Latvijas ĀM pārstāvis: mums nav morālu tiesību relaksēti izturēties pret notiekošo Lībijā
Lībijas diktatoram Muamaram Kadafi lojālie bruņotie spēki kaujās Lībijā nogalinājuši 10 000 cilvēku, 20 000 pazuduši bez vēsts, 30 000 ir ievainoti, turklāt ceturtā daļa ievainoto guvuši nopietnus savainojumus, otrdien apliecināja nemiernieku Nacionālās Pārejas padomes pārstāvis Ali al Isavi, vēsta aģentūra LETA.
“Kadafi karavīri nogalinājuši 10 000 cilvēku, 20 000 ir pazuduši bez vēsts un aptuveni 30 000 ir ievainoti, no viņiem 7000 ir nopietni dzīvībai bīstami savainojumi,” žurnālistiem sacīja Isavi. “Mēs gribam enerģiskākus centienus civiliedzīvotāju aizsardzībā pret agresiju,” pēc sarunām Luksemburgā ar Eiropas Savienības ārlietu ministriem norādīja Isavi.
Lībijas nemiernieku līderis Mustafa Abduldžalils vēl pirmdien noraidīja Āfrikas Savienības ierosināto pamiera iniciatīvu, ko pirms tam pieņēmis Kadafi. Vienlaikus nemiernieki pieprasījuši Kadafi atkāpšanos. “Šī iniciatīva ir novēlota. No pirmās dienas mūsu tautas prasība ir Kadafi atkāpšanās un viņa režīma krišana,” preses konferencē Bengāzī paziņoja nemiernieku līderis. “Kadafi un viņa dēliem nekavējoties jādodas projām, ja viņi vēlas drošību.”
Kadafi režīms iepriekš pieņēma Āfrikas Savienības izstrādāto plānu pamiera noslēgšanai ar nemierniekiem, kas paredz tūlītēju karadarbības un NATO uzlidojumu pārtraukšanu, netraucētu humānās palīdzības piegādi, ārvalstu pilsoņu aizsardzību un dialoga sākšanu starp valdošo režīmu un tā pretiniekiem.
Tikmēr Ārlietu ministrijas (ĀM) politiskais direktors Andris Razāns, runājot par operācijas Lībijā lietderību trešdien paziņoja, ka notikumi Lībijā ir līdzīgi situācijai Latvijā pirms divdesmit gadiem. Bez starptautiska spiediena upuru Rīgā būtu daudz vairāk, tādēļ politiķiem un diplomātiem nav morālu tiesību relaksēti izturēties pret situāciju Lībijā. “Mums nav morālu tiesību, ne mūsu politiķiem, ne diplomātiem, relaksēti pret to izturēties – tā nav mūsu darīšana. Nesen, pirms divdesmit gadiem, mēs bijām diezgan līdzīgā situācijā, un bez nopietna starptautiska spiediena mums būtu daudz vairāk upuru,” pārliecību pauda Razāns.
“Tas, kas notiek Lībijā, un tas, kas notika Ēģiptē pirms tam, nav kaut kur Āzijā, Japānā vai Amerikā, tas ir uz Eiropas robežas, faktiski divu triju stundu lidojumā no Rīgas. Tas ir tepat. Tā ir viena lieta, kāpēc mums ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem,” sacīja Razāns.
Viņš vairākkārt uzsvēra, ka operācija Lībijā sākta pēc ANO Drošības padomes rezolūcijas un ir pilnīgi izslēgts, ka NATO uz Lībiju varētu nosūtīt sauszemes spēkus, jo tas būtu pretrunā ar ANO lēmumiem.
Runājot par civiliedzīvotāju upuriem, Razāns atzina, ka nesenajā vēsturē ir bijuši gadījumi, kad “ANO noskatās, kā slaktiņš notiek, un pēc tam mēģina to visu izstrēbt”. Tādā ziņā ANO reakcija uz notikumiem Lībijā, pēc politiskā direktora vārdiem, ir bijusi ātra, un tagad būtu jāpanāk politisks izlīgums starp Lībijas vadītāja Muammara Kadafi pusē esošajiem spēkiem un opozīciju.
NATO 2.aprīlī pārņēma visu militāro operāciju Lībijā vadību no starptautiskās koalīcijas, kas tās vadīja kopš 19.marta. Militārā misija Lībijā tika sākta, lai īstenotu 17.martā pieņemtajā ANO Drošības padomes 1973.rezolūcijā par lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu virs Lībijas noteikto, ka starptautiskā sabiedrība ir pilnvarota lietot “visus nepieciešamos līdzekļus” Lībijas civiliedzīvotāju aizsardzībai.
Lībijā kopš februāra vidus notiek nemieri, kuru dalībnieki pieprasa Kadafi atkāpšanos. Kadafi pie varas Lībijā ir kopš 1969.gada.
Komentāri (22)