Kā rodas gada Vārdi un Nevārdi?
Saistītie raksti
Raksts /
28. jūnijs
Par vārdu talkām
Radars /
7. februāris
Radars Latvijā
Pusdienās /
7. februāris
Brūndzira ar satinplakanpīrāgu
Aktuāli /
1. februāris
Šķiltava nr. 201: Ždanokas āža kāja. Pastokalipse? Sperga sprēgā. Vārās par sāļviru
Radars /
1. februāris 2023
Radars Latvijā
Komentāri (30)
Edzs 21.01.2011. 01.44
“…vārda darināšanai ir liela līdzība ar desas darīšanu, kurā no viena gala stumj iekšā visu pēc kārtas, kas vajadzīgs, un otrā galā aizsien ciet jeb piekabina galā tādu galotni, kā tobrīd gribas..(..)..šis vārds varētu būt saistīts ar darīšanām, kuras saucam par lielajām darīšanām un mazajām darīšanām..(..)..veiksmīgi Gada vārda piemēri minami „zīmols”, „mēstule”…”
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Jums pie dakteriem butu jaiet godatie valodnieki. Tvaika iela daudz jums lidzigi valodotaji arstejas, burshanas ar vardiem un tieksme visadi chakaret valodu ir nopietnas garigas slimibas izpausme.
Ja neesiet slimi tad kaunu butu pratushies, dikdienji.
0
gundega_heiberga 20.01.2011. 23.31
Ja gadiem lietoto LIKUMDOŠANU vārda LIKUMS vietā experti neatzīst par nevārdu, vai vevajadzētu noņemt ausaines !?
0
brigita_damme_rtk_lv 20.01.2011. 15.58
“Darīt desas” – tas ir vairāk, nekā dzīvi!
0
Sandris Volfs 20.01.2011. 14.22
Lai man piedod Kolmane, bet “pa lielam” nav ar neko sliktāks par “lielos vilcienos”, tad uzreiz gribas piesaukt – “mazos tramvajos”, ko joka pēc, ja pasaku “lielos vilcienos”, arī daru. Bet citādi šī ir laba iniciatīva un katru gadu šo konkursu gaidu ar nepacietību. Svarīgs notikums latviešu valodas attīstībā.
Nevaru piekrist, ka vārdi “ēnstrādnieks” un “talkot” būtu ieviesušies, bet citādi – viss kārtībā. Zīmols un mēstule, tāpat glābējsilīte, ir ieviesušies veiksmīgi.
1
ilmisimo > Sandris Volfs 20.01.2011. 15.03
..bet “pa lielam” nav ar neko sliktāks par
————————————————-
“slikts krēsls”?
0
Dzintars Kalniņš 20.01.2011. 13.27
@Dita Krauze
Protams, var teikt daudz un dažādos veidos! Es nebūt nemēģinu pateikt, ka jālieto “pa lielam” un vai “lielos vilcienos”. Es tikai neuzdrošinātos teikt, ka “pa lielam” ir kropls un nav lietojams. Ja tas tautā ir aizgājis un tas kaut kāds pilnībā nesaprotams svešvārds kā, piemēram flashmobs, tad kāpēc teikt, ka tas ir kropls? :) manuprāt, daudz būtiskāk ir runāt par “kad” lietošanu “ka” vietā. Man, personīgi, tas ļoti ‘griežas’ ausīs. :)
Īsāk sakot – tas ir subjektīvi! ;)
3
Sanšains > Dzintars Kalniņš 20.01.2011. 14.09
Man savukārt paši nepatīkamākie šķiet aizguvumi no krievu valodas. Neaizmirsīsim, ka pēdējos gados diezgan daudz krievu ir iedīdīti latviešu valodā – līdz pat bilingvismam.
Un, ja apzinos, ka šāds latviešu valodu labi protošs krievs dzird sarunājamies latviešus, kuri lieto “davai”, “truba”, “pa lielam” (“po boļšomu”), “da jebko”, “tusiņš” (“tusovka”), “apbižot” (“obižaķ”), utt., tad man tik tiešām ir kauna sajūta par to, ka latviešu valoda tajā brīdī izklausās pēc degradēta krievu valodas paveida.
