CVK: iespējamā sadarbība ar VDK vēlētājam nav izšķirīga

Atteikšanos no šīs prasības deputātu kandidātiem noteiks sabiedrības viedoklis

Likuma prasība informēt vēlētājus par deputāta kandidāta iespējamo sadarbību ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju (VDK) vēlētājiem nav izšķiroša, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Arņa Cimdara novērojumi. 

Taču CVK vadītājs aģentūrai BNS norādīja, ka diskusiju par atteikšanos no šādu ziņu publiskošanas noteiks sabiedrības noskaņojums. Viņaprāt, šādas likuma prasības varētu arī nebūt, taču kādam tā joprojām var likties pamatota. 

“Vai pašlaik ir aktuāli uzturēt šādu aizliegumu vēl arvien? Tam mērītājs ir sabiedrības viedoklis, ko demokrātiskā valstī pauž deputāti. Manuprāt, jautājums par šiem cilvēkiem un tiesību ierobežojumiem, kuru vārdi ir VDK maisos, varētu būt viens no jautājumiem, ko deputātu kandidāti varētu pārrunāt ar saviem vēlētājiem un tad paust ar balsojumu parlamentā,” sacīja Cimdars. 

Prakse liecinot, ka vēlētāji vērtē kandidātus ne tikai pēc šī viena kritērija, bet arī citām īpašībām. Taču uz jautājumu, vai arhīva nepilnību dēļ daļa kandidātu tādēļ nav sliktākās pozīcijas nekā citi, viņš nevarēja skaidri atbildēt.

“Ja mēs paskatāmies vēlēšanu rezultātus, ir grūti izmērīt, vai cilvēks, par kuru tāda ziņa ir norādīta, tādēļ bauda mazāku uzticību. Piemēram, [Georgs] Andrejeva kungs, kurš atzina, ka ir šādos sarakstos, jo tajā laikā nodarbojās ar zinātni un bija svarīgi piedalīties starptautiskos pasākumos, viņam bija jāparaksta dokumenti. Viņam šāds ieraksts ir, bet tas netraucēja viņu ievēlēt Eiropas Parlamentā. Tā ka tas nav vienīgais kritērijs, pēc kā vēlētāji izdara izvēli. Līdz ar to jautājums par vienādākām vai nevienādākām pozīcijām.. Iespējams, tas kaut kā rada nevienlīdzību, bet tas nekad nav vienīgais kritērijs. Ja kandidātam bez tā ir arī dažādas citas labas īpašības, piemēram, izglītība, inteliģence, tolerance utt., šāda publikācija neko neietekmē, līdz ar to tā patiesībā ir lieka,” uzskata ilggadējais CVK vadītājs. 

Jau ziņots, ka CVK ir saņēmusi pārbaužu rezultātus no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) par visiem vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem. Saņemtie atzinumi liecina, ka četri deputātu kandidāti varētu būt sadarbojušies ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju kā šā dienesta aģenti. Šie deputātu kandidāti ir – Harijs Ozols (“Vienotība”), Osvalds Putniņš (“Kristīgi demokrātiskā savienība”), Aivars Saliņš (“Par prezidentālu republiku”) un Aigars Zariņš (“Tautas kontrole”). 

Vienlaikus TSDC atzinumos norāda, ka šo deputātu kandidātu sadarbība ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju nav pierādīta tiesas ceļā, jo nav bijušas ierosinātas pārbaudes lietas. 

Likumā noteikts, ka CVK nodrošina, lai tiktu publicēti to kandidātu vārdi un uzvārdi, par kuriem TSDC ir ziņas, ka tā rīcībā, Valsts arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka šie kandidāti varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.