Premjers lūdz precizēt nepilnības KNAB reglamenta projektā

KNAB vadītājs Vilnītis Dombrovska prasību neuzskata par pamatotu

Premjers Valdis Dombrovskis (“Vienotība”) nav saskaņojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) reglamenta projektu, ko KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis viņam iesniedza februāra vidū, un lūdzis Vilnīti to precizēt, vēsta aģentūra BNS.

Dombrovskis vēstulē, kas ir aģentūras BNS rīcībā, Vilnītim norādījis, ka Valsts kancelejas Juridiskais departaments ir konstatējis vairākas juridiskas neprecizitātes.

Turklāt premjers ir saņēmis KNAB priekšnieka vietnieku un vairāku nodaļu vadītāju parakstīto 1.marta vēstuli, kā arī biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības 4.marta vēstuli, kurās negatīvi vērtēts KNAB reglamenta projekts.

Dombrovskis lūdzis Vilnīti izvērtēt gan Juridiskā departamenta atzinumu, gan biroja amatpersonu un arodbiedrības vēstuli, attiecīgi precizējot reglamentu. “Precizēto iekšējā normatīvā akta projektu lūdzu iesniegt man atkārtotai saskaņošanai, pievienojot tam biroja padomes un biroja amatpersonu un darbinieku arodbiedrības viedokli par precizēto projektu,” norāda Dombrovskis vēstulē KNAB priekšniekam.

KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis ir pārliecināts, ka ievērojis noteikto kārtību, un neuzskata par pamatotu premjera prasību saskaņot biroja reglamentu ar KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrību un citām iestādes amatpersonām. Tā nolikums noteic, ka KNAB reglamentu izdod biroja priekšnieks, saskaņojot to ar premjeru. KNAB priekšnieks ir ievērojis noteikto kārtību un neuzskata par pamatotu premjera prasību saskaņot reglamentu ar KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrību un citām iestādes amatpersonām.

Turklāt premjeram iesniegto KNAB struktūras modeli konceptuāli atbalstījusi starpinstitūciju komisija, kuras sastāvā bija seši drošības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kā arī Nacionālās drošības padome, līdz ar to nav izprotama nepieciešamība to saskaņot ar personām, kuras personiski ieinteresētas gan līdzšinējo amatu, gan sociālo garantiju saglabāšanā.

KNAB priekšnieks, saprotot, ka ar jebkurām strukturālām izmaiņām, piemēram, samazinot nodaļu un līdz ar to arī to vadītāju skaitu, tiek skartas atsevišķu darbinieku intereses, uzskata, ka nebūtu korekti iepriekš tās apspriest ar ieinteresētajām personām. Tādējādi premjers nerespektējot starpinstitucionālās komisijas un Nacionālās drošības padomes viedokli un radot precedentu, ka turpmāk visās valsts pārvaldes iestādēs būs jāievieš prakse, ka iestāžu strukturālās izmaiņas jāsaskaņo ar arodbiedrībām un konsultatīviem veidojumiem.

KNAB patlaban izvērtējot Juridiskā departamenta atzinumā iekļautos vērtējumus.

Reglaments paredz KNAB struktūru atbilstoši biroja likumā noteiktajam, ka KNAB sastāvā ietilpst centrālais aparāts un teritoriālās nodaļas un noteiktajām funkcijām korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī politisko organizāciju finansēšanas noteikumu izpildes un priekšvēlēšanu aģitācijas kontrolē. Jaunajā struktūrā būs trīs patstāvīgās KNAB struktūrvienības: Korupcijas novēršanas departamentu, Korupcijas apkarošanas departamentu un Administratīvo departamentu.

Pašlaik departamentu birojā nav, ir divi priekšnieka vietnieki un desmit nodaļas. Saskaņā ar jauno reglamentu Korupcijas apkarošanas departamenta vadītājs vienlaicīgi būs arī KNAB priekšnieka vietnieks korupcijas apkarošanas jautājumos. KNAB priekšniekam, tāpat kā līdz šim, būs arī otrs vietnieks korupcijas novēršanas jautājumos, taču viņš nevienu no departamentiem nevadīs. Pērn izveidotā teritoriālā nodaļa, kas nodarbojas ar noziegumu izmeklēšanu reģionos atbilstoši jaunajam reglamentam ietilps Korupcijas apkarošanas departamenta sastāvā.

Biroja nolikums noteic, ka tā reglamentu izdod KNAB priekšnieks, saskaņojot to ar Ministru prezidentu. Līdz ar jaunā reglamenta apstiprināšanu spēku zaudēs 2009.gada 15.maija reglaments.