2008.gada decembrī Latvija vienojās ar Starptautisko Valūts fondu un ar Eiropas Komisiju par palīdzības programmu, kuras ietvaros Latvijai bija plānots triju gadu laikā saņemt aizdevumus 750 miljonus eiro vērtībā. Programmas mērķis biji stabilizēt Latvijas budžetu un finanšu sektoru, kā arī nodrošināt, lai valsts izpildītu nepieciešamos kritērijus, lai 2014.gadā ieviestu eiro. Aizdevuma programma, kuras būtiska sastāvdaļa ir lata kursa saglabāšana pret eiro, ir bijusi ļoti strīdīga gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Tomēr, tuvojoties programmas noslēgumam, Latvija ir spējusi atjaunot ekonomisko izaugsmi un atgūt finanšu tirgu uzticību.
Saturs
- Krīzes priekšvakarā
- Pirmā vienošanās ar SVF un EK
- Budžeta grozījumu krīze
- Konsolidācija turpinās
- Sākas atkopšanās
- 2011.gada budžets
- Debates par devalvāciju
- Statistika un valsts parāds
Jaunākās ziņas
29.06.2011. Eiropas komisija atļauj izmantot 300 miljonus eiro no finanšu sistēmas stabilizēšanai rezervētās naudas, lai segtu vispārējos valdības izdevumus
17.06.2011. Latvija paraksta līgumu ar Pasaules Banku par 100 miljonu eiro aizdevumu sociālajam sektoram. Šī ir pēdējā nauda, kuru plānots aizņemties starptautiskās programmas ietvaros.
09.06.2011. Latvijas Banka paziņo, ka 2012. gada budžetā nepieciešamā konsolidācija varētu būt starp 110 un 130 miljoniem, nevies iepriekš lēstie 150 miljoni latu
Pārskats
Bums, 2007.gadā apstājās izaugsme, Lehman Brothers, Parex.
2. Pirmā vienošanās ar SVF un EK
Godmaņa valdība uzsāk sarunas, ļoti ātri vienojas, izdzen budžetu caur Saeimu, paraksta vienošanos ar SVF un EK
b. Aizdevuma programmas pirmais variants
Vienošanās saturs – cik jāsamazina budžets utt.
Tuvojoties pašvaldību vēlēšanām Godmaņa valdība krīt, nāk Dombrovskis, TP ieņem iekšējās opozīcijas lomu, aizvien biežāk izsakās par labu devalvācijai. Ja nepieņems budžeta grozījumus, nebūs papildus nauda no SVF un EK
b. 2009.gada jūnija budžeta grozījumi
Budžeta grozījumu pieņemšana – kas tur iekļauts (pensiju samazināšana) – EK pārskaita naudu, tad arī SVF, otrais Letter of Intent ar SVF
Dombrovskis vs. Repše par konsolidāciju, nesaskaņas ar skandināviem, TP turpina pretoties
Budžeta pamatuzstādījumi, trešais Letter of Intent ar SVF
Priekšvēlēšanu strīdi, TP atstāj valdību, atceļ pensiju samazināšanu, ekonomikā sākas atjaunošanās, ceturtais LoI ar SVF
Budžeta un budžeta grozījumu pieņemšana, piektais LoI, Latvija paziņo, ka nevajadzēs vairs naudas, var izmantot arī fin. stabilizācijas naudu budžetam.
Latvijas vienošānās ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas komisiju, un it sevišķi lēmums saglabāt lata piesaisti pie eiro, izsauca plašu kritiku gan pašā valstī, gan ārpus tās. Diskusijās iesaistījās pat viens no pasaules redzamākajiem ekonomistiem, Nobeļa prēmijas laureāts un The New York Times komentētājs Pols Krugmans (Paul Krugman), kurš nosauca Latviju par “jauno Argentīnu”.(1)
Ministru prezidenta Valda Dombrovska un ekonomista Andersa Oslunda (Anders Aslund) savā kopēji sarakstītajā grāmata vēlta veselu nodaļu, lai atspēkotu Latvijas salīdzināšanu ar Argentīnu, nosaucot 11 nozīmīgas atšķirības, no kurām svarīgākās ir lielie budžeta deficīti Argentīna jau pirms krīzes iestāšanās un ārējās tirdzniecības daudz lielākā loma Latvijas ekonomikā. (2)
Sk. Oslunda grāmatu
Ko prognozēja, kā bija – IKP, inflācija, tekošais konts Parāda apjoms, ka būs jāatdod (links uz valsts kases mājas lapu)
Atsauces
- http://krugman.blogs.nytimes.com/2008/12/23/latvia-is-the-new-argentina-slightly-wonkish/?scp=1&sq=Krugman%20Latvia&st=cse
- Anders Aslund and Valdis Dombrovskis, How Latvia Came through the Financial Crisis.: Washington, D.C.: Peterson Institute for International Economics, 2011. 58. – 60. lpp.
Avoti
- Latvijas Finanšu ministrijas informācija par starptautisko aizdevumu: http://www.fm.gov.lv/?lat/starptautiska_aizdevuma_programma
- SVF un Latvija: http://www.imf.org/external/country/lva/index.htm
Komentāri (26)