Seile: netaisos aiziet

Intervija ar Annu Seili par atgriešanos politikā

Bijusī Augstākās padomes (AP) deputāte Anna Seile (71, “Vienotība”) kopš valsts neatkarības atjaunošanas Saeimu pametusi vien uz īsu brīdi – viņa pērnruden nestartēja 10.Saeimas vēlēšanās. Tagad Seile plāno atgriezties, jo ārkārtas situācijā nevēloties stāvēt malā un viņai ir bažas, ka jaunie paši netiks galā. Par to, kāpēc jau 2006.gadā Seile nepiekrita parakstīt uzsaukumu tautai ar aicinājumu neatbalstīt politiskos spēkus, aiz kuriem stāv oligarhi, kā arī to, kas patiesībā vainīgs pie tā, ka atlaista Saeima, Ir.lv intervija ar deputāta kandidāti.

Kādēļ nolēmāt startēt 11.Saeimas vēlēšanās? Iepriekš izlaidāt 10.Saeimas vēlēšanas un bija arī paziņojums par aiziešanu no politikas.

Īstenībā tas paziņojums, ka es aizeju no aktīvās politikas, ir interpretācija, jo no politikas es neaizgāju, arī netaisos aiziet, jo biju “Pilsoniskās savienības” domē un valdē un gandrīz vai katru nedēļu skraidīju pa šīm valdes sēdēm, palīdzot gatavoties Saeimas vēlēšanām. Es paziņoju, ka neiešu uz 10.Saeimas vēlēšanām, un negāju arī. Īstenībā par to priecājos. Šo nepilno gadu es izbaudīju dzīvi mājās tādu, kādai tai varbūt vajadzētu būt.

Un apnika?

Nē, es atgriezos, pārfrāzējot dzejoļu rindu, es varētu teikt: “Tēvu zemei grūti laiki, meitām jāiet palīgā.”

Vai tie laiki ir grūtāki nekā iepriekšējie?

Man liekas, ka šajā ārkārtas situācijā, kad ir ārkārtas vēlēšanas, ir ļoti bīstami, ja neizveidojas tāda valdība, kas var noturēt līdzšinējo kursu, izrāpties no krīzes un uzlabot ekonomisko situāciju. Es visus šos gadus esmu strādājusi Saeimā Tautsaimniecības komisijā. No sākuma tā saucās lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, un pat tagad es ļoti sekoju līdzi visām izmaiņām likumdošanā, kādas notiek šajā 10.Saeimā. Esmu arī ciešā saiknē ar Ilmu Čepāni, kas strādā Juridiskajā komisijā, un darbojos līdzi it kā sava prieka pēc. Bet īstenībā man lielas bažas rada daži likumi – viens, ka beidzot vajadzētu pabeigt to zemes reformu. Otrs – es tā kā sargsuns sargāju, lai netiktu privatizēti “Latvijas Valsts meži”, un ar šausmām klausos, ka pēdējā laikā arvien vairāk atskan domas, ka valsts uzņēmumi ir nerentabli un ka varbūt ir jāpārskata visa šī filosofija.

Kas, jūsuprāt, liecina, ka tas valsts kurss varētu nepareizi pagriezties?

