Kavētā atdzimšana • IR.lv

Kavētā atdzimšana

Vija Piese (no kreisās), Dzintra Hirša un Ieva Zuicena grāmatas Latviešu valodas prasmes līmenis prezentācijā Rīgas Latviešu biedrības namā. 1997. gada 20. oktobris. Foto — Māris Kaparkalējs, no Ievas Zuicenas privātā arhīva
Ieva Zuicena, Domuzīme

Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3

90. gados sākās procesi, kuros latviešu valodu gan cēla, gan gremdēja. Fragmenti no atmiņām

Latvijā rusifikācija nekad netika oficiāli pasludināta, bet praktiski padomju okupācijas vara to veicināja un īstenoja, un tās balsts lielā mērā bija uzspiestā migrācija. 20. gadsimta 80. gados latviešu tautas demogrāfijas un valodas stāvoklis pašu zemē jau bija pavisam kritisks. Tādēļ viens no Atmodas kustības galvenajiem mērķiem bija latviešu valodas situācijas uzlabošana. 

1988. gada 7. oktobra Latvijas Tautas frontes mītiņā Mežaparka Lielajā estrādē apkārt visam skatītāju laukumam bija izlikts milzīgs uzraksts: «Rusifikācijai nē!» Dienu iepriekš bija panākta pirmā uzvara — Augstākā Padome pieņēma lēmumu par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai un uzdevusi sagatavot likuma projektu par valodu lietošanu Latvijas PSR. 

Šo vēsturisko sēdi savā dienasgrāmatā dokumentējis vēsturnieks Arnolds Bērzs, vēlākais Augstākās Padomes deputāts (1990—1993): «Gribu sagaidīt un noklausīties, kā izskatīs jautājumu par latviešu valodas statusu. (..) Deputāti uzstājas par to, lai noteiktu lietvedību latviešu valodā. Tas arī kļūst par galveno cīņas objektu. Spēcīgi runā mežu ministrs Vītols. Viņš saka, ka uz latvisku lietvedību jāsāk pāriet ar AP Prezidiju, kur tas jāizdara 2 mēnešu laikā, Ministru Padomē — 6—9 mēnešos, un tā jāievieš arī LKP CK. (..) Pēdējais runā Gorbunovs. Uzstājas pret latviskas lietvedības ieviešanu un ierosina likumprojektu nodot tālākai izstrādāšanai. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu