Ceturtdienas protesti bija pret visu un neko
Ceturtdien varējām protestēt pret jebko, kas dzīvē nešķiet pareizi, un prasīt arī to, ko neviens nevar izpildīt. Protesta pasākumu rīkotāji nebija papūlējušies vismaz kataloģizēt daudzās nesaistītās un palaikam absurdās prasības, vienoties par svarīgākajām un kam īsti tās adresēt. Ja nu dažu rīkotāju izdomātie «salauztie lietussargi» par kaut ko atgādināja, tad pirmām kārtām par pašu nespēju sakarīgi formulēt savu akciju mērķi.
Sanāca kaut kas pa vidu starp «telšu pilsētiņu» pie Ministru kabineta aizpagājušajā ziemā, kuras iemītnieki prasīja valdībai «atrisināt bezdarba problēmu», un mītiņu Doma laukumā 2009.gada 13.janvārī, kurā dažādu sabiedrības grupu pārstāvji izpauda savas dažādās specifiskās rūpes, kuras formāli saistīja kopā tikai piedziedājums «atlaist Saeimu!».
Kā atceramies, sava bezdarba problēmu izdevās atrisināt tikai pašam «telšu pilsētiņas» dibinātājam, kuru toreizējais Rīgas mēra vietnieks Ainārs Šlesers iekārtoja darbā kādā no domes struktūrām. Kā droši vien atceramies vēl labāk, daļa Doma laukumā pulcējušos, laikam vīlušies par mītiņa rīkotāju iespējām atrisinās viņu problēmas, devās dauzīt Saeimas logus un izlaupīt dzērienu veikalus.
Palika iespaids, ka daļa protestētāju dara to profesionāli un nāk uz jebkuru pasākumu ar tiem pašiem plakātiem.
Šajā reizē nesaistītu prasību bija ne mazāk kā 13.janvārī, taču «tvaika», ko izlaist, demolējot un dauzot, par laimi, nebija. Pasākumi izčākstēja līdzīgi kā bezdarbnieku apmetne pie valdības mājas.
Visi šie trīs protestu gadījumi nav salīdzināmi ar Lietussargu revolūciju 2007.gadā. Tā sākās ar piketu pie Saeimas, kurā bija viena skaidra prasība – «rokas nost no KNAB un Loskutova» – un kulminēja kā mītiņš Doma laukumā, kurā pāri šai konkrētajai prasībai bija plašāks uzstādījums – «par tiesisku valsti».
Tos protestus izraisīja valdošo politiķu mērķtiecīga un patiešām lielai sabiedrības daļai nepieņemama rīcība – mēģinājumi mainīt likumus par drošības iestādēm, lai tās pakļautu savai kontrolei, un neitralizēt KNAB, kas bija uzdrošinājies pieķert noziegumos arī valdošo aprindām piederīgos. Sabiedrības sašutumu pastiprināja jeb «tvaiku uzkarsēja» varas turētāju klaji nicīgā nevērība pret tās viedokli. Un protesti daļēji sasniedza mērķi – Aigara Kalvīša valdība krita (kaut gan nākamās, Ivara Godmaņa valdības laikā Saeimas vairākums KNAB priekšnieku tomēr atlaida).
Šajā reizē vienas privātpersonas pieteiktais pikets pret elektrības tarifu paaugstināšanu tūlīt pat apauga ar tik daudzām nozaru un politiskām organizācijām, ka vairs nav saprotams, kurš pret ko protestēja. Pieslēdzās autopārvadātāji, kas zaļi dzīvoja satiksmes ministra Šlesera laikos (neba nejauši Šlesers tieši ceturtdien iesniedza Satversmes tiesā pieteikumu, ka, viņaprāt, Saeimas lēmums samazināt izdevumus autoceļu būvei ir valsts pamatlikuma pārkāpums) un mežu izstrādātāji. Arī dažas sīkākas partijas ar Visu Latvijai! priekšgalā un mūžam nīgrā Pētera Krīgera arodbiedrības. Prasības pieauga vēl straujāk – līdz pat visu Latvijas ceļu infrastruktūras sakārtošanai un pret «sociālo netaisnību kopumā».
Daļa protestētāju acīmredzot jūtas nogurusi no budžeta konsolidācijas jeb valsts izdevumu samazināšanas. Dažiem laikam arī vēlme arvien dzīvot «trekni» – starp plakātiem varēja pamanīt arī kādus ar prasību «taupībai – nē, attīstībai – jā», kas atgādināja par Šķēles un Šlesera «gāzi grīdā» ekonomisko programmu. Taču diezin vai tautas galvenā vēlme nu būtu piespiest valdību tērēt nenopelnītu naudu.
Sabiedrības iestāšanās par savām tiesībām un arī atsevišķu sabiedrības grupu vēlme panākt savu interešu apmierināšanu ir dabiska demokrātiskā valstī. Taču, pirms izvirzīt prasības, šādu pasākumu rīkotājiem pieklātos, pirmkārt, tās jēdzīgi formulēt un ne neizpildāmi garā sarakstā. Otrkārt, pašiem saprast, kā tās būtu vislabāk izpildāmas.
Protams, ka pasažieru pārvadātāji vēlētos turpināt saņemt tādas pašas valsts dotācijas kā «treknajos gados». Protams, ka baļķu vedēji – un ne jau tikai viņi vien – gribētu braukt pa tādiem pašiem ceļiem kā Vācijā. Un kurš tad grib maksāt dārgāk par elektrību un lielākus nodokļus? Vienīgā problēma – visu šo prasību apmierināšanai diezin vai pietiktu ar to naudu, ko valsts nopelna gada laikā. Vai ir jēga prasīt to, ko nav iespējams izpildīt
Un arī nebija skaidrs, kam tas tiek prasīts. Visu cieņu prezidentam Valdim Zatleram, ka uzaicināja uz sarunu piketa dalībniekus, un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, ka iznāca parunāt ar protestētājiem, taču viņi nelemj par elektroenerģijas tarifiem.
Turklāt pie Pils un Saeimas sanākušajiem prasību bija daudz vairāk nekā tikai minētās. Palika iespaids, ka daļa protestētāju dara to profesionāli un nāk uz jebkuru pasākumu ar tiem pašiem plakātiem. «Nē – Latvenergo privatizācijai!» (vai tad valdība to grasās darīt?) un «Tiesāt Godmani» (ko tad šis atkal sastrādājis?) izskatījās ne mazāk dīvaini kā «Nē – tarifiem!» (vispār jebkādiem?) vai vienkārši «Nē! Nē! Nē!» – tātad jebkam – un «Zagļi un idioti», kas acīmredzot der jebkuram gadījumam. Beigās pie Saeimas vairs nedzirdēja ne par tarifiem, ne par Latvenergo, tikai izkliedzienus «zagļi», «korumpanti», «nodevēji», līdz kā vienojošs sauklis atskanēja atkal «atlaist Saeimu».
Vienai daļai protestētāju mērķis ir piedalīšanās. Taču šajā reizē izskatījās, ka arī rīkotāju mērķis ir bijis šīs akcijas vienkārši sarīkot. Jācer, ka virsmērķis nebija vairot sabiedrības vienaldzību pret iesaistīšanos politiskos pasākumos vai bezcerību par to bezjēdzību, kas kādā reizē atkal var izvērsties par nevaldāmu vēlmi graut un dauzīt.
Komentāri (35)
aivars_silins 25.03.2011. 06.57
Atļaušos drusku šoreiz nepiekrist Ozoliņa kungam. Protams, ka protesti bija, no malas skatoties, haotiski un tur mudžēja no politiskā kapitāla taisītājiem. Pagalam nekorekti bija daži plakāti par Dombrovski. Lai cik viņš šodien neizskatītos neizlēmīgs, patiesībā viņam jāceļ piemineklis par to, ko viņš līdz šim izdarījis. Taču piekritīšu protestētājiem tajā daļā par amatpersonu tiesāšanu. Gribētu redzēt kādu enerģisku ļaužu grupu, kura meklētu juridisku iespēju saukt pie atbildības tās amatpersonas, kuras vai nu nekompetences vai apzināti ieveda valsti šajā krīzē. Nedrīkst būt tā, ka tie, kas pie tā visa vainīgi, turpina baudīt dzīvi ne mazāk ienesīgos valsts uzņēmumu amatos, bet simtiem tūkstošiem cilvēku nezina, kā savilkt galus vai spiesti atstāt valsti, turklāt vaininieki regulāri reizi nedēļā rēgojas TV ekrānos vai radio un bārsta pamācības šai valdībai. Arī bezkaunībai taču ir robežas. Neesmu atriebīgs, taču, nudien, justos daudz labāk, ja kādi pasēdētu uz apsūdzēto sola. Ar tā saukto “politisko atbildību” vien šoreiz ir par maz.
2
putekliic > aivars_silins 25.03.2011. 09.51
Piedāvājums par saldējumu – rēcīgs :D. Bet, ja nopietni, tad, lai šos notiesātu, tad ir jāpārraksta likumi. Pēc pašreizējiem to izdarīt nav iespējams. Vai pašreizējā Saeima to varētu? Nē. Bet šim kokam, kā saka, ir otrs gals – ja politisko atbildību sāks tuvināt kriminālatbildībai, tad mēs kā valsts varam nostāties uz slidenas takas (šauras laipas) un iebraukt otrā grāvī – nonākt pie policejiskas valsts. Un tādā valstī arī pašreizējie lielākie mītiņotāji noteikti nejutīsies laimīgi. Bet nu šāda politiskās bezatbildības anomālija arī nedrīkst turpināties. Tas arī tā kā būtu skaidrs.
0
elinaliepina > aivars_silins 25.03.2011. 08.28
Man šo tipu nonākšana uz apsūdzēto sola šķiet nereāla. Kad beidzot tiesāšanai atradīs iemeslu, izrādīsies, ka ir noilgums, tiesājamais ļoti nožēlo valsts apzagšanu vai ko nu vēl tur viņa advokātu bariņš izpīpēs.
Varbūt, vasarai tuvojoties, jāsāk tautas kustība “Iemet zaglim ar saldējumu”! Un lai tautai lojālie juristi izdomā variantus, lai cilvēki pēc tam tiktu cauri, maksimums, ar nelielu naudas sodu (~ls 10,-). Piemēram: – ieraudzīju senu paziņu un, kā mums jaunībā bija pieņemts, metu viņam ar saldējumu. “Nelaimīgi” starpā trāpījās Šlesers (Godmanis, Šķēle, Straume, u.t.t. – pievienot pēc izvēles). Un nodibināt ziedojumu fondu, kas apmaksātu šos sodus. Tie tautieši, kuriem saldējums negaršo principā vai ciest nevar vardarbību, telefoniski varētu ziedot kādu latu kopīgās lietas labā.
0
austrisv 25.03.2011. 10.05
“Kā atceramies, sava bezdarba problēmu izdevās atrisināt tikai pašam «telšu pilsētiņas» dibinātājam, kuru toreizējais Rīgas mēra vietnieks Ainārs Šlesers iekārtoja darbā kādā no domes struktūrām.”
Tas nu tā par to valmierieti, bet cik atceros, tad Šlesers viņu iekārtoja darbā pie sava drauga Meļņika par metinātāju kuģu remonta rūpnīcā.
Ozoliņš atkal super labi apraksta šo protestu Rīgā.
Nu kuram gan nesāp elektroenerģijas tarifu celšana. Traki sāp un sāpēs vēl vairāk, kad tas tiešām būs jāmaksā. Taču es saprotu, ka neietu protestēt, kā to darīju līdz šim, jo nav jau alternatīvas Latvijas valdības citam sastāvam. Nevēlos nekādas vecās kliķes atgriešanos, kuru tā tik nepacietīgi gaida un gan jau arī organizē. Cik dzirdēts, tad tam pašam Šķēlem pieder autobusu satiksmes uzņēmums Liepājā. Vai tad Savicis un Brandavs nav metušies uz autobusu pārvadājumiem. Tātad tie arī nosūc tos labumus, bet tautai jāiet protestēt, jo šie piesola palielināt cenas! Veikli, veikli, jo iegūts gan transports, gan prese: revolūcija vai tā sauktā kontrrevolūcija var sākties. Tikai “skumji”, ka viņiem nav atbalsta, lai gan tautai paliek arvien smagāk un smagāk…
Pat kokvedējus saorganizējuši, lai gan , kas šiem kaiš viņu biznesā, ja pat PVN var saņemt atpakaļ no valsts budžeta- var dzīvot kā nieres pa taukiem, bet lai nodokļus ceļu remontiem maksā parastā tauta, bet viņi tik tos ceļus izbraukās ar pārkrautām kravām.
2
Signija Aizpuriete > austrisv 27.03.2011. 23.43
— kaspijs12:(..)Es nesaku, ka tas ir normāli….” – ATCERIES, atceries, kā latvieši pārcieta krustnešu barus, krievu carus, vācu baronus un Padomiju palīdzēja sagraut? Metode ”plūstošais ūdens”, jeb ”nevardarbīgā pretošanās”, ko pat amerikāņu profesors Dž.Šārps apbrīnoja: ”Jūs, latvieši, paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu.(..)Šāda veida pretošanās var veicināt arī tālāku valsts demokrātisko attīstību.(..)Nevardarbīgās cīņas metodes nereti lieto arī tie, kas agrāk ķērušies pie vardarbīgām cīņas metodēm un to darīs arī nākotnē. Ļoti bieži nevardarbīgā cīņa tiek improvizēta, un cilvēkiem nav pietiekamu zināšanu par to, kā sasniegt vēlamos rezultātus. Ļoti bieži nevardarbīgā cīņa tiek piekopta kopā ar dažādiem vardarbīgās cīņas elementiem, kas nenoliedzami samazina tās efektivitāti. Nekompetenti lietojot nevardarbīgās cīņas metodes, pretēji tam, ka varētu tikt gūts neiespējamais, būtībā netiek sasniegts nekas.” (Kad visu nākotne ir atkarīga no katra izvēles) http://vip.latnet.lv/LPRA/sharps_bar.htm
0
martins_zvejnieks > austrisv 25.03.2011. 16.54
Piekrītu visam, ko saki, bet ir dažas lietas, kas varbūt nav tik melnas. Tautai paliek “arvien smagāk un smagāk”. Manuprāt jāsaka, ka kļūst grūtāk, tomēr no mana, laucinieka, skata punkta ir tā: tauta iemācās aizvien vairāk un vairāk “kruķīties” – maksāt “ķepā”, pirkt no zemniekiem bezakcīzes degvielu, griezt atpakaļ elektrības skaitītājus, mainīties ar lietām. Es nesaku, ka tas ir normāli, un gan jau tas iztikas vadzis reiz lūzīs, bet līdz tam vēl skrūves var griezt. Katrā ziņā Kuldīgā pie Rimi auto nav kur novietot.
Un vēl par baļķvedējiem. Šie jau maksā baisu naudu gan transporta nodevās, gan akcīzē pērkot DD. Ir tikai normāli, ka piekrauti braukā. Man, mazajam uzņēmējam, par mazo busiņu jau ir 450Ls gadā, tad cik maksā šie? Smago auto protests bija adekvāts un saprotams.
0
mary75 25.03.2011. 07.06
Ka tur bija arī VL, tas gan ir pārsteigums, drīzāk, gaidīju SC vai PLL, un ko tad gribēja VL?
Vai tad tā būtu aizmirsusi, ka ir pārstāvēta Saeimā un visu var izteikt tur?
Bet ,faktiski, protestēt šai valstī ir pret ko, valsts administrācija vēl arvien ir relatīvi vislielākā un vistreknākā, un izskatās, arī visneefektīvāka ES, drošība valstī pazeminās, reformas policijā anekdotiskā Mūrniece salaidusi galīgā sviestā, un projām no komandēšanas nevar dabūt ne par kādu naudu, kaut izākstījusies ar atlūgumu, administratīvais aparāts audzis, bet, policistus samazina, amatpersonu totāla bezatbildība un nesodamība turpinās, Augulis SM atkal izvreidojis jaunas darbavietas savējiem, utt., bet, izskatās, galvenais uzdevums organizētājiem bija uzvelt vainu Dombrovska valdībai.
Par tiem baļķu vedējiem vispār nesaprotu – zināms taču visiem, kāpēc Latvijā ceļi daudz dārgāki un daudz sliktāki, kā blakus valstīs, kāpēc neprotestēja prret Šleseri, bet tagad, kad naudas nav, kas arī taču zināms?
1
+4
-3
Atbildēt
@lebronj2356 > mary75 25.03.2011. 18.08
Tāds tendenciozs Ozoliņa rakstiņš – ko tad cilvēkiem jāsamierinās ar nabadzību un jāpaslavē vēl. Tā ir normāla demokrātijas izpausme, gluži kā t.s. ”lietussargu revolūcija” un ja Ozoliņš to neredz, tad man viņa ir žēl….jo objektīvs viņa viedoklis šajā gadījumā nav ! Dzeri, tas, ka VL! aicināja nav nekas neparasts, jo arī viņiem ir daudz labu sociālu ideju, es pat teiktu, ka NA ir daudz kreisāka klasiskā izpratnē par V, bet SC ir nevis kreisa, bet gan krievvalodīga partija – kas, ja vajadzēs, tad naski sametīsies uz vienu roku ar oligarhiem vai jeb ko citu ! VL! aicinājums nav nekas radikāls, ņemot vērā, ka pozīcija viņu piedāvājumus vienkārši ignorē !
0