Latvija šogad ik dienu tērēs teju divus miljonus latu nenopelnītas naudas
Jāuzmanās ar nodokļiem, kuros esam tuvu sarkanajai līnijai, intervijā "Latvijas Avīzei" piektdien pauž finanšu ministrs Andris Vilks (''Vienotība''), kā riskantu nosaucot iedzīvotāju ienākuma nodokli, pārāk mazu neapliekamo minimumu un lielas sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Latvija šogad ikdienu tērēs gandrīz divus miljonus latu nenopelnītas naudas, informē Vilks. "2009. un 2010.gadā mēs tērējām nedaudz zem viena miljarda latu nenopelnītas naudas. Šogad vēl tērēsim apmēram 570 miljonus latu nenopelnītas naudas. Ja līdz gada beigām šādi turpināsim, dienā būsim iztērējuši gandrīz divus miljonus latu nenopelnītas naudas," skaidroja ministrs. "Mēs ar ekonomiskām aktivitātēm un nodokļiem nenopelnām tik daudz, cik pēc budžeta izdevumu plāna tērējam algās, dažādu veidu subsīdijās, dotācijās nozaru politiku īstenošanai un citās lietās," Vilka pausto atreferē aģentūra BNS.
Ministrs uzsvēra, ka valsts budžetā mīnusi joprojām ir ļoti lieli. Pēc viņa teiktā, viens no budžeta konsolidācijas veidiem ir pārskatīt nodokļu politiku, citē aģentūra LETA. Mājokļa nodoklis līdz šim bijis salīdzinoši mazs kopējā nodokļu īpatsvarā, jautājums drīzāk ir par zemes vērtību, kas ir kropļojoša, skaidroja finansists. Pēc ministra domām, šim nodoklim ir jābūt lielākam, lai pašvaldībām būtu viens nodoklis, ko varētu izmantot savām vajadzībām. Līdz šim īpašuma nodoklis nebija liels – vidēji 10 lati gadā. Valdībā jau izveidota darba grupa nekustamā īpašuma nodokļu maiņai. Varot atrast arī argumentus, kādēļ jāpaaugstina samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes, var diskutēt par azartspēļu un akcīzes nodokli.
"Latvieši savā mentalitātē gadsimtiem bijuši kā vācieši – krājuši, domājuši un pēc tam pirkuši. Kopš 2003.gada mēs kļuvām kā amerikāņi, jo īpaši jaunā paaudze,'' vērtē Vilks, ''tajā laikā bija pietiekami labas algas, ļoti labas izredzes tikt pie algas pieauguma un bija iespēja bieži mainīt darbavietas. Bija ļoti daudz vilinājumu, reklāmu, un mēs tikām ātri vien sabojāti. Bet mums bija ļoti zema uzkrājumu bāze. Šo šķērdēšanos nevajadzēja pieļaut."
Pēc Valsts kases datiem, šogad janvārī nodokļos iekasēts vairāk nekā plānots, un pamatbudžetā izveidojies 2,1 miljona latu pārpalikums. Valdības pārstāvji iepriekš pauda, ka 2012.gads būs pēdējais, kurā būs vajadzīga budžeta konsolidācija.
Ekspremjers, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis (LPP/LC) gan uzskata, ka 2012.gadā valstij būs grūti nodrošināt valsts budžeta deficītu 3% apjomā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Piektdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" viņš pauda, ka pēc pēdējiem datiem deficīts varētu būt 3,5-3,6% no IKP.
Komentāri (102)
mary75 18.02.2011. 08.57
Vajadzētu vienreiz ķerties klāt tiem tēriņiem, nevis nodokļiem.
Ne tikai valsts iestādēs, bet, arī socialajā sfērā.
Kādreiz bija tāda laba, šķiet, Repšes ideja – veidot budžetu no nulles, pilnībā pārskatot no jauna visu tēriņu nepieciešamību valsts pārvaldē, nevis, kā ir tagad – gada beigās valsts iestādes, ministrijas, aģentūras drudžaini tērē atlikušo naudu, vienalga kam, vajag vai nevajag, lai tikai nākamgad varētu paprasīt vairāk vai, vismaz, tikpat daudz.
