis ir spiestas to paciest un maksāt par kļūdām, ar kurām tām ir vismazākais sakars. Nav brīnums, ka somi pieprasīja ķīlas garantijas saviem glābšanas izdevumiem.
Stāstu “par slikto Grieķiju” (kas tērējusi daudz naudas) varētu paplašināt ar stāstu par investoriem, kas šo naudu ieguldījuši ne visai saprātīgā veidā. Ir gadījies dzirdēt, kā vācieši sūdzas par garlaicīgo Berlīnes nekustamā īpašuma tirgu vai par garlaicīgo Vācijas ekonomiku, uz kuru dinamikas tempiem ir grūti ātri nopelnīt. Tad nu noteikta daļa vāciešu naudas sāk virzīties uz straujāk augošiem tirgiem, kur attiecīgi arī risks ir lielāks. Starp citu, Grieķija pirms aptuveni 10 gadiem bija visai dzīvelīgs tirgus uz pārējās Eiropas fona, ko lielā mērā veicināja Atēnu Olimpiskās spēles. Tagad mēs redzam, ka investori Grieķijā kaut ko ir palaiduši garām, bet vēlas savus zaudējumus pārnest uz citu pleciem.
0
trewe2 > andrisskrastins 30.09.2011. 09.50
Baidos, ka gadījumā ar Grieķiju tā ir gandrīz pata situācija. Zinu mazliet par to, kā tur cilvēki dzīvo un taisa biznesus. Tajā valstī ir sekojošas tradīcijas:
– strādāt ļoti maz, vairāk “tusēt” pa kafejnīcām vai pie mājas, bet saņemt tiešām labu algu;
– visi sociālie labumi (medicīna, piemēram) bez maksas un plašā spektrā;
– lielas pensijas
– uzņēmējdarbība ir stipri regulēta, ierobežojot konkurenci un par kukuļiem pārdodot biznesa iespējas. Piemērs – degvielas tirgus un stāsts par degvielas pārvadātājiem,
– mazajā un vidējā biznesā, ja samaksā kukuli valsts ierēdnim, nodokļi vairs gadiem nav jāmaksā.
Kā gan valsts ar šādām tradīcijām vispār var izlīst no krīzes? Pat pie mazākā mēģinājuma budžetu apcirpt, tur uzreiz visi streiko un vēl samazina kopproduktu. Tā, manuprāt, ir pilnīga bezizeja, kurā ir iepīta visa Eiropa, ja ne pat pasaule. Vienīgais solis, šķiet, ir tomēr izsviest grieķus no EUR kluba. Jā, tas liek aizdevējiem zaudēt aizdoto, bet vai tad ir cerības aizdoto atgūt, ja grieķus atstāj EUR zonā?
0