12. aprīlī apritēs 50 gadi, kopš viņa pirmā lidojuma apkārt zemei
KGB faili, Krievijas kosmosa autoritāšu sniegtie dokumenti, draugu un kolēģu sniegtās intervijas veidos krievu kosmonauta Jurija Gagarina biogrāfiju “Starman”, raksta BBC. Līdz lasītājiem tā nonāks ceturtajā aprīlī, savukārt video filma par kosmonautu – 12. aprīlī, dienā, kad Gagarins veica lidojumu apkārt zemei.
1961. gada 12. aprīlī Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku, kurš astāja zemes atmosfēru un devās kosmosā. Viņa lidojums ilga 108 minūtes.
Gagarina dalība pirmajam lidojumam kosmosā bija saistīta ar sarežģījumiem lidojuma sagatavošanas gaitā, kā arī ar lidotāja izmēģinātāja Pjotra Dolgova nāvi – viņš gāja bojā, izmēģinot kosmosa kuģa “Vostok” katapultēšanās sistēmu.
Toreizējais padomju līderis Ņikita Hruščovs gribēja, lai pirmais kosmonauts būtu tīrasiņu krievs, turklāt proletāriskas izcelsmes, savukārt nākamie lidotāji jau varētu būt internacionālisma demonstrētāji. Šim aprakstam atbilda Gagarins arī “strādnieciski zemnieciskās” izcelsmes ziņā un salīdzinoši mazāka auguma dēļ.
34 gadu vecumā viņš gāja bojā lidmašīnas katastrofā, bet savā īsajā dzīves laikā viņš bija kļuvis par 20. gadsimta ikonu, kurš, kā raksta grāmatas autori, bija drauds gan pats sev, gan padomju varai.
Kosmonauta biogrāfija atklāj cilvēka dzīves satricinājumu – viņš dzīvojis zem politiskā spiediena, zaudējis cīņā ar alkoholismu un cīnījies pret totalitārā režīma korupcijas nežēlību.
2011. gads iezīmē Gagarina lidojumu piecdesmitgadi, tāpēc nolemts pārizdot Jurija Gagarina biogrāfiju, pievienojot jaunu pēcvārdu, kas uzsver to, cik svarīgas ir kosmonauta veiktās ekspedīcijas, kā arī ietver pārdomas par Gagarina atstāto “mantojumu”.
12. aprīlī gaidāma arī šāda paša nosaukuma filmas pirmizrāde. Filma ietver ekskluzīvas intervijas, kas sniedz ieskatu brīvā Krievijā un KGB sabrukšanā. Drīz pēc tam politiskā situācija mainījās, liedzot cilvēkiem bezbailīgi runāt, tāpēc Gagarins ir viedojies kā unikāls un ekksluzīvs filmas varonis, kas savu biogrāfiju ļauj skatīt arī caur vēstures prizmu.
Komentāri (21)
Andris 05.04.2011. 01.35
“2011. gads iezīmē Gagarina lidojumu piecdesmitgadi, tāpēc nolemts pārizdot Jurija Gagarina biogrāfiju, pievienojot jaunu pēcvārdu, kas uzsver to, cik svarīgas ir kosmonauta veiktās ekspedīcijas,”
Cik lidojumu veica Gagarins 1961. gadā?
Par kādām “kosmonauta veiktām ekspedīcijām” ir runa?
Par “pārizdot” jau ir izteikušies daudzi…
Un šī blondīne skaitās žurnāliste?
0
Kaspars Špūle 04.04.2011. 11.36
“pārizdot” – latviski: no jauna izdot, atkārtoti izdot
0
www.pearlytime.lv 04.04.2011. 22.11
Vispār daudzi žurnālisti, jeb tie kas par tādiem dēvējas, ir piemirsuši, ka viņi ir aktīvie valodas veidotāji. It īpaši mūsdienās, kad fundamentāls drukātais tiek lasīts arvien mazāk, bet virtuālajā vidē lasītā īpatsvars lielajam vairumam tuvojas 100%-tiem. Tā nu šis raksts mēģina uzņemties atbildību par tādu teroru latviešu valodā kā “pārizdos”. Tad jau uzreiz vajadzēja rakstīt “pereizdast” un likt pēdiņās – būtu dīvaini, bet vismaz pareizi. Runājot par saturu uzprasās piebilst, ka zemei nav atmosfēras, zemē mūsu platuma grādos ir daudz humusvielu, bet par tām vairāk interesējas augu saknes nevis kosmonauti. Atmosfēra ir Zemei, planētai Zeme.
Par sīkām gramatiskām kļūdām es nerunāšu tās var atrast kaut vienu reizi pārlasot uzrakstīto pirms publicēšanas, bet to pat es vairs nedaru :)
0