Un visi izliekas, ka tas ir pilnīgi normāli, un tam neviens klāt pat neķeras.
Tāpat derēja vienreiz mainīt to likumdošanu, VK gandrīz katrā ministrijā atrod naudas nelikumīgus un nelietderīgus tēriņu, un tam nekas neseko, it kā tā arī jābūt.
Un arī socialā sfērā, īpaši izglītībā, tērējam par daudz un, galvenais, bezjēdzīgi.
Medicīnai tērējam par maz, un to pašu nelietderīgi, tur vajadzīgas reformas, kaut vai paskatīties, cik sevis uzturēšanai tērē slimnīcu administrācijas, un cik privātfirmas nokāš to valsts naudu, kas iet medicīnai.
Nu, tur, g.k. TP valdīšanas sekas, ko vēl ilgi izjutīs.
Un arī pensijas nedrīkst būt kaut kas neaizskarams, daudziem strādājošiem uz rokas sanāk mazāk, nekā pat vidējā pensija – 170 ls,. un vēl ir bērni, utt.
Nu kas notiktu, ja katram samazinātu to pensiju par 1-5%, pēc progresivās skalas, ja jau mums valdība nekur citur naudu atrast nav spējīga.
Par elektrības utt. cenu celšanu taisni tagad – tas vispār absurds.
Galīgi ne no tā gala notiek tā konsolidācija.
17
austrisv > mary75 18.02.2011. 10.26
Kaut kā neticami, ka par 40 gadu darba stāžu maksā tikai 140 LS!!!! Vai tas ar piemaksu par PSRS nostrādātiem gadiem? Un ja tā, tad neticu un viss! Kaut ko Tu ne tā saki, jo kurā gadā tad Tava mamma ir aizgājusi pensijā???
0
piziks > mary75 18.02.2011. 10.09
A ko vēlētājs? Klausa Šadurski, kurš teica, ka pēc Vienotības ievēlēšanas mute jātur ciet 4 gadus. :)
0
austrisv > mary75 18.02.2011. 14.09
Maxs!
Cik es esmu ar šīm lietām iepazinusies, tad ja no pensijas atņem komunālos maksājumus un tad tā ir mazāka par noteikto minimumu( vairs neatceros cik Vai tik tagad tas min nav 176 Ls) tad pensionāri parasti dodas uz soc dienestu pēc pabalstiem un pašvaldības tos piešķir!
Nesen satiku vienu pensionāri, kurai pensija ap 140 Ls, bet viņai jau nebija tas darba stāžs lielāks par tiem 20 vai 25 gadiem, bet tagad, kad vīrs nomiris, viņa saņem pabalstu katru mēnesi klāt pie pensijas. ja pareizi atceros, tad katru mēnesi ap 40 Ls. Viņai starp citu dēls ir uzņēmējs un labi pelna, pie tam mātei palīdz ar naudiņu tīri labi, jo cik zinu, tad es nevaru to atļauties, ko atļaujas viņa. Nosaucu( taizemiešu masāžas), bet pabalstu saņem!
0
piziks > mary75 18.02.2011. 14.35
Labrit, Bet, pievakarē! Kur Tu dzīvo?! Labi, protams, tik vienkāršas un ikdienā plaši zināmas realitātes nezināt.
0
ilze_zagare > mary75 18.02.2011. 17.32
>Tomsmiks
Tādēļ, vajadzētu algot auditorus un pēcāk arī reformātorus.Vai arī patiesas reformas iespējamas tik pēc apvērsuma.
0
www.vecamate.lv > mary75 19.02.2011. 01.51
T.s. nulles budžets varētu notikt ,kad EU papiņi sakasīsies, un latvjiem nāksies sākt domāt pašiem ;)
0
modriss > mary75 18.02.2011. 16.50
->Bet
Kurā valstī dzīvo?!
Šitādus brīnumus pirmo reiz dzirdu! Šķiet atbilstoši likumam mazturīgais bij, ja kopējie ienākumi nepārsniedz 50% no minimālās algas valstī uz vienu personu. Protams, ja tā biznesmeņa māte fiktīvi noformēta kā mazturīgā un vientuļā pensionāre, tad aprakstītais scenārijs darbojas. Citādi diez vai.
