EDSO kritizē Kazahstānas prezidenta vēlēšanu norisi

Vēlēšanās milzīga vēlētāju aktivitāte, kaut arī opozīcija balsojumu boikotēja

Svētdien notikušajās Kazahstānas prezidenta vēlēšanās novēroti vairāki nopietni pārkāpumi, pirmdien paziņoja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji, aicinot oficiālo Astanu veikt virkni demokrātisku reformu pirms parlamenta vēlēšanām, vēsta aģentūra BNS un REUTERS.

Starptautiskie novērotāji pēc vēlēšanām secinājuši, ka patiesi demokrātisku vēlēšanu norisei nepieciešamās reformas Kazahstānā vēl nav ieviestas. EDSO skaidro, ka organizācijas novērotāji pamanījuši vairākus nopietnus pārkāpumus, tostarp aizdomīgi līdzīgus parakstus balsotāju sarakstos un fiktīvu vēlēšanu biļetenu mešanu urnās. Novērotāji arī uzskata, ka balsošanā bieži netika ievērota procesuālā kārtība.

Svētdien notikušajās vēlēšanās par prezidentu atkārtoti ievēlēts 70 gadus vecais Nursultans Nazarbajevs, kurš Kazahstānu vada jau kopš 1989.gada. Saskaņā ar CVK paziņotajiem provizoriskajiem rezultātiem Nazarbajevs ieguvis 95,5 procentus balsu, bet tuvākais sekotājs ir valdību faktiski atbalstošās Patriotu partijas līderis, parlamenta augšpalātas Senāta deputāts Gani Kasimovs ar 1,9% procentiem balsu.

Pēc vēlēšanām Nazarbajevs paziņoja, ka ārvalstu novērotāji pirmsvēlēšanu kampaņas laikā nav manījuši nekādas nepilnības valsts vēlēšanu likumā vai konstitūcijā. Tomēr Kazahstānas opozīcija boikotēja vēlēšanas, saucot tas par “farsu” un “Nazarbajeva šovu”, bet pārējie trīs kandidāti praktiski atbalstīja Nazarbajevu. Arī EDSO savā ziņojumā norāda, ka “opozīcijas kandidātu un dzīvu politisko diskusiju neesamība radīja bezkonkurences apstākļus”.

Kā atzīst svētdien notikušo Kazahstānas prezidenta vēlēšanu novērotāji, vēlētāju aktivitāte balsojumā bijusi neticami augsta – vidēji valstī vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā 80% vēlētāju, bet sešos apgabalos – pat vairāk nekā 90%, vēstī aģentūra LETA. Šajā lielākoties musulmaņu apdzīvotajā Vidusāzijas valstī ar tās 16,4 miljoniem iedzīvotāju reģistrēti aptuveni 9,2 miljoni vēlētāju.

Nazarbajevs vairākkārt pagarinājis savu pilnvaru termiņu gan referendumos, gan vēlēšanās. Arī šogad Astana grasījās rīkot referendumu par prezidenta pilnvaru termiņa pagarināšanu līdz 2020.gadam, nerīkojot vēlēšanas, taču pret to iebilda ASV, un galu galā Kazahstāna no šīs ieceres atteicās. Tā vietā Nazarbajevs izsludināja ārkārtas prezidenta vēlēšanas. Atbalstu šādam lēmumu izteica Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, un arī ASV Valsts departaments ar īpaši asu kritiku nenāca klajā.