Āboltiņa: mēs mācāmies sarunāties

Jauno partiju sola izveidot šā gada laikā

Svinīgā pasākumā pirmdien apvienības “Vienotība” vadības grožus kopā ar dāvanu – salātzaļas krāsas aizsargķiveri – no “Pilsoniskās savienības” priekšsēdētāja Ģirta Valda Kristovska rokām pārņēma partijas “Jaunais laiks” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par to, kas mainīsies apvienībā un kā notiks jaunās partijas izveide, Ir.lv intervijā izvaicā Āboltiņu.

Kas mainīsies pēc jauna “Vienotības” priekšsēdētāja apstiprināšanas?
“Vienotība” – tas nav viens cilvēks un tie nav trīs līdzpriekšsēdētāji, tāpēc es gribētu vairāk uzsvērt, ka mēs neesam aizgājuši no savām vērtībām un no saviem uzstādījumiem, par kuriem mēs pusotru gadu atpakaļ parakstījāmies. Nekas nav mainījies, tie politiskie uzstādījumi joprojām ir dzīvi un svarīgi. Tā, ka fiziski mainās tikai dokumentu parakstītājs un sapulces vadītājs, bet, protams, partijas izveides posms šobrīd ieiet tādā intensīvākā fāzē. “Vienotības” vadītājam šobrīd tie ir tie svarīgākie uzdevumi, kas izvirzīti priekšplānā, vienlaikus, saprotot, ka tik pat svarīgi ir arī tas, kas šobrīd notiek valdībā, lai “Vienotība” būtu tā, kura iezīmētu šīs reformas, šo valsts vīziju un attīstību.

Kad “Vienotība” kā partija tiks izveidota?
Visdrīzāk – šajā gadā. Šobrīd, pirmkārt, ir svarīgi uzdevumi valdībā, ir prezidenta vēlēšanas, bet katrā ziņā tas darbs notiek paralēli. Ir jāturpina tikties ar nodaļām, ir jāpiesaista jauni cilvēki. Vēlreiz gribu uzsvērt – “Vienotība” būs jauna partija, nevis mehānisks dažu partiju apvienojums vai savienojums un ir jāvar piesaistīt jaunus cilvēkus, jāpanāk tas, ka tā ir plaša un atvērta organizācija, kurā ir skaidrs, uz kurieni viņa iet un ko piedāvā cilvēkiem.

Jūs pieminējāt, ka ir vēlme izveidot plašu un atvērtu partiju, vai tas nozīmē, ka jūs atteiksieties no iecerētās kvotu sistēmas partijas vadībā?
Es nekad neesmu tās atbalstījusi, neesmu slēpusi, ka tie ir dažādi viedokļi starp “Pilsonisko savienību” un “Jauno laiku”. “Jaunais laiks” to arī savā kongresā ir runājis. Es uzskatu, ka ir jābūt tik drosmīgiem, jau dibinot “Vienotību”, nepieļaut tās kļūdas, kas bija 2002.gadā “Jaunajā laikā”, kad valdē tika nosaukts konkrēts skaits cilvēku bez versijām kā tas normāli ir. Jebkurā situācijā “Vienotības” valdē strādās cilvēki, kas sevi ir pierādījuši, kurus cilvēki pazīst, viņiem uzticās un ar kuriem kopā varētu strādāt komandā. Es ceru, ka viņi pārstāvēs dažādus viedokļus, jo ļoti svarīgi, lai “Vienotības” valdē būtu diskusija. Tā ir mana vīzija, bet “Vienotību” veidos trīs partijas, mums vēl ir arī Atis Lejiņš un Tukuma partija, tā kā nav gluži korekti teikt, ka esam trīs partijas. Mums ir ļoti dažāda pieredze, dažādi uzstādījumi ekonomiskajos jautājumos..bet tie ir tie jautājumi, par kuriem tiek runāts, mēģināts rast kādus kopsaucējus.

Cik tālu tad jautājumā par kvotām esat tikuši, “Jaunā laika” kongresā tika piedāvāts modelis, ka puse no valdes amatus iegūst atbilstoši kvotu sistēmai, otra puse – ievēlēta.
Būsim reālisti – valdē visdrīzāk būs tie aktīvie cilvēki, kas šobrīd jau darbojas esošajās trīs partijās. Vai mēs spēsim noteikt nosacīti ceturto ceturtdaļu kā neatkarīgus un jaunus? Visdrīzāk jau, ka tik daudz viņu nebūs, bet ir svarīgi, lai pati tā tendence iezīmētos, ka gados jauni cilvēki, cilvēki ar pieredzi tur būtu.