Savukārt kā tā pensija veidojas ļoti labi redzu uz savējās mātes piemēra, kurai darba stāžs ir pāri 40 gadiem un bij tā nelaime pensionēties 90.gadu beigās nevis “treknajos gados”. Tālab arī liekas dīvaina vairuma komentētāju vēlme ķerties pensijām. Tiesa šodien augstāk sarakstītais ir patīkamāks izņēmums un tuvāks dzīvei
0
austrisv > mary75 18.02.2011. 10.02
Džeri!
Tev labi izdevās te visu salikt pa plauktiņiem, jo skaidri redzams, ja nekas netiks darīts soc budžetā, tad nonāksim pie Ls devalvācijas: gribam to vai nē, jo izejas ar pēdējā laikā saražotajām lielajām pensijām, vienkārši nebūs!
0
modriss > mary75 18.02.2011. 12.29
Klau, bet kas liek domāt, ka valdība ņems vērā pensionāru ar lielu darba stāžu un zemu pensiju intereses?
Cik dzirdēts iepriekš, tad ideja bij noņemt piemaksu par darba stāža gadiem un samazināt neapliekamo minimumu pensijām līdz 80 Ls. Tādā gadījumā lielākie cietēji izrādīsies kāreiz šīs grupa. Rezultātā diez vai pietiks līdzekļu samaksāt sociālos rēķinus. Un kālab tad brīnīties, ka nākamās vēlēšanās parādīsies uzkrātā sarūgtinājuma sekas..
0
Ieva > mary75 18.02.2011. 12.08
Visi saprot, ka nedrīkst sists guļošos, darīt pāri tiem, ka nevar aizsargāties.
Tāpēc par mūsu pašu kļūdām nedrīkst sodīt tos, kas pie tām nav vainīgi- pensionārus.
Jā, taisnīgākiem aprēķiniem, jā, nelegāli iegūto pensiju pārskatīšanai, bet nedrīkst aiztikt godīgus pensionārus.
Citādi tas būs tas pats, kā ragaviņās un uz mežu…
0
disassociative > mary75 18.02.2011. 10.54
Pensijām varētu būt kaut kāds progresīvais nodoklis, bet neskarot tās pansijas, kas ir zem 200 Ls. Lai mūsu vecāki varētu kaut cik savilkt galus kopā, mēs maksājam dzīvokļa un elektrības rēķinus, vismaz tādējādi samazinot vecākiem izdevumus. Bet ar visu šo milzīgo nodokļu likmju kāpumu, tarifu kāpumiem, mēs paši arī nu jau sākam katru kapeiku rēķināt un vēl viens izdevumu kāpums arī mums vairs nebūs pa spēkam. Laiks būtu sākt rēķināties ar to, ka strādājošos arī pietiek kāst.
0
mary75 > mary75 18.02.2011. 10.29
Tā ir, es pats pazīstu pāris cilvēku, kam situāciju aptuveni līdzīga.
Man kaimiņos sieviete, kam stāžs 45 gadi, pie kam daļa kaitīgā darbā, un pensija kaut kur arī 140.
0
Pauls Puķītis > mary75 18.02.2011. 11.34
Tādu ir ļoti daudz. Pārsvarā visi tie, kuri aizgāja pensijā 2000 gadu pirmajā pusē. Par nostrādātiem 35-40 gadiem sākotnējā pensija bija ap 30 Ls . Pēdējos gados izaugusi līdz 140Ls…
/ar visām piemaksām par nostrādātiem padomju gadiem/
0
ieva_sture > mary75 18.02.2011. 09.31
T.s. “nulles” budžets ir ļoti laba ideja, bet tad jārēķinās ar divām lietām: tas prasa daudz vairāk laika nekā “parastais” budžets + paredzama daudz lielāka pretestība no ierēdņiem un koalīcijas partneriem.
0
mary75 > mary75 18.02.2011. 09.41
Nu, tāpēc jau, acīmredzot, par to ir “aizmirsuši”.
