Arābu atmoda

Situācija arābu valstīs Saudu Arābijā dzīvojoša latvieša acīm

Ņemot vērā, ka jau vairāk kā 10 gadus dzīvoju Saudu Arābijā, gribētu pakomentēt pēdējā laika notikumus, tā sakot, no vietējās perspektīvas. Lai izprastu situācijas būtību ir jāsāk ar demogrāfiju. Saudu Arābijā aptuveni 50% iedzīvotāju ir vecumā līdz 18 gadiem! Nav grūti iedomāties valdības bažas saistītas ar tik lielu sabiedrības daļu, kas ir spontāna un relatīvi grūti prognozējama.

Dusmu diena pārtop Lojalitātes dienā 

11. martā Saudu Arābijā internetā parādījās aicinājumi uz, tā saukto, „Dusmu piektdienu”. Situācija bija diezgan saspringta, jo neviens nezināja ko gaidīt un uz ko gatavoties. Uzņēmumā, kurā es strādāju, pat tika izveidots krīzes plāns un koordinācijas centrs nemieru gadījumam. Šeit dzīvojošie rietumnieki viens otram silti ieteica uz ielas vispār nerādīties, jo ir grūti paredzama policijas rīcība, kurai nav pieredzes ar masu nekārtībām.

Dažas dienas pirms tam vietējās avīzēs parādījās diezgan skarbi raksti ar atgādinājumiem, ka šajā valstī mītiņi vai jebkāda pulcēšanās ir nelegāla. Reliģiskie līderi sāka sludināt kā nepieņemamu jebkuru situāciju, kas var apdraudēt sabiedriskās vērtības, mieru un stabilitāti.

Pienāca un pagāja gaidītā diena. Izņemot dažus incidentus valsts austrumos, nekādi organizēti pasākumi nenotika. Šī bija pasakaina izdevība, ko valdība ari izmantoja.

Pateicībā tautai par izrādīto lojalitāti karalis paziņoja par SR 500 miljardu sociālas palīdzības programmu.

Dažas dienas vēlāk, Saudu Arābijas karalis Adbullah uzstājās ar runu televīzijā, paziņojot, ka plānotā “dusmu diena” beigās izvērtās par lojalitātes dienu. Kā pateicība tautai par izrādīto lojalitāti, valstī tika izsludināta brīvdiena un tajā pašā dienā karalis paziņoja par SR 500 miljardu (~ Ls 70 miljardu) sociālās palīdzības programmu tautai.  Šīs programmas ietvaros tika paceltas algas visiem valsts sektora darbiniekiem, ieviesti jauni pabalsti, uzsākta 500,000 jaunu mājokļu celtniecība maznodrošinātajiem, utt. Tas viss papildus līdzīgai programmai, izsludinātai mēnesi agrāk, februārī.

Karalis atpērkas no nemieriem

Saudu Arābija tiek uztverta, ka vietējā reģiona miera un stabilitātes garants, un nevar noliegt, ka valdība pie tā ļoti smagi strādā. Varētu jokot, ka karalis atpērkas no nemieriem, līdzīgi kā to darīja citas līča valstis, bet nevar noliegt, ka tas ir tas, ko cilvēki vēlas. Līča valstīs tauta vairāk kā citās arābu zemēs paļaujas uz valdības atbalstu un darbu valsts sektorā. Šobrīd rezultāts ir panākts – tauta ir eiforijā un uz patriotisma viļņa. Arī karaļa pateicības vārdi tautai ir dzirdami itin visur.

Tuvākajā laikā vispārēji nemieri pret valdību Saudu Arābijā ir maz ticami, kaut gan joprojām saglabājas jautājumi, kas ar naudu vien nav atrisināmi. Tās joprojām ir reliģiskās minoritātes – šiitu tiesību jautājums valsts austrumos, tieslietu sistēma un mūžīga diskusija par atļaušanu sievietēm vadīt automašīnu. Protesti šajās sfērās ir iespējami, bet ļoti lokalizēti.

Runāt par „arābu atmodas” kopīgu motivāciju un mērķiem ir grūti. Katrā valstī ir atšķirīga iekšpolitika, problēmas un valdības stils.

