Kā rodas gada Vārdi un Nevārdi?

Žūrija: tiek iesniegti it kā latviski, bet diemžēl kroplīgi vārdi

 

Jau ziņots, ka Rīgas Latviešu Biedrības Latviešu Valodas Attīstības kopa (RLB LVAK) sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju un Latvijas Rakstnieku savienību (LRS) paziņojusi 2010. gada Vārdu, Nevārdu un Spārnoto teicienu.

Gada vārda nominācijā tika meklēts spilgtākais un trāpīgākais pēc latviešu valodas likumībām veidotais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai populāritāti atguvis 2010. gadā, vai arī vārds, kas guvis jaunu, raksturīgu nozīmi. Tika vērtēti arī jaunvārdi, kurus RLB LVAK varēja iesūtīt ikviens valodas interesents.

Komentējot Gada vārda nominācijai iesūtītos vārdus, RLB LVAK dalībnieks Ingmars Zemzaris uzsvēra, ka uzmanība pievērsta ne tikai vārda labskanīgumam, bet arī saturiskajai analīzei: „Piemēram, „jēgtukšs" – skan interesanti, un, patiešām, ja mums ir vārds „jēgpilns", rodas liels kārdinājums runāt par „jēgtukšu" rakstu vai grāmatu." Tomēr „kāds raksts var būt pilns jēgas, bet tas nevar būt tukšs jēgas, – tāpat kā krūze var būt pilna tējas, bet tā nevar būt tukša tējas. Tas ir asprātīgs piedāvājums, kam diemžēl nav pareizuma, un, ja šādi vārdi valodā ieviešas, tie kropļo valodas izjūtu."

Viens no žūrijas kritērijiem bijusi Gada vārda titula kandidātu atbilstība formālajiem gramatikas likumiem. „Cilvēkam, kas nav vārddarināšanas likumos iedziļinājies, liekas, ka vārda darināšanai ir liela līdzība ar desas darīšanu, kurā no viena gala stumj iekšā visu pēc kārtas, kas vajadzīgs, un otrā galā aizsien ciet jeb piekabina galā tādu galotni, kā tobrīd gribas. Tā darināti vairāki žūrijai iesniegtie vārdi, piemēram, „bezdarboties" un „pārizmērot"," norāda Zemzaris.

Zemzaris uzsver, ka pašreiz dzīvojošās paaudzes ir zaudējušas dzīvu valodas izjūtu: „Savu valodu vairāk esam mācījušies no kļūdām un svešām ietekmēm pilniem rakstiem, nevis no dzīva tautas vārda. Tas redzams arī daudzos žūrijai iesniegtajos jaunvārdos – it kā latviski vārdi, taču patiesībā tie diemžēl ir briesmīgi valodas kropļi, kā, piemēram, „pirmatskaņot" vai „lejuplādēt". Ir grūti tam noticēt, taču mums, latviešiem, sava valoda ir jāmācās."

Jau ziņots, ka par Gada vārdu izvēlēts vārds „zibakcija" – iepriekš neizsludināta cilvēku grupas sapulcēšanās kādā publiskā vietā, īslaicīga neparasta, videi neraksturīga izturēšanās un tūlītēja nozušana. „Rodas jautājums, vai vārds latviski ir formāli pareizi darināts, jo liekas, ka pirmajā salikteņa pusē ir darbības vārds „zib", un tā darina salikteņus tikai vienā vienīgā gadījumā – savienojot verbu vārda pirmajā daļā ar substantīvu otrajā daļā, ja šis substantīvs ir pirmās daļas verba objekts," skaidro Zemzaris. „Tāpēc var teikt „grozgalvis" vai „valbacis", taču tādi vārdi kā „šujmašīna", „lejkanna" vai „sprāgstviela" ir valodas kropļi, kas savulaik darināti pēc vācu parauga, – pareizi būtu teikt „šujammašīna", „laistīkla" vai „spridzeklis"."

Tomēr J. Endzelīna un E. Hauzenbergas Papildinājumos un labojumos K. Mīlenbaha „Latviešu valodas vārdnīcai" atrodams lietvārds „ziba". „Ja iedomājamies, ka vārdu „zibakcija", „zibatmiņa" (flash memory latviskojums) pirmais komponents ir „ziba", tad šie vārdi ir nevainojami veidoti, tāpat kā vārds „lidmašīna", kura pirmajā daļā ir latviešu dzejnieku darbos sastopams lietvārds „lidas"," Gada vārda laureāta analīzi nobeidz valodas speciālists.

Gada nevārda nominācijā meklēts visnejēdzīgāk darinātais vai visnevajadzīgāk no citas valodas aizgūtais vārds, kas parādījies vai manāmi izplatījies 2010. gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots kādā nepiemērotā veidā. Žūrijas locekle LRS priekšsēdētāja Ieva Kolmane min, ka viens no viņas favorītiem šajā kategorijā bijis vārds „nekonkurētspējīgs" -konkurētnespējīga vietā: „Presē jau biju sastapusies ar šādu konstrukciju – „nepolitkorektums". Žūrijā spriedām, ka tikpat labi varētu teikt „nedarbspējīgs"!"