Tur vajadzīga politiska griba, lai to izdarītu, un kāda politiska griba var būt kārtējai saeimai, kur gudrā latvju tauta atkal savēlejusi vairākumā tos, kas to valsti līdz tādai situācijai noveduši.
Tos jau pilnībā apmierina esošā situācija.
Un pēc vēl. rezultāstiem, izskatās, vairākumu vēlētāju arī viss apmierina.
0
zs_berzgli > mary75 18.02.2011. 10.10
140 mīnus 115, uzmini nu, kas tas ir? Manas mātes pensija ar visām piemaksām (par gandrīz 40 gadu stāžu) mīnus decembra dzīvokļa rēķins.
0
mary75 > mary75 18.02.2011. 10.21
Pensiju aprēķināšana vispār tika veikta ļoti netaisnīgi, tie, kas pāris gadus trekno gadu laikā dabūja lielas algas ( daudziem vienkārši uzrakstīja speciāli), tie tagad saņem lielas pensijas, tie,, kas godigi strādāja ilgus gadus, tie dabū gandrīz to pašu, kas tie, kas vispār nestrādāja.
Es te pat nwerunāju par tūkstošiem lielām pensijām, kad tika uz īsu brīdi, savām vajadzībām, pieņemts likums, ka pensiju var nopelnīt, iemaksājot zināmu naudu soc, budžetā, tie, kam tas likums bija paredzēts, jau bija paņēmuši kredītu un to izdarīja, pēc tam no milzīgas pensijas to kredītu mierīgi atmaksāja.
0
putekliic 18.02.2011. 09.01
Nez vai tas attiecas arī uz elektroenerģijas tarifu, kur pašreizējais pieaugums ir nekas cits kā papildus nodoklis – pie tam progrsīvais – jo vairāk patērē, jo vairāk maksā! Būs budžetā papildus ap 50 milj. gadā (visa LE peļņa tiek ieskaitīta valsts budžetā) plus, un kas galvenais – inflācijas pieaugums (apgrozībā esošās naudas daudzums), kas ļaus vieglāk pildīt budžetu.
0
Ieva 18.02.2011. 12.28
Paceļot akcīzes nodokli, excelītī tika sarēķināts ieguvums, bet rezultātā par cigaretēm pagājušajā gadā, piemēram, netika iekasēti 19 miljoni latu.
Tāpēc Vilkam ir taisnība, nevar nodokļus celt vēl vairāk.
Es neesmu tik gudrs, kā vairums šeit klātesošo, kas zin, kur un kā nauda jādabū, un ir gatavi stāties Dombrovska un Vilka vietā, bet mana doma, ka vajadzētu izmantot iedzimto cilvēku alkatību. Kā? Piemēram, policistam, muitniekam, izmaksāt 1% no atrastās kontrabandas, VID darbiniekam – no- atgūtā bezcerīgā nodokļa. Ārstiem “atļaut” saņemt honorārus, bet iekasēt % valstij, prestižs skolās atļaut minimālas mācību maksas ( piem., 10 ls mēnesī) utt. Galu galā “atļaut” aizgājušā kolēģa darbu izpildīt palikušajiem, par to tiem maksājot 2/3 no algas, bet 1/3 atstājot valstij. Skaitliskās vērtības , protams, ir tikai piemēri, bet alkatības izmantošanas ideja ir skaidra (kas tad negrib vairāk naudas?)
1
disassociative > Ieva 18.02.2011. 14.59
akcīzes nodokli tabakai, degvielai un alkoholam būtu steidzami jāsamazina, vienkārši jāuztaisa situācija, ka ir neizdevīgi tirgot kontrabasu. Nu nevedīs neviens no Krievijas un netirgos degvielu pa pašizmaksu, ja nevarēs uzlikt navarku. Un neviens nepirks kontrabandas degvielu, ja tā būs tikai kādu santīmu lētāka kā legāli benzīntankā. Tas pats par cigaretēm un alkoholu. Akcīzes ieņēmumi līdz ar to strauji palielinātos. Vienlaikus ar akcīzes nodokļa samazināšanu būtu forši tabakas un alkohola tirdzniecību uztaisīt par valsts monopolu. Ar šīm lietām vien pietiktu, lai konsolidētu budžetu nākamajam gadam.
0