Apvienības līderis Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no tiem
Apvienības “Saskaņas centrs” (SC) deputāti 10.Saeimā izvairījušies no balsojumiem, politiskā spēka līderis Jānis Urbanovičs nav piedalījies aptuveni pusē no tiem, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”. Izpētot Saeimas deputātu balsojumus, raidījums atklājis, ka šīs, nu jau atlaistās Saeimas deviņos darbības mēnešos visneaktīvākā bijusi SC frakcija. Savukārt tās līderis Urbanovičs vispār nav piedalījies 653 no Saeimā notikušajiem balsojumiem. Tas teju trīskārt pārsniedz otru lielāko Saeimas nebalsotāju – pie frakcijām nepiederošo deputātu Visvaldi Lāci, kurš nav balsojis 238 reizes.
Kopā SC deputātiem ir reģistrēti 4888 nebalsošanas gadījumi. Salīdzinoši otrajai neaktīvākajai frakcijai – “Par labu Latviju” (PLL) tādu gadījumu bijis 1659. “Vienotības” deputāti nav balsojuši 1497 reizes, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 1440. Visaktīvāk balsojumos ir piedalījusies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija, kurai bijuši tikai 370 nebalsošanas gadījumi, ziņo BNS.
No 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 ir piedalījušies visi SC deputāti. SC ar simtprocentīgu interesi balsojuši gadījumos, kad izskatīti projekti par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, valsts svētku un atceres dienām, pašvaldību pilnvarām un bāriņtiesām, Kriminālprocesa, Civilprocesa un Administartīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs.
Pilnībā visi SC deputāti balsojuši arī par uzticības izteikšanu ZZS vides un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim un pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūgumu atļaut veikt kratīšanu PLL frakcijas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās.
Urbanovičs, lūgts komentēt pētījuma rezultātus, izskatījās pārsteigts un solīja ar to iepazīties detalizētāk. Viņš piekrita, ka bieži nav bijis Saeimas zālē balsojumu laikā, jo runājis ar žurnālistiem, bet tomēr tik lielu savu un savas partijas biedru nebalsošanas gadījumu skaitu nespēja argumentēti izskaidrot.
“Es papētīšu un arī varbūt būšu sašutis. Bet bieži vien tā ir tā ceturtā poga balsojumā. Tā arī ir attieksmes paušana,” klāstīja politiķis.
Komentāri (22)
mary75 29.08.2011. 06.42
Nebalsošana nav attieksmes paušana, kā apgalvo Urbanovics, bet, taisni izvairīšanās no attieksmes paušanas, attieksmi var paust, balsojot vai nu par, vai pret, vai atturoties, nevis nepiedaloties, parasta demagoģija.
Un nebalsošana var notikt arī ar mērķi vēlāk neskaidrot savam elektorātam, kāpēc balsots tā vai citādi, tātad, izvairīties no atbildības.
Vai arī deputātam nav nekāda priekštata vai intereses par att. jautājumu, un tad jājautā, par ko viņam maksā algu.
0
Pēteris Orinskis 29.08.2011. 14.46
Arī atturēšanās īsti nav attieksmes paušana. Tā attaisnojama vienīgi gadījumos, kad deputātam ir interešu konflikts. Pārējos gadījumos arī atturēšanās ir mēģinājums izvairīties no atbildības un bieži – apzināts aizvietotājs “pret” balsojumam – acu aizmālēšanai.
0