Patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar aprīli, palielinājies par 0,4%
Šā gada maijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija par 5% augstāks, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz Centrālo statistikas pārvaldi (CSP).
Precēm cenas gada laikā pieaugušas par 6,7%, bet pakalpojumiem – par 0,4%.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājies par 2,1%.
Savukārt mēneša laikā, maiju salīdzinot ar aprīli, cenas augušas par 0,4%, tostarp precēm cenas pieauga par 0,5%, bet pakalpojumiem – par 0,1%.
Pārtikas grupā, noslēdzoties akcijām, vairāk cenas augušas maizei un graudaugu produktiem, savukārt dārzeņu cenas pazeminājušās. Mājokļa grupā lielākā ietekme bija siltumenerģijas tarifu kāpumam vidēji par 2,7%. Maijā cenas palielinājās arī tabakas izstrādājumiem, apdrošināšanas pakalpojumiem un velosipēdiem. Savukārt degviela pat kļuvusi par 0,7% lētāka.
Komentāri (23)
dro 08.06.2011. 14.51
nekas negaidīts un arī nekas traģisks. Nekad neesmu sapratis statistiku par apģērbu un apavu cenām. Kad sākas izpārdosanas ar cenu samazinajumu uz puscenu, tad ziņo, ka tās samazinājušās par dažiem %, analogi sezonas sākumā, kad tās palielinās divkārt, arī ziņo par pāris %.
4
Roberts Gūtšmits > dro 08.06.2011. 15.43
>> lno
Ķeriet zagli, ķeriet zagli !?? … :)))
0
Roberts Gūtšmits > dro 08.06.2011. 15.12
>> lno
Naivais. Kaut kāds galīgi ne no šīs planētas.
Cenas samazinājums uz puscenu akciju laikā ir tikai tam, kas veikala skatlogā. Tam, kas aiz skatloga – jau mazāk un jo dziļāk bodē, jo procents krītas. Tumšākajos kaktos pat vēl piecenojums gadās … Tāpēc vidēji tā arī sanāk ! … :)
0
Kinskis > dro 08.06.2011. 15.15
Atslēgas vārds gan apaviem, gan citām grupām ir “svari”. Piemēram, pēc ziemas zābaku cenu krišanās par 50% tiek “ziņots” apavu kopējais cenas kritums tikai par 20% – tāpēc, ka ziemas apavu “svars” ir 40% (bet vēl ir arī vasaras, rudens u.c. apavi). Citiem vārdiem, jebkuru pamanāmo cenu kustību mīkstina cenas citām precēm, kas ir tajā pašā grozā.
0
dro > dro 08.06.2011. 15.39
kurmītis. Kārtējo reizi pierādīji, ka esi parasts lumpenis:)
0
mxblack 08.06.2011. 15.10
Tas taču ir likumsakarīgi, brīvais tirgus to atļauj. Diemžēl, piemēram, izmaksas par dzīvokli pašvaldības mājā ir praktiski dubultojušās un neviens pat nemēģina mums paskaidrot kur tā nauda paliek, tikai SIA Zemgale rēķinos parādās arvien lielāki cipari par nekā nedarīšanu, jo nekāda apsaimniekošanas apjomu palielināšana nav redzēta, tāpat par kopējo elektrību ir jāmaksā +3LVL, kau īrnieki mājā ir paši ir salikuši ekonomiskās lampas, tomēr cena nemainās. Tātad notiek zagšana. Un kāpēc nezagt ja neviens neko nekontrolē, ja pašvaldība un apsaimniekotājs pārstāv vienu partiju SC?
0
disassociative 08.06.2011. 16.53
Palielinot nodokļus, kas skar patēriņu, palielinās inflācija. Tas taču loģiski. Faktiski tās ir sekas nespējai optimizēt valsts pārvaldi un valsts izdevumus. Šobrīd par to maksājam ar inflāciju. Pēdējās valdības ir gājušas vienkāršāko ceļu – lai nebūtu jāveic daudz aplamātās strukturālās reformas, tiek palielināti nodokļi. Eiro ieviešanu Latvija var aizmirst.
1
piziks > disassociative 09.06.2011. 00.06
Alias, kā parasti visas lielās, nopietnās nelaimes rodas galvās. Ja premjeram un finansu ministram nav motivācijas uzlabot dzīvi valstī, bet tiek pieļauts, lai šie varētu pašapliecināties, izdabājot Aizdevējiem, izdabājot Briselei/ES. Siltumnīcā auguši, LB un zviedru bankās tālu no realitātes karjeras abiem — tāds politiziētais bērnudārzs: vispirms pacelt visas energobūtiskās akcīzes, pašiem priecātries, cik viltīgi izdevies ieviest elektronodokli — uzspridzināt visas pašizmaksas, pacelt izdevumus un mēģināt ticēt (!) pašiem un stāstīt citiem, ka tā var Māstrihtas kritērijus izpildīt. Faktiski izskatās, ka kopš pērnā rudens vismaz VD un AV paši nav ticējuši, ka eiro ieviešanas uzdevums viņus skars un imitējuši darbības: vienīgais, ko pacentušies izdarīt pašreklāmai — 2011. gada budžetu uzmocīt, un to pašu ar — Aizdevēju misijas vairākkārt pasniegtiem kruķiem un regulāru pātagu. Toties VD paša rakstītā grāmatas virsrakstā jau noticēts, ka krīze pāri un diplomātiskās ikdienas protokols arī liekulības tirgū der klapēšanai pa plecu un piezvanīšanai, kā Obamam un Merkelei: kas viņiem? tā nav viņu valsts un ne viņu vēlētājiem te jādzīvo. Ciniski, bet fakts, visticamāk.
0