Tomēr vislielākais favorīts Kolmanei bijis sauklis „cieti!" – „Priekšvēlēšanu kampaņā latviešu valodai ļoti uzbāzīgi tika piedāvāts vārds no krievu valodas. Reklāmas vidē tas droši vien attaisnojas, bet latviešu valodā iejutušies cilvēki izjuta „šoku" – kas arī ir viens no nevārdiem, jo vārds „šoks" tiek lietots vietā un nevietā," skaidro Kolmane.

Visvairāk šajā nominācijā nācies saskarties ar dīvainiem sarunvārdiem, gramatiski nedabīgiem vārdiem. „Viens no daudz apspriestiem nevārdiem, kas parādās jau kuro gadu ir „padeve" – gan gāzes, gan elektrības, gan visāda citāda padeve -, kam latviešu valodā ir alternatīvas: elektroapgāde, elektrības pievade." Tāpat ir izplatītas latviešu valodai svešas gramatiskās konstrukcijas – „uzskatu to, ka", „pieļauju, ka", „kad" lietošana „ka" vietā un citas.

Gada nevārda laureāts -„pa lielam" – RLB LVAK iesniegts jau vairākkārt. „Nevārda būtība ir tāda, ka tas izraisa neērtības sajūtu valodas lietotājā. Ir ļoti daudz ir iesniegtu vārdu, kuri neērtības sajūtu izraisa, taču tiem vēl nav derīgas versijas, kuru piedāvāt vietā – pie tā vēl jāstrādā," skaidro Kolmane. No šādiem iesūtītiem vārdiem, kuriem vēl jāmeklē latviska alternatīva, minami, piemēram, „slingošana" – bērna pārnēsāšana lakatā, „koučings" vai „glamūrs". „„Pa lielam" ir tiešs pārcēlums ne vien no svešas valodas, bet pat no svešas valodas žargona. Vieni izjūt, ka šis vārds varētu būt saistīts ar darīšanām, kuras saucam par lielajām darīšanām un mazajām darīšanām. Citi jautā, ar ko mēs varētu aizvietot šo vārdu savienojumu. Atbilde ir – ar „lielos vilcienos"," norāda žūrijas locekle.

Gada spārnotā teiciena nominācijā meklēts spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2010. gadā. Žūrijas loceklis Ojārs Bušs, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadošais pētnieks, norāda, ka paradoksālā kārtā šajā kategorijā iesūtīto kandidātu šogad bijis mazāk, kā citus gadus, neskatoties uz to, ka 2010. bija vēlēšanu gads.

Viens no žūrijas favorītiem bijis „Skonto būve, dārgie draugi!", kas radies, tūristiem kļūdaini pieņemot firmas reklāmu pie vienas no lielākajām Rīgas eglītēm par Ziemassvētku novēlējumu, tomēr žūrija nevēlējusies dot savu ieguldījumu firmas tālākā reklamēšanā. Kā citus gadus, arī šogad daudz iesniegti politiķu paustie izteikumi, piemēram, Raivja Dzintara teiktais, ka „Jauns kumeļš var kļūt par lielu zirgu, bet vecs ēzelis par zirgu nekad nekļūs", vai ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atziņa, ka „Politiķiem un tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem vajadzētu kontrolēt divu orgānu darbību – un nepieļaut, ka mutes darbība apsteidz smadzeņu darbību". Tomēr, lai arī spilgti, pēc žūrijas domām, tie bijuši par garu, lai kļūtu Gada spārnoto teicienu, un šis tituls ticis Valda Dombrovska teiktajam, ka „Krāniem un buldozeriem jāstrādā lidostā". Tas tapis kā spontāna atbilde priekšvēlēšanu televīzijas pārraidē Aināra Šlesera paustajiem pārmetumiem valdībai, ka lidostā apstājušies darbi un ka „krāniem un būvniekiem jāstrādā lidostā".

RLB LVAK vadītāja Maija Sinka Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanas akciju vērtē kā izdevušos, jo vērojama izvēlēto vārdu atbalsošanās sabiedrībā, par laureātiem kļuvušie vārdi bieži vien kļūst par plaši lietotiem vārdiem. „Piemēram, „glābējsilīte" – kad sāka runāt par šādas silītes nepieciešamību, to sauca par „babybox". Kad „glābējsilīti" izziņoja kā gada vārdu, daudzi teica – ak, nu tas diez vai ieviesīsies. Bet nu jau vairs tikai to dzird!" Kā citi veiksmīgi Gada vārda piemēri minami „zīmols", „mēstule", „talkot", „ēnstrādnieks". „Uzsākām kā pilsonisku aktivitāti, jo bija jūtams, ka sabiedrībā, ne tikai valodniekos ir interese par mūsu valodu, satraukums par to, kas valodā notiek, un šī ir iespēja ar savu piedalīšanos lietai pakalpot," skaidro kopas vadītāja.

RLB LVAK ir valodas interesentu kopa, kas Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšanas akciju par saviem līdzekļiem veido no 2003. gada. Ierosinājumus 2011. Gada vārdam, nevārdam un spārnotajam teicienam visa gada garumā ikviens aicināts sūtīt uz e-pastu [email protected] vai pa pastu – „Gada vārds 2011", RLB Latviešu valodas attīstības kopai, Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050.