Grieķija – gaisma tuneļa galā vai tikai pretimbraucošs vilciens?

Komentāri (19)

Econ 29.07.2015. 21.19

Ja nav, ko rakstīt, varbūt nemaz nevajag. Neticu, ka vāciešiem vai francūžiem, vai itāļiem interesē Skrīveres kundzes šabloniskie tekstiņi. Tā kā būtu laiks izbeigt, jo Latvijai vajag NATO un Dienvideiropas, arī Francijas atbalstu NATO un saistībā ar sankcijām.

Nevienam nopietnam ekspertam pasaule vairs neinteresē tā sauktais “veiksmes stāsts”, tiek pieņemti lēmumi, lai Latvijas situāciju neatkārtotu, tajā skaitā ar “too big to fail” bankām.

“tikai īstenojot nopietnas strukturālās reformas, mazinot korupciju un apkarojot nodokļu nemaksāšanu, uzlabojot Grieķijas tiesu sistēmas efektivitāti, mazinot valdības administratīvo slogu un veidojot uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgu vidi.” – tad jau labi, ka Latvijā viss tā izdarīts. Tikai, ka nesanāk, ka pajautās precīzi, kas ir jēdziens “strukturāla reforma”, tad eksperte to pateikt nemaz nevarēs.

-2

Atbildēt

Viesturs > Econ 30.07.2015. 23.39

Strukturālā reforma ir gudri nosaukta – 1) algu samazināšana, 2) darba vietu skaita samazināšana, 3) pensiju samazināšana, 4) pensionēšanās vecuma samazināšana, 5) bezdarbnieku pabalsta lieluma un ilguma samazināšana, 6) visu citu iespējamo sociālo pabalstu samazināšana, 7) maksimāla privatizācija, 8)darba ņēmeju tiesību samazināšana un atlaišanas atvieglošana, 9) arodbiedrību tiesību samazināšana. Šo uzskaitījumu var turpināt līdz bezgalībai.

Vidējais latvietis (tas, kurš palicis Latvijā) tā arī domā, ka strukturālā reforma, tas ir, kas bezgala valstiski svarīgs, ko ļaunā valdība līdz galam nespēj ieviest.

Tad, kas beidzot saņemsies un ieviesīs, tad arī puse no atlikušajiem aizmuks.

Bet vidējais palikušais vienalga būs laimīgs un bezgala lepns ar savu veiksmes stāstu, ar vidējo darba meklēšanas ilgumu 6-12 mēneši.

Atbildēt

Econ > Econ 31.07.2015. 11.36

Labais par reformām :)

4) Pensionēšanās vecuma atcelšana, piesaistot dzīves ilgumam.

Pameklēju Internetā speciālistes līdzšinējo profesionālo pieredzi, sasniegumus. Tādu nav, pabeigusi skolu 2014.gadā un jau eksperte valsts līmenī. Bez pieredzes uzņēmējdarbībā, bez pieredzes valsts pārvaldē, bez pieredzes jebkur, tikko no skolas sola. Kaut kas neiedomājams Rietumeiropā, ka sabiedriskais medijs tādu tiešām translētu kā “eksperti” vai nopietni laikraksti publicētu. Līmenis graujošs, jaunieši no skolas sola sauc sevi par “ekspertiem”. Daudzos gadījumos pasaules līmeņa eksperti ekonomikas jomā ar daudzu gadu pieredzi nesauktu sevi par ekspertiem Grieķijas jautājumos. Tam nepieciešams zināt vismaz kaut kādā līmenī viņu valodu, pietiekamos sīkumos moderno laiku vēsturi, būt kontaktos ar viņu valsts pārvaldi utt., nepietiek ar Zviedru Ekonomikas augstskolas Rīgas filiāles pabeigšanu.

ECB būtu nopietni jāpaseko līdzi, ko filiāles dara.

Atbildēt

Komentāri nav iespējoti šim rakstam