0
Dzintars Kalniņš > Dzintars Kalniņš 20.01.2011. 14.17
@Haris
piekrītu par “tusiņu”, “davai”, “apbižot” – pats arī cenšos šādus vārdus nelietot. Savukārt, “pa lielam” nu galīgi nevar likt šajā pašā kategorijā! Ja krievu vai kādā citā valodā ir vienlīdzīgs tulkojums kādam vārdam vai frāzei, vai tad tas ir kaut kas slikts? Lūdzu, skatīt manu pirmo komentāru – man “pa lielam” saistās ar angļu “in general”.
Paši valodnieki arī atzīst, ka nav nekas slikts, ja mēs ieviešam vārdus latviešu valodā ar jaunu nozīmi. Nu, ja kāds saskata teicienā “pa lielam” saistību ar tualetes apmeklēju, tad tā ir ļoti individuāla lieta. :)
0
info > Dzintars Kalniņš 20.01.2011. 15.00
Hari, tātad tev ir mazvērtības komplekss par savu sarunvalodu? Galvenais arguments ir, ko padomās krievi?
No valodas bagātības viedokļa vārdu etimoloģiskajai izcelsmei nav nekādas nozīmes. Es neredzu nekādu problēmu sarunvalodā ar vārdiem “truba”, “pa lielam”, “da jebko”, ja vien tie tiek lietoti atbilstošā kontekstā un situācijā. Un neviens arī nevar paredzēt, kad žargons kļūst neitrālāks, bet ikdienišķi vārdi par tabu (piemēram, nēģeris, čigāns).
0
Dzintars Kalniņš 20.01.2011. 13.11
Jā, palasot šos valodnieku, zinātnieku un citu teorētiķu spriedelējumus, kļūst skaidrs, ka “pa lielam” nav nemaz tik traks. Tas viss ir atsevišķu cilvēku subjektīvs viedoklis un pareizi Neticis saka, ka jāļauj valoda attīstīties un to vislabāk var izdarīt pati tauta. Protams, nevajag valodu pievazāt ar svešvārdiem, ja tiem var atrast alternatīvu, bet tajā pašā laikā pateikt, ka “pa lielam” ir kropls (sastāv taču no latviešu vārdiem, vai ne?), manuprāt, ir diezgan jocīgi. Man personīgi “pa lielam” ir līdzīgs angļu “in general” – īsi un kodolīgi! “Lielos vilcienos” – tas pats, kas angļu valodā “in general lines” vai kaut kas uz to pusi. Var lietot šos abus un nav nekādu problēmu! Es drīzāk ‘neērtāk’ jūtos sakot “lielos vilcienos”, jo tas man asociējās ar dzelzceļa vilcieniem. :)
Tas, ko “PA LIELAM” vēlos pateikt, šie visi spriedelējumi ir ļoti subjektīvi! :)
5
zodarznieks > Dzintars Kalniņš 20.01.2011. 13.17
“Lielos vilcienos” ir tikai viena no alternatīvām – var taču teikt arī, piemēram, “visumā”, “īsi sakot”, “kopumā” utt.! :)
0
Vineta Ungailo > Dzintars Kalniņš 20.01.2011. 21.43
no šiem variantiem gan neviens nenozīmē to, ko ‘in general’, kas sarunvalodā arvien biežāk jau tiek lietots bez tulkojuma. ko tad valodnieki domā – ja jau ‘pa lielam’ nav labi, tad labāk lai runā angliski?
0
Anna Gaigule > Dzintars Kalniņš 20.01.2011. 22.44
Kopumā
0
Dzintars Kalniņš > Dzintars Kalniņš 20.01.2011. 22.53
@Neticis
nu arī nav gluži tas pats, kas “in general”… manuprāt, ‘pa lielam’ ir vistuvākais tīri sajūtu un jēgas ziņā. :)
0
janazakovica > Dzintars Kalniņš 21.01.2011. 16.12
piemeram ka radas vardi-zaglis un pederasts.
0
pilnīgi siha! 20.01.2011. 12.56
Ģeniāla ekvilibristika, iznīcinot lejkannu un glābjot lidmašīnu jebšu zibakciju. Viens “riktīgs” “schutzengrabenvernichtungsautomobile”!
0
Anita Purgale (Zēber 20.01.2011. 12.25
Gribētos no valodniekiem reiz sagaidīt latviskojumu tik plaši izplatītajam “otkatam”.
1
Neticis > Anita Purgale (Zēber 07.03.2016. 21.29
Kampums
0
Anna Gaigule 20.01.2011. 12.21
Ja valodai neļautu attīstīties, mēs vēl arvien runātu un rakstītu kā pirms n00 gadiem. Standartizēt un sijāt jaunievedumus vajag, tomēr kritikai bez labāka piedāvājuma nav jēgas.