Vislielākās bažas man ir par to – pēdējā laikā par to populāri ir runāt, ka tas, kurš vēlēšanās saņem visvairāk balsu, tas veido valdību. (..) Ja “Saskaņas centrs” dabūs visvairāk balsu, un mēs visu laiku sakām, ka nu ir viņiem jāuztic valdība, tad tas irbīstami. Kapēc tas ir bīstami? Mēs cīnāmies pret trim oligarhiem Latvijā, tas ir pareizi, un es uzskatu, ka Zatlers ļoti tālredzīgi to izdarīja. Šī Saeima vairs nevarēja strādāt tādā stilā, jo bieži kopā ar opozīciju tika nobalsots un Dombrovska reformas arī neizdevās. Bet mēs aizmirstam to, ka “Saskaņas centram” ir savi oligarhi un tie nav Latvijā. Vai šajā brīdī, kad ejam no krīzes ārā, ekonomika uzlabojas, mēs atdosim tos važas grožus svešiem oligarhiem no mūsu kaimiņzemēm, ko mēs tā jau esam izbaudījuši padomju laikos? Tas ir bīstami. Tai filosofijai ir jābūt mazliet citādākai. Nenoliedzu, ka Latvijā dzīvojošie krievu tautības cilvēki varētu strādāt arī Latvijas valdībā, bet viņiem ir jāsaprot, ka ir jāintegrējas šajās partijās, kas pārstāv Latvijas valstiskās intereses. Tas kaut kā nenotiek vai notiek ļoti minimāli. Patlaban atdot Urbanovičam varu ir bīstami. Vislabākā valdība būtu – “Vienotība”, Zatlera Reformu partija un “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šīs trīs partijas kopā varētu noturēt to valsti un turpināt reformas. Te es arī gribētu panākt, lai beidzot to VL-TB/LNNK piesaistītu valdībai, jo viņi nav briesmīgi sliktie radikāļi.

Āboltiņa un Jaunups izteikušies, ka valdību būtu jāveido kopā ar “Saskaņas centru”. Vai jūs pati esat gatava strādāt šādā koalīcijā, ja jūs ievēlēs Saeimā?

Es esmu gatava darīt visu, lai šāda koalīcija nebūtu.

Tomēr, ja tā būtu?

Nepieļauju. Āboltiņas kundze ir mainījusi savas domas. Es nezinu vai domas, bet savus izteikumus.

Kā vērtējat Zatlera lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu?

Pozitīvi, esmu ar abām rokām par, jo šī valdība nevarēja strādāt.

Valdība vai Saeima?

Abas divas. “Zaļie zemnieki” jau iepriekšējā Saeimā vairāk domāja par Ventspili, par savas partijas labumu, par to, kā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem no valsts budžeta izspiest aizvien lielāku labumu. Tās vairs nebija valstiskas intereses. Strādājot Sadarbības padomē 9.Saeimā, es redzēju, kā tas viss notiek, tur vēl kaut kā viņus varēja iegrozīt, bet šajā Saeimā balsojumi kaut vai par Šlesera dzīvokļa kratīšanu – viņi jau balsoja kopā ar savu īsteno koalīciju “Saskaņas centru” un “Par labu Latviju!”, kas nav nekāda labā Latvija.

Jūs tomēr Saeimā esat strādājusi ilgu laiku. Vai, jūsuprāt, par “demokrātijas privatizēšanu” var runāt 10.Saeimas kontekstā vai tā tomēr ir problēma ar dziļākām saknēm?

Pēdējā Saeima izveidoja neveiksmīgu valdību. Manuprāt, tajā vajadzēja paņemt klāt VL-TB/LNNK. Tad tas vairākums būtu pārvērties reālākā sadarbībā. Ja to neizdarīja, tad šādā valdībā strādāt nevarēja. Īstenībā jāsaka, ka īstā atlaišana bija vairāk mērķēta uz valdības atlaišanu, jo Saeima nebija vēl iešūpojusies, tā vēl nevarēja strādāt. Bet citu koalīciju izveidot vairs nevarēja, ja tik stingri nostājās pret VL-TB/LNNK paņemšanu. Taču arī viņu balsis vēl nebija pietiekamas. Arī viņiem reizēm ir tā, ka ne visi lēmumi ir pietiekami izsvērti un nopietni. Es ļoti augstu novērtēju Raivja Dzintara un Einara Cilinska darbību. Tagad mazliet brīnos, ka par premjera amata kandidātu šī partija tomēr ir izvirzījusi Gaidi Bērziņu.