Neapšaubāmi, mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas ir ienesušas pilnīgi citu ideju izplatīšanās ātrumu un koordinācijas līmeni. Lielu lomu spēlē arī tādi „nacionālie varoņi”, kā televīzijas kanāls Al Jazeera, kas ir kļuvis par visautoritatīvāko informācijas avotu reģionā. Nav brīnums ka vairākās valstīs šeit tiek bloķēti Blueberry servisi un internets tiek spēcīgi cenzēts. Slēpjoties aiz pornogrāfiska satura materiālu ierobežošanas, tiek filtrēts arī politiskais saturs.

Atklātības noskaņojums 

Notikumi Tunisijā un Ēģiptē radīja vispārēji elektrizējošu efektu. Lai Rijāda arī ir relatīvi tālu, šajā laikā, jauniešu vidū šeit valdīja noskaņojums, kas salīdzināms ar barikāžu dienām Latvijā. Notikumi mainījās pa minūtēm un visi dzīvoja uz ticības viļņa saviem spēkiem un izmaiņām.

Kopumā Saudu Arābijā noskaņojums ir samērā mierīgs. Tiesa, uz pēdējo notikumu fona presē un sabiedrībā ir vērojama stipri lielāka atklātība. Publiski tiek kritizētas amatpersonas par kādu neizdarību un tiek pieminēts korupcijas jautājums, kas gadu desmitiem ir bijis absolūts tabu, zinot, ka galvenās valsts iestādes un ministrijas šajā valstī vada karaliskās ģimenes locekļi. Visi ir pārsteigti, cik īsā laikā (pat dažās dienās), valdība var kļūt dāsnāka, atvērtāka, piekāpīgāka un progresīvāka, cenšoties izvairīties no lielāka ļaunuma.

Visi ir pārsteigti, cik īsā laikā valdība var kļūt dāsnāka, atvērtāka, piekāpīgāka un progresīvāka, cenšoties izvairīties no lielāka ļaunuma.

Par demokrātiju jaunatne šeit nerunā, jo pretēji rietumnieku priekšstatiem, šis jēdziens te vēl ir ārkārtīgi svešs. Neapmierinātība pārsvarā ir novērojama saistībā ar sociāliem un ekonomiskiem jautājumiem. Piemēram, ar lielo bezdarbu jauniešu vidū, laikā, kad teju vai puse no darbaspēka valstī ir ārzemnieki. Arī cilvēktiesību jautājums kļūst aizvien aktuālāks. Kamēr valdība spēs tikt galā ar šiem jautājumiem, politiskās prasības atvirzīsies uz vēlāku laiku.

Nav runa par demokrātiju klasiskā izpratnē 

Apskatot plašāku reģionu, var tomēr runāt par zināmu arābu atmodu. Ēģiptes prezidenta gāšana tika atzīmēta visā arābu pasaulē. Mana klātbūtnē jordānieši apsveica viens otru ar ēģiptiešu panākumiem, jo tas tika uztverts ka simbols, kā jaunas ēras sākums, kurā tautai arī ir teikšana. Varētu piekrist vietējiem analītiķiem, kas paredz autoritāro režīmu gāšanu un tradicionālo monarhiju saglabāšanos. To nosaka lielā mērā arī rietumu lielvalstu atbalsts līča monarhijām, kuras publiski netiek kritizētas. Tādēļ visticamāk nākamie saasinājumi, kā jau tas ir redzams, ir gaidāmi Sīrijā, Jemenā un mazākā mērā līča valstīs.

Mana klātbūtnē jordānieši apsveica viens otru ar ēģiptiešu panākumiem

Politiskas prasības šajā reģionā ir vēl diezgan nekonkrētas. Manuprāt par apzinātām prasībām pēc lielākas demokrātijas es varētu runāt tikai Ēģiptē, Bahreinā un Libānā. Lielākajai daļai citu arābu valstu iedzīvotāju priekšstats par demokrātiju ir samērā miglains, jo reģionā tāda reāli nekad nav darbojusies. Vairumā gadījumu fokusā tomēr ir ekonomiskas dabas jautājumi – korupcija, bezdarbs un mājokļu jautājums.