“Šujammašīna” diez vai ir labāka par “šujmašīnu”, vai “elektroapgāde” par “padevi”.
Ja “lejuplādēt” ir slikts, kas tad ir labāks? Vai vēl garākais “lejup_ie_lādēt”?
0
info 20.01.2011. 11.50
>> Zemzaris uzsver, ka pašreiz dzīvojošās paaudzes ir zaudējušas dzīvu valodas izjūtu:
Šis apgalvojums ir pilnīgas muļķības. Valodas izjūta, varētu pat teikt valodas instinkts, piemīt jebkuram normāli attīstītam cilvēkam. Problēma ir tikai tajā, ka “dzīvas valodas” nekad nav statiskas, un tajā visu laiku notiek kādas pārmaiņas, kas konservatīvisma piekritējiem nepatīk.
3
Sanšains > info 20.01.2011. 13.43
Nevaru piekrist. Manuprāt, ir daudz latviešu, kuri iztiek vien ar sarunvalodu un ikdienā nelasa grāmatas, kas savukārt palīdzētu atsvaidzināt valodas izjūtu, toties viņi daudz dzīvojas citu valodu vidēs – visbiežāk joprojām krievu.
Šie latvieši “atnes” uz latviešu valodu pašu slikti un sasteigti tulkotas citu valodu drumslas, konstrukcijas, aizguvumus. Tādu latviešu valodā savairojas daudz, un daudziem latviešiem tad rodas neskaidra sajūta, ka kaut kas mūsu valodā “nav tā, kā vajag”.
Tāpēc bieži gadās dzirdēt latviešu izteikumus, ka latviski taču nevarot tik skaisti vai skaidri izteikties kā krievu vai angļu valodā. Manuprāt, to pārsvarā saka tie paši cilvēki, kuri uz latviešu valodu “atnes” šos neizdevušos aizguvumus.
Viņi savu valodas izjūtu ir daļēji zaudējuši (nav uzturējuši) – valodas izjūta ir par vāju, lai zinātu, kā skaisti iztulkot latviski, bet tajā pašā laikā palikusī valodas izjūtas daļa tomēr spēj signalizēt, ka kaut kas īsti nav kārtībā.
Ja valoda citu valodu ietekmē vienkārši pamazām mainītos, bet spētu saglabāt savu iekšējo integritāti, to varētu arī nevērtēt kā kaut ko sliktu. Bet samocīta, neskaidra izteiksme mazina jau tā zemo latviešu valodas prestižu un latviešu pašapziņu.
0
info > info 20.01.2011. 14.55
Ja cilvēks dzīvo citas valodas vidē un latviski lieto tikai sarunvalodu, tad viņam “pa lielam” (ha, ha) šī sarunvaloda jau arī ir tikai vajadzīga. Ne jau valodas prestižs ir pie vainas, bet vide, kurā tiek prasītas formālas krievu un angļu valodas zināšanas.
Tai pašā laikā šim sarunvalodas lietotājam būs ļoti laba sarunvalodas izjūta visās niansēs, ieskaitot tajā, ko nozīmē tādas frāzes kā “pa lielam” vai “šujmašīna”.
0
Māris Bluķis > info 20.01.2011. 18.21
Tieši tā!
Latviešu valoda nav pilnīga un tās likumi nav Enzelīna vai kāda cita nemaināms autordarbs.
Kaitina, ka dažs labs valodnieks ar birokrāta sīkumainību cenšas uzspiest savu gribu. Tas bija par Otto – Oto lietu.
Iecēluši te sevi par dieviem, gan smieklīgi , gan nožēlojami.
0
silvija_vitina 20.01.2011. 11.34
tā darina salikteņus tikai vienā vienīgā gadījumā – savienojot verbu vārda pirmajā daļā ar substantīvu otrajā daļā, ja šis substantīvs ir pirmās daļas verba objekts,” skaidro Zemzaris.
___________
ja tik smalki analizē, ka lejkanna ir kropls, bet laistīkla labs vārds, tad gribētos, lai arī pats runātājs savu iepriekš citēto domu pasaka latviski. Citādi sanāk, ka vārdus cienījamie valodnieki skalda un analizē līdz atomam, bet runā nezin kādā valodā.
0