Kurš būs partijas priekšsēdētājs?
Partijas priekšsēdētāju ievēlēs partijas kongresā atklātā balsojumā, visdrīzāk. Es domāju, ka tas, visdrīzāk, būs viens kandidāts, lai gan saskaņā ar likumu katram kongresa delegātam ir tiesības izvirzīt kandidātu, bet es tiešām gribu noņemt spekulācijas par to, ka tur varētu būt kādi strīdi. Es esmu pārliecināta, ka nekādi strīdi nebūs. Kongresa laikā jau būs pilnīgi skaidrs – “Vienotības” priekšsēdētājam ir jāvar gūt lielu kongresa atbalstu pretējā gadījumā tie uzdevumi, sevišķi pirmais gads, nebūs viegls, ņemot vērā grūto situāciju parlamentā un veidojot plašu organizāciju ar domu par nākamajām pašvaldību, Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanām. Tie darbi un tā uzmanība ir jāvar sadalīt. Cilvēkam, kas to vadīs, ir jābūt iespējami spēcīgam organizācijas mandātam. Par to nav domstarpību nevienā no partijām.

Es ceru, partiju veidos cilvēki [..] ar iepriekšēju pieredzi politikā un tā ir tā politika, kuru 2001.gadā pieteica Einars Repše.

 

Kas izvirzīs kandidātus priekšsēdētāja amatam?
Normālā kongresā ik vienam dalībniekam ir tiesības izvirzīt kandidātus gan uz valdi, gan uz vadītāja amatu. Protams, tāpēc tas nenotiks ne rīt, ne parīt, ne aizparīt, tas nenotiks spontāni, bet tāpēc notiek braukāšana pa nodaļām, lai saprastu biedru viedokli.. Katra organizācija, protams, savā iekšienē nomotivēs, es ceru, to, ja šīm organizācijām šobrīd ir līderi, kuriem uzticās, tad šo līderu pienākumus, pirmkārt, vienoties savstarpēji un spēt arī izskaidrot saviem biedriem. Protams, process būs brīvs un demokrātisks un es domāju, ka varētu būt vairāki kandidāti, bet reālo tur nebūs ļoti daudz.

Kristovskis izteicies, ka jauno partiju nevajadzētu veidot uz “Jaunā laika” bāzes, kāds ir jūsu viedoklis?
Jauno partiju veidos kā jaunu partiju. Es ceru to veidos tie cilvēki, kas nākuši politikā kopš 2001.gada, kad viņus aicināja [JL dibinātājs] Einārs Repše, pievienojušies, vēlāk varbūt katrs izvēlējušies savu partiju vai arī cilvēki, kuriem “Vienotības” ideja, politika, principi būs tuvi. Tā ir jauna organizācija, kura apvienosies ap kādu ideoloģiju, veicamajiem uzdevumiem, bet, protams, tie cilvēki būs ar iepriekšēju pieredzi politikā un tā ir tā politika, kuru 2001.gadā pieteica Einars Repše.

Vai Repše būs jaunās partijas biedrs, kontaktus joprojām uzturat?
Es neesmu ar viņu labu laiku tikusies, bet es domāju, ka viņš paliks un joprojām ir nozīmīga persona Latvijas jauno laiku politikā. Arī viņš pats, izvēloties to, ka viņš šobrīd aiziet no aktīvās politikas, tas nenozīmē, ka nevarētu būt tāds brīdis, ka viņš nenāk atpakaļ. Tā ir tā politika, kuru viņš ir veidojis un es ceru, ka viņa nekur ļoti tālu no tiem principiem, pamatvērtībām neies. Šobrīd viņš ir ļoti skaidri definējis, ka viņš nodarbosies ar kaut ko citu. Mums bija skaists atvadu pasākums. Es zinu, ja būtu tāda situācija, kāda šobrīd nav.. viņam vajag tādu daudz kritiskāku situāciju, tad viņš būu gatavs nākt, bet šobrīd es domāju viņš nav gatavs to darīt.

Vai ir atrisināti konflikti ar “Pilsonisko savienību” par partijas veidošanas jautājumiem?
Politika, tas ir dzīvs process. Mēs nekad neesam slēpuši, ka daudzos jautājumos mums ir atšķirīgi viedokļi. Ir svarīgi, vai mums ir vienots redzējums tādos svarīgākajos uzstādījumos. Mēs mācamies sarunāties un risināt iekšējos pārpratumus savstarpējās sarunās nevis ar kādiem publiskiem paziņojumiem. Manuprāt, pēdējā laikā tas notiek samērā veiksmīgi.