Bet tā noteikti ir arī senāka problēma. To jau pierādīja Lietussargu revolūcija, 13.janvāra notikumi, domāju, ka Saeimu varbūt vajadzēja atlaist arī tajā laikā, bet šādu lēmumu pieņemt nekad nav viegli. Lai arī mēs visi toreiz gājām un teicām “atlaist Saeimu!”, es domāju, Zatlers tad nebija tik pieredzējis. Es arī sākumā skaļi paziņoju, ka par viņu nebalsošu, un nebalsoju arī, bet tik tiešām viņš ir pierādījis, ka nav stūrējams pa oligarhu pusi, viņš ir bijis stipri patstāvīgs savos lēmumos. Bet es ārkārtīgi baidos, vai Zatlera partijā viņa gudrie prāti, kas viņam ir uzticami līdzgaitnieki, neiedzīs lielu ķīli attiecībās ar tautu.

Jūsu grāmatā izlasīju, ka jau 2006.gadā pirms vēlēšanām Kalniete bija aicinājusi deputātus parakstīties par aicinājumu iedzīvotājiem nebalsot par partijām, aiz kurām stāv tā sauktie oligarhi. Jūs atteicāties.

Jā, bet tas bija citādāk, grāmatā tas arī ir paskaidrots, kāpēc. Šeit viņai [Kalnietei] radās ārkārtīgi liels sašutums pēc publikācijas “Neatkarīgajā Rīta Avīzē”, bija apmelojums par Kalnieti. Es uzskatīju, ka to nevar tā vispārināt un tieši šā iemesla dēļ it kā nebūtu solīdi aicināt balsot pret to vai to, jo paši kandidē arī šajās vēlēšanās. Un šajā vēlēšanu aģitācijas laikā man liekas, ka citam citu apkarot nav īsti pareizi, un Sandra arī to saprata.

Bet kāpēc tās idejas par tiesiskumu, pret oligarhiem aktualizējās tik vēlu?

Es nevaru šo tēmu tik pamatīgi izanalizēt, bet gribu teikt, ka mazpamazām tomēr arī tajos vadošajos amatos, kas ietekmē tiesiskuma procesus, ir radītas tādas izmaiņas.. piemēram, neuzticība Maizītim, ko es uzskatīju par apzinātu [darbību] pret ģenerālprokuroru, vai arī par Augstākās tiesas priekšsēdētāju var ievēlēt cilvēku, kuram ir bijusi neskaidra pilsonības piešķiršanas procedūra. Es domāju, ka tieši šie apstākļi bija saasinājuši to situāciju. Man jāsaka, ka aizvien vairāk sevi pierāda pašreizējais ģenerālprokurora kungs Kalnmeiers, kurš no sākuma bija nemanāms, viņa pēdējie lēmumi daudzās lietās ir bijuši ļoti radikāli, izsvērti un pat drosmīgi.

Vai “Vienotība” ir vienota?

Vai tā ir apvienība vai partija, bet uz vēlēšanām tā ir “Vienota”, bet es domāju, ka pēc vēlēšanām tā būs vēl vienotāka.

Kas jums tā liek domāt?

Nevar ilgi pastāvēt tādas partijas, kurās ir tikai viens viedoklis.To jau ir pierādījusi arī it kā nesatricināmā Komunistiskā partija. Nekādas noslieces, visiem viena programma, piecgades plāns un tā tālāk. Ja tāda attieksme ir un visi klausās vienu augšējo balsi, tad tai partijai nav dzīvotspējas. Ir jābūt šai domu dažādībai un citam citu ir jāpārliecina. Tas notiek “Vienotībā”. Demokrātiskā veidā.

Bet tieši nespēja ātri pieņemt lēmumus, tos pamatot un izskaidrot arī ir tas, kas tika pārmests “Vienotībai” un Dombrovska valdībai.

Es domāju, ka pārmetumi ir nevietā, tie zināmā mērā ir priekšvēlēšanu pārmetumi.

Bet tie bija jau, pirms bija zināms par vēlēšanām.

Jā, bet no kurienes? Man nekad nav bijuši tādi pārmetumi šai valdībai. Man liekas, ka Dombrovskis visu skaidri paskaidro, un es visu labi varu saprast. Un es domāju, ka cilvēki arī. Balsojumi, piemēram, televīzijas raidījumos, kas tur apakšā parādās tiešajā ēterā pēc Dombura raidījuma vai citiem raidījumiem, tie liecina par atbalstu. Dombrovska valdība bija ļoti izsvērta un laba valdība, tikai tie, kas grib to gāzt, rada šo ilūziju, ka viņš nemāk izskaidrot. Cilvēki tomēr saprot, kas ir kas.

Tad “Vienotības” darbā jūs nekādas kļūdas neredzat?

Nē, ir diezgan daudz visvisādu kļūdu. Arī šī pēdējā laika ažiotāža, varbūt ne valdības dēļ, bet tā paša Ķīļa dēļ pensiju jautājumos. Tas nu gan bija lieki, jo šādas pensiju reformas var taisīt uz vēlāku laiku, nākamo paaudžu labā, bet tās nevar skart tos, kas patlaban ir pensijā. Kļūda arī bija tā, ka Dombrovska valdības laikā strādājošajiem pensionāriem atņēma pensijas. Faktiski toreiz nebija citu iespēju. Valsts būtu bankrotējusi, bet tas bija ārkārtīgi grūts solis, ko varēja jau paredzēt.

Ja jūs nesaskatāt būtiskas kļūdas “Vienotības” darbā, tad kāpēc šī valdība nevarēja turpināt rullēt tālāk?

Pie visa vainīgi balsotāji. Vajadzēja rūpīgāk pārdomāt, kam uzticēt savas balsis. Var jau teikt, ka varēja jau veidot arī citu valdību. Ja Dombrovska valdība būtu atlaista, tad, acīmredzot, nāktu “labā Latvija” un “Saskaņas centrs” pie varas. Vai tas Latvijai būtu par labu? Grūti pateikt, domāju, ka nē.

Vairāki politiķi pēc referenduma atzinuši, ka atlaista ir ne vien 10.Saeima, bet arī visas iepriekšējās. Vai jūtat, ka tauta referendumā atlaidusi arī jūs?

Jā, īstenībā, kad nolēmu nekandidēt uz 10.Saeimu, tad jutu ārkārtīgi lielu nicinājumu pret politiķiem, kuri ilgi bijuši dažādās valdībās. Es tajā skaitā esmu viena no tiem. Var jau būt, ka viņiem ir taisnība, bet redzu skaidri arī to, ka gados jauniem cilvēkiem bez tādas iepriekšējas pieredzes varbūt ir labi līdzdarboties, ienākt ar jaunām idejām, bet viņi nevar veidot likumdošanas procesu. Kaut vai par to pašu zemes reformu. Nu, ir kādam tomēr arī jāzina, kas ir darīts iepriekš. Un kaut arī man likās, ka es strādāju godprātīgi, saņēmu šo nicinājuma devu kā viena no vecākajām Saeimas deputātēm, kura visu laiku sēdējusi mīkstajos krēslos. Tas nav patīkami.

Tomēr jūs atkal startējat.

Vai nevajadzēja?

Es nezinu. Kristovskis pierunāja?

Īstenībā to pierunāšanu sāka Vaideres kundze, iekšējā sarakstē e-pastos atsaucās ļoti liels “Pilsoniskās savienības” biedru skaits. Viņi rakstīja: Anna, kas tad ir? Vai tad tu neesi pietiekami atpūtusies? (smejas) Kurzemē dzīvo un mums Kurzemē vajag cilvēku. Tad sāka runāt Šadurska kungs, tad Kristovska kungs, un es nodomāju – eh, kas man, pamēģināšu vēlreiz! Varbūt es kaut ko labu vēl varu